Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sagataveits dasacejums maja dzīduojumu tradicejis Zīmeļlatgolā īkļaušonai Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā, līcynoj Viļakys nūvoda sātys lopā publicātuo informaceja. Sarokstā jau ir īkļautys vairuokys Latgolys vierteibys, tymā skaitā maja dzīduojumu tradiceja Dagdys nūvodā.

Viļakys nūvoda dūme, sasadorbojūt ar Bolvu, Baļtinovys i Ruguoju nūvodu pošvaļdeibom, kulturys darbinīkim i tradiceju nesiejim, ir realiziejuse projektu “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē. Pieteikuma sagatavošana nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam”. Etnomuzikologe Anda Beitāne i namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Ruta Cibule sagatavejušys projekta dasacejumu, lai maja dzīduojumu tradiceju Zīmeļlatgolā īkļautu Latvejis Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstu veidoj nu 2017. goda. Sarokstā jau īkļautys treis Zīmeļlatgolys vierteibys –saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, dzīduošona pusbolsā i Upeitis kulturtelpa. Vēļ sarokstā nu Latgolys īkļauti maja dzīduojumi Dagdys nūvodā, bubyna spēlis tradiceja i myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Eksperte Ruta Cibule dziļuok maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā pietejuse jau  2008. i 2009., kai ari 2019. godā. Pārņ Zīmeļlatgolā tyka dokumentāti 120 krucifiksi. Etnomuzikologi Anda Beitāne, Mārtiņš Boiko i studenti dzīduojumus īrakstejuši vysaidūs laika periodūs.

Nu Zīmeļlatgolys kulturys darbinīku ir sajimti 209 aplīcynuojumi par daleibu maja dzīduojumūs i tradicejis kūpšonu, saceits pošvaļdeibys sātys lopā. 15 kūpīnys aplīcynuoja, ka organizej maja dzīduojumus i pīsadola tūs dzīduošonā.

“Dzīduošona pi krucifiksim dzīduotuojom i dzīduotuojim nūzeimej daudz vairuok, kai tikai dzīduošonu. Tuos ir lyugšonys i kolpuošona, kas katoļticeigajim latgalīšim ir ļūti svareiga dzeivis daļa. Dzīduošona pi krucifiksim ir pošu dzīduotuoju kūpīnu rūkuos,” stuosta Ruta Cibule.

2020. goda beiguos byus zynoms Namaterialuo kulturys montuojuma padūmis lāmums par jaunys Zīmeļlatgolys vierteibys īkļaušonu sarokstā.

Kalenders

Feb
4
Tre
16:00 Alīnys Petkūnis izstuodis “Piena... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Alīnys Petkūnis izstuodis “Piena... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Feb 4 @ 16:00 – 17:30
Trešdiņ, 4. februarī, 16 stuņdēs Latgolys Centralajā bibliotekā nūtiks muokslineicys Alīnys Petkūnis gleznīceibys i grafikys dorbu izstuodis “Piena sapņi” atkluošona i sasatikšona ar autori. Izstuode pīduovoj vizualu i poetisku viestejumu par Latgolys lauku dvēseli, cylvāka[...]
Feb
7
Sai
19:00 Andra Baltača koncerts “Latgalie... @ VEF Kulturys piļs
Andra Baltača koncerts “Latgalie... @ VEF Kulturys piļs
Feb 7 @ 19:00 – 21:00
Kab svieteitu 40 godu rodūšuos darbeibys jubileju, pi sovu skateituoju dūdās dzīduotuojs, muziks i ari drupeit akters Andris Baltacis, pīduovojūt sirsneigu i kruosainu koncertsereju “Latgalietis pasaulē”. Vys vēļ aktivs i īdvasmojūšs, Andris Baltacis itūrudiņ i[...]