Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Idzha nu repa apvīneibys “LRF”, īsadvasmojūt nu vysa, kas apleik, turpynoj raksteit dzīsmis i itymā rudinī pīduovoj klauseituojim dzīsmi “Posoka”.

Idzha aba Igors Prikulis dorbojās latgalīšu repa apvīneibā “LRF”,  kurys saknis vaicojamys Ludzys pusē – Felicianovā. Kasdīnā jis studej i paraleli struodoj ar bārnim sporta jūmā. Kai pats soka – lobuok vāluok, nikai nikod: “Kod īsastuoju augstškolā iz reizis piec vydsškolys pabeigšonys, aktivi rakstejom albumu “Piļcinis viļcīņs”. Nabeja laika dūmuot par vuiceibom!” 

Apvīneiba “LRF” izveiduota jau paseņ, i tamā apsavīnuoja puiši nu pogolma – kotrys ar sovom dūmom, idejom i pīeju. 2012. godā izdūts albums “Piļcinis viļcīņs”, vāluok ik pa breidim īraksteita kaida dzīsme ar sastuovu, kas pa itim godim bejs maineigs, cikom Igors suocs raksteit solo. “Koč kur pa vydu itam vysam periodam roduos nūsaukums, deļtuo nūsaukt konkretu sastuovu ir gryuši. Uzskotu, ka LRF ir vysi, kas asam i bejom dzierdami īrokstūs, i cylvāki, kas beja i ir mums blokus dažaidūs periodūs.” Koč ari pādejā laikā dzīsmis Igors izdūd ar sovu pseidonimu Idzha, jis skaita, ka apvīneiba nav pagaisuse, i cer, ka tik iz kaidu šaļti nūstuojuse tuos darbeiba. 

Vaicuots, kū eisti nūzeimoj saeisynuojums LRF, jis atsoka, ka ir dzierdiejs vairuokus miniejumus i versejis, kas ir daudz interesantuokys par eistū atšifriejumu, tok vystik grybātu tū paturēt nūslāpumā. “Varu pasaceit, ar kū tys asociejas maņ personeigi, – zam itūs burtu sliepās kai myusu dorbi, tai nadorbi. Pyrmī sapyni, plāni, iluzejis! Tod mes dzeivuojom jaunīšim atbylstūšu dzeivi – atsapyutem i tymā pat laikā raudzejom rodūši izapaust, izzynuot kuo jauna i radeit sovu, augt muzykā.” 

Igors stuosta, ka nu dzīsmis idejis da tuos gola versejai var paīt nedeļa, var paīt vairuoki godi. Īraksteit dzīsmis saīt tik breivajā laikā. Jis īsadvasmoj nu vysa, kas apleik – cylvākim, dzeivis situacejom, cylvāku reiceibys tamuos: “Pa munam, myusu dīnuos cylvākim tryukst ciļvieceiguma, deļtuo ar prīcu par tū rokstu i atguodynoju sovuos dzīsmēs. Rokstu ar mierki koč kū pasaceit, na deļ atsazeimuošonys. Ka izadūd cylvākā izsaukt puordūmys i emocejis, asu par tū prīceigs.”

Igors ir rakstejs dzīsmis kai latvīšu, tai krīvu i latgalīšu volūdā. Vaicuots, deļkuo golā izavieliejs taišni latgalīšu volūdu par sovys muokslinīcyskuos darbeibys volūdu, jis atguodoj, kai koč kod izdzierdiejs repu latgaliski Ultimata (Ivo Grigalis) izpiļdejumā: “Tys beja koč kas jauns i interesants. Kotra jauna dzīsmis rynda beja naprognozejama. Dūmoju, ka tys ir vīns nu faktoru, deļkuo latgaliski. Ir ari sova veida intriga. Rokstūt tekstu, nazynu, kas gola rezultatā saīs – ir tik daudz naizmontuotu fražu, guojīņu, veidu kai “aptērpt” sovu dzīsmi.”

Dzīsmis “Posoka” idejis autors asūt cyts “LRF” daleibnīks. “Paļdis jam par ideju! Beja dūma tū īraksteit kupluokā skaitā, tok dīvamžāļ tū naizadeve izdareit. Dzīsme stuosta par dzeivis situacejom i aktualim nūtykumim. Raudzeju tū izdareit kreativi.” Igors dasoka, ka dzīsmis suokuma verseja idejiski atsaškir nu gola iznuokuma i ka tei radeita pyrma vairuoku godu: “Tei roduos, kod maņ vēļ nabeja pīdzims dāls. Niu jam ir septeni godi, i gola versejā dzierdams ari juo bolss.”

Igors atzeist, ka grybātu saraksteit albumu, tok tam juoveļtej daudzi laika i energejis, kura itūšaļt teik vierzeita cytom prioritatem, deļtuo jis turpynuos raksteit dzīsmis sev pījamamā tempā.