Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pasasokūt Latgolys kulturys programys 2025. goda projektu konkursam, pavasarī ir suokts dorbs pi Bolvu nūvoda Bierzpiļs pusē pīraksteitūs folklorys tekstu, kas globojās Latvīšu folklorys kruotivē, kruojuma izdūšonys pyrmuo pūsma – latgaliskūs tekstu redigiešonys. Tū eistynoj bīdreiba “Radošā apvienība “Treis”” i tekstu redaktore Dr. philol. Ilze Sperga.

Globalizacejis laikmatā, kod patārātuoju kultura ruodīs prīškgolā, itūšaļt varim vāruot ari pretejū kusteibu – interesi par mozajom volūdom, par regionalū, par vītejū kai eipaši sorgojamu vierteibu. Latvīšu tradicionaluos kulturys izpiete, pieteišona i populariziešona ir svareigs puormontojameibys i kulturys identitatis aspekts. Kasdīnys i svātku tradicejis, tūs napuortraukteibu voi maiņu aprokstūs i audio īrokstūs ir fiksiejuši folklorys vuocieji i pīraksteituoji, i itī tradiceju īroksti dūd mums īskotu i zynuošonys par latvīšu tradicionalū kulturu. Dažaidu nūvodu folklorys kruojumi ir svareigs olūts plotam tradicionaluos kulturys pietnīku lūkam – folklorys i etnografiskūs ansambļu dalinīkim, studentim, nūvodpietnīkim, dzymtu i ari volūdys izzynuotuojim.

Pasasokūt Latgolys kulturys programys 2025. goda projektu konkursam, pavasarī ir suokts dorbs pi Bolvu nūvoda Bierzpiļs pusē pīraksteitūs folklorys tekstu, kas globojās Latvīšu folklorys kruotivē, kruojuma izdūšonys pyrmuo pūsma – tekstu redigiešonys. Itī teksti puorsvorā ir latgalīšu rokstu volūdā. Tuos vuoce i pīraksteja kai vītejī dzeivuotuoji, tai cytu izlūkšņu lītuotuoji i pat cytu nūvodu ļauds, suocūt nu 20. godu symta 20. godu, partū vārojama lela raksteibys normu dažaideiba. Kab Bierzpiļs teksti byutu saprūtami i vīgli skaitomi kū na plašuokam skaiteituoju pulkam, tyka pījimts lāmums par dažaidu raksteibys periodu tekstu normaliziešonu, apzynojūt olūtūs Bierzpiļs pusis izlūksnis sovpateibys i saskaņojūt juos ar myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys normom. 

Latgaliskūs tekstu redaktore Ilze Sperga par dorbu ar Bierzpiļs folklorys tekstim soka: “Kotrys folklorys teksta pīroksts ir teicieja i pīraksteituoja kūpdorbs, i jimā var pasaruodeit kai teicieja, tai raksteituoja izlūksnis sovpateibys, tymā skaitā ari raksteituoja latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys voi taišni ūtraiž – nazynuošona, deļtuo folklorys teksta pīroksts ir bīži nimoz naatškatynojama div cylvāku volūdu saplyusme. Myusu dīnuos itim div teksta autorim pīsavīnuojs vēļ vīns dareituojs – rūkroksta digitalizātuojs, kas nu nareši vīgli puorprūtamuo rūkroksta ir radejs digitalu tekstu, kurā pasaruoda ari juo latgalīšu raksteibys zynuošonys, prasme.”

Normalizejūt itūs tekstus, tyka raudzeits saglobuot folklorys teksta unikalitati, piec īspiejis mozuok īsajaucūt teicieja i pīraksteituoja kūpdorbā, partū ka bīži viņ seikumūs, kas nav īraugami par reizis, atsakluoj volūdys i izlūksnis unikalitate, kū navajadzātu pagaisynuot, seviški leksikys leidzīnī. Redaktore pīzeist: “Paradoksali, bet taišni nastabiluo latgalīšu rokstu volūdys situaceja bīži ļaun pīraksteituoju klaiduos i naprecizitatēs īraudzeit dzeivuos volūdys, itymā gadīnī Bierzpiļs izlūksnis sovpateibys, kas kai eilyns izlein nu raksteibys normu i prīškstotu par pareizū volūdu maisa. Ir gryuts nūsaceit rūbežu, kur suocās voi beidzās izlūksne, kur viersu jam voi, kai Bierzpilī runoj, pīraksteituoja raksteibys zynuošonys voi taišni pretieji – nazynuošona. Par pīmāru, tyka pījimts lāmums, ka gruomotā tiks lītuotys Bierzpiļs izlūksnei rakstureiguos golūtnis –is, ys, prīdieklis iz– i prīvuords iz, leidzeigi ari izskanis –eiba, –eigs, –eja, kai ari pamastys izlūksnei rakstureiguos vītnīkvuordu formys pate, paši, tīm, tuom, partū ka tekstūs bīži sūpluok sova laika raksteibā nūstyprynuotajai normai pīraksteituojs lītoj izlūksnis sistemu, seviški iz teksta voi sovys savuoktuos kolekcejis beigom, aizaraunūt i īīmūt stuosteitajā, sekojūt stuostnīkam i juo volūdai.”

Sovpus projekta vadeituoja, bīdreibys “Radošā apvīneiba “Treis”” puorstuove Kristīne Pokratniece pīzeist, ka dorbs ar latgaliskajim tekstim ir tikai pyrmais sūļs iz Bierzpiļs folklorys tekstu apkūpuošonu – kab teksti “atsadzeivuotu” i palyktu personeigi, īsasakņuotu dzymtys kūkūs i radeitu interesi par vītejū viesturi, paraleli teik pieteitys ari folklorys teicieju i vuocieju biografejis. Taipat ari jei nūruoda, ka itys projekts ir breineigs aizsuokums i ceļaruods tam, kai tuoļuok struoduot ar taida veida tekstim, partū ka vysa Bierzpiļs folklora aizviņ vēļ nav piļneibā apzynuota Latvīšu folklorys kruotivis arhivā: “Cikom mes asam suokušys dorbu taišni ar senejuokajim folklorys manuskriptim, kas piļneibā pīraksteiti tikai Bierzpiļs pogostā i kurūs pīrakstejuši taišni Bierzpiļs pusis cylvāki. Dūmoju, ka tī ari ir vyssarežgeituokī teksti normaliziešonys ziņā, i iz prīšku paliks tikai vīgļuok i skaidruok, kai dorbuotīs.” Bierzpiļs pogosta folklora ir nūzeimeiga Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma daļa, tok da šam nav izdūts nivīns Bierzpiļs pogosta folklorai (voi kaidai ituos dalis tradicejai) veļteits kruojums.  

Projekts teik eistynuots ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys i Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbolstu.