Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sagataveits dasacejums maja dzīduojumu tradicejis Zīmeļlatgolā īkļaušonai Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā, līcynoj Viļakys nūvoda sātys lopā publicātuo informaceja. Sarokstā jau ir īkļautys vairuokys Latgolys vierteibys, tymā skaitā maja dzīduojumu tradiceja Dagdys nūvodā.

Viļakys nūvoda dūme, sasadorbojūt ar Bolvu, Baļtinovys i Ruguoju nūvodu pošvaļdeibom, kulturys darbinīkim i tradiceju nesiejim, ir realiziejuse projektu “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē. Pieteikuma sagatavošana nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam”. Etnomuzikologe Anda Beitāne i namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Ruta Cibule sagatavejušys projekta dasacejumu, lai maja dzīduojumu tradiceju Zīmeļlatgolā īkļautu Latvejis Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstu veidoj nu 2017. goda. Sarokstā jau īkļautys treis Zīmeļlatgolys vierteibys –saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, dzīduošona pusbolsā i Upeitis kulturtelpa. Vēļ sarokstā nu Latgolys īkļauti maja dzīduojumi Dagdys nūvodā, bubyna spēlis tradiceja i myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Eksperte Ruta Cibule dziļuok maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā pietejuse jau  2008. i 2009., kai ari 2019. godā. Pārņ Zīmeļlatgolā tyka dokumentāti 120 krucifiksi. Etnomuzikologi Anda Beitāne, Mārtiņš Boiko i studenti dzīduojumus īrakstejuši vysaidūs laika periodūs.

Nu Zīmeļlatgolys kulturys darbinīku ir sajimti 209 aplīcynuojumi par daleibu maja dzīduojumūs i tradicejis kūpšonu, saceits pošvaļdeibys sātys lopā. 15 kūpīnys aplīcynuoja, ka organizej maja dzīduojumus i pīsadola tūs dzīduošonā.

“Dzīduošona pi krucifiksim dzīduotuojom i dzīduotuojim nūzeimej daudz vairuok, kai tikai dzīduošonu. Tuos ir lyugšonys i kolpuošona, kas katoļticeigajim latgalīšim ir ļūti svareiga dzeivis daļa. Dzīduošona pi krucifiksim ir pošu dzīduotuoju kūpīnu rūkuos,” stuosta Ruta Cibule.

2020. goda beiguos byus zynoms Namaterialuo kulturys montuojuma padūmis lāmums par jaunys Zīmeļlatgolys vierteibys īkļaušonu sarokstā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Aug
11
Cat
12:00 Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aug 11 @ 12:00 – Aug 15 @ 20:00
Svātku programa Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys gūdam. 11. augusts 12.00 – Dīnys Svātuo Mise par sliminīkim pi Bazilikys duorza oltora. 19.00 – Vokora Svātuo Mise Dīvmuotis gūdam pi Bazilikys duorza oltora. 12. augusts 12.00[...]
14:00 Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Aug 11 @ 14:00 – Aug 14 @ 18:00
2022. gods augustā bīdreiba “LgSC” Bolvu nūvodā reikuos bezmoksys četru dīnu latgaliskū seminaru jaunīšim “Atzolys”, kurā varēs pīsadaleit 20 jaunīšu vacumā nu 16 da 25 godu, kab vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys[...]
Aug
12
Pīk
12:00 Ludzai – 845 @ Ludza
Ludzai – 845 @ Ludza
Aug 12 @ 12:00 – Aug 13 @ 23:45
Ludzai - 845 @ Ludza
14:00 Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Aug 12 @ 14:00 – Aug 13 @ 13:00
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
15:00 Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Aug 12 @ 15:00 – 16:30
1939. goda 8. septembrī par tautys sazīduotim leidzeklim tyka atkluots vīns nu skaistuokajim pīmineklim Latvejā – “Vienoti Latvijai”, tautā saukts par Latgolys Muoru (meta autors Leons Tomašickis, tieļnīks Kārlis Jansons). Tys ir Rēzeknis i vysys[...]