Nūsvieteits deju kūpys “Dziga” 25 godu jubilejs

Nūsvieteits deju kūpys “Dziga” 25 godu jubilejs

12. marta vokorā deju kūpa “Dziga” Latgolys viestnīceibā GORS svieteja sovu 25 godu jubileju. Kūpeigā deju sūlī sasavīnuoja i bejušī, i asūšī dzyguotuoji, kab izdoncuotu sovu 25 godu Gūdu sūli.

Deju kūpa “Dziga” ir dybynuota 1991. godā, nu dzyguošonu suoce jau tuo poša goda septembrī Rēzeknis Školuotuoju instituta paspuornē. Tuos ilggadejī vadeituoji ir Inga i Ilmārs Dreli, kurī ar sovu entuziasmu i mīlesteibu pret deju dzyguošonā ir īsaistejuši daudzus doncuotgrybātuojus.

25 godu laikā Inga i Ilmārs Dreli tautys dejis i muzykys varā “Dzigā” izaudzynuojuši gondreiž 250 doncuotuoju. Juopīzeimoj, ka “Dziga” ir na tik deju kūpa, nu ari izkūpta dzeivuo muziciešona kapelā, par kurū ryupejās kapelys koncertmeistare Dace Baltkāje.

“Dzigas” jubileja koncertā pīsadaleja obeji deju kūpys “Dziga” sastuovi, kurī izdoncuoja Ilmāra Dreļa radeituos dejis, nu par muzykalū pavadejumu ryupejuos kapela “Dziga”, kuruos muziki beja apsavīnuojuši lelajā “kuozu orkestrī”.

Mīlesteiba doncuot ir namiersteiga. Daudzi “Dzigas” absolventi ir izveiduojuši sovus deju kolektivus i turpynoj tautu deju tradicejis. Bejušūs dzyguotuoju deju kolektivi ir izveiduoti i Rēzeknis nūvodā, i Ludzā, Preiļūs, Daugovpilī i cytuos piļsātuos. Ari itymūs deju kolektivūs doncoj “Dzigas” dejis Ilmāra Dreļa horeografejā.

Jubileja koncertā pīsadaleja Ilzis Brokys vadeituo Preiļu Vaļsts gimnazejis i KC jaunīšu deju kūpa “Dancari”, Rēzeknis Kulturys agenturys videjuos paaudzis deju kūpa “Vadži” Ingys Peļņys vadeibā, Leiksnys pogosta kulturys noma videjuos paaudzis deju kolektivs “Daugaveņa” Vilmys Tēraudis vadeibā, Vinetys Ābuoliņys vadeitais Veremu tautys noma videjuos paaudzis deju kolektivs “Kūzuls”, kai ari Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra folklorys dzīšmu i deju kūpa “Svātra”, kurū voda Sarmeite Teivāne. Ari bejušūs dzyguotuoju kolektivi energiskim sūlim i smaidu sejā izdoncuoja Ilmāra Dreļa radeituos dejis, kuruos pavadeja kapela “Dziga” i Gunāra Igauņa radeituo muzyka, kai ari Sandrys Staris, Eināra Lipska i Leilys Rasimys vadeituo folklorys draugu kūpa “Vīteri”.

Jubileja koncerts tyka nūslāgts ar “Dzigai” nūzeimeigu deju, ar kurū vyss suocīs, deju, kurū muok sevkurs, kurs doncoj voi reiz ir doncuojs “Dzigā”, deju, kurū daudzi dzyguotuoji ir izdoncuojuši sovuos kuozuos – “Kāzu godu solis”. Dejis i dzīsmis papyldynuoja svineiguo vadeituoju sumynuošona. Atzineigi vuordi tyka veļteiti Ingai i Ilmāram Drelim i kapelys koncertmeistarei Dacei Baltkājei, apsveikuma vuordus papyldynuoja koncerta skateituoju ovacejis, zīdi i duovonys. Vadeituojus sveice Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, Rēzeknis Kulturys i turisma centrys, mozī “Dziguči”, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, tyvi i nadaudz tuoluoki deju kolektivi, par pīmāru, “Ratiņš” nu Guļbinis i daudzi, daudzi cyti, kam deja sirdei tyva.

Stuosta dzyguotuoja Kristiāna Manukina: “Dzygoju viņ treis godus, nu ruodīs, ka vaira nakai treis! “Dziga” ir kai lela saime, kurai ir sova mama Inga – jautra, forša, styngra, kai muosa kotram nu myusu ir Dace – azartiska tausteņu pavieļneica – i Ilmārs – tāvs sovim dzyguotuojim, kas vysod ir bejs atraktivs i rodūšs, vysod gotovs improvizacejai. Koč maņ ar pošu Ilmāru ir bejuse moza saskarsme, partū ka puorsvorā Inga vadeja myusu mieginuojumus, naatrūnu nivīnu nalobu īpašeibu sovā vuordu kruojumā par Ilmāru! Ilmārs ir tys, kurs roda deju, nu mes, dzyguotuoji, asam tī, kas iznas itū Ilmāra radeitū šedevru! “Dzigas” 25 godu jubilejs beja svātki kotram nu myusu, na tik dzyguotuojim voi vadeituojim, nu ari skateituojim. Mes raudzejom nu vysys sirds iznest dejis tai, kab ituos emocejis tyktu kotra skateituoja sirdī! Mums kotram ir sava pērle, pērle – tei ir dejis sūļs. “Dziga” – tei ir muna pērle!”

Dzyguotuojs Dāvis Grelevskis soka: “Es “Dzigā” doncoju tik pusgodu. Mes vysi asam kai lela saime, kur, prūtams, naiztikt bez streidu i smīklu. Koncerts beja kolosals, emocejis – naaprokstamys, kuojis doncuoja dreižuok, nakai golva dūmuoja leidza. Pyrma kotra koncerta mums vadeituoji atguodynoj, kab doncuotu sev, partū ka doncuot ir laime.”

Dzyguotuoja Elvita Melngaile dasoka, ka jai “Dziga” nūzeimoj aktivus mieginuojumus – vyslobuokū veidu, kai pavadeit breivūs vokorus i cīši foršus, rodūšus cylvākus – draugus. “Maņ ruodīs, ka jubileja koncerts paskrēja cīši dreiži, nu pītyka laika ari uztraukumam. Pyrmū reizi doncuoju iz GORA skotuvis, tys radeja pacylojūšu izjiutu. I vēļ tei breineiguo apziņa, ka esi vīns nu leluos “Dzigas” saimis… Dūmoju, koncerts beja cīši skaists i paruodeja tū, kaida ir “Dziga” – vīnkuorši skaista i pylna ar doncuotgrybūšim i deju mīlūšim jaukim cylvākim.”

Autore: Agita Papkova, Rēzeknis Tehnologeju akademejis 4. kursa studeņte

Kartenis: Andrejs Vasjukevičs/Latgolys viestnīceiba GORS

Kalenders

Nov
14
Cat
19:00 Folk pasija. Francis Trasuns @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Folk pasija. Francis Trasuns @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Nov 14 @ 19:00 – 20:30
Fraņča Trasuna dzeivis guojums cīši sasasauc ar pasejis formu. Komponiste Laura Jēkabsone, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu paseju, radejuse pyrmū paseju latgalīšu volūdā. Itys pyrmatskaņuojums atspīgeļoj Latgolys viesturyskuos zemis kulturys daudzveideibu, apvīnojūt latgalīšu volūdu,[...]
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Nov 14 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]
Nov
15
Pīk
09:00 Storptautyska zynuotniska konfer... @ Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultate
Storptautyska zynuotniska konfer... @ Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultate
Nov 15 @ 09:00 – 18:00
15. novembrī nu 9 stuņdem reita da 18 stuņdem vokora Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatē nūtiks Storptautyska zynuotniska konference “Aktuali boltu volūdu pietnīceibys vaicuojumi”, kas veļteita Latvejis Universitatis Martys Rudzītis (1924–1996) 100 godu pīmiņai. Vysu[...]
16:00 Izstuode “Boltuo vylka zemeņu la... @ Latvejis Nacionaluo biblioteka
Izstuode “Boltuo vylka zemeņu la... @ Latvejis Nacionaluo biblioteka
Nov 15 @ 16:00
Pīktdiņ, 2024. gods 15. novembrī Latvejis Nacionaluos bibliotekys 7. stuova atrijā 16 stuņdēs nūtiks izstuodis “Boltuo vylka zemeņu lauks” atkluošona. Izstuode veļteita Jāņa Baltvilka bolvys sajiemiejim bārnu literaturā i gruomotu muokslā 20 godu laureatim i[...]