Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sagataveits dasacejums maja dzīduojumu tradicejis Zīmeļlatgolā īkļaušonai Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā, līcynoj Viļakys nūvoda sātys lopā publicātuo informaceja. Sarokstā jau ir īkļautys vairuokys Latgolys vierteibys, tymā skaitā maja dzīduojumu tradiceja Dagdys nūvodā.

Viļakys nūvoda dūme, sasadorbojūt ar Bolvu, Baļtinovys i Ruguoju nūvodu pošvaļdeibom, kulturys darbinīkim i tradiceju nesiejim, ir realiziejuse projektu “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē. Pieteikuma sagatavošana nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam”. Etnomuzikologe Anda Beitāne i namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Ruta Cibule sagatavejušys projekta dasacejumu, lai maja dzīduojumu tradiceju Zīmeļlatgolā īkļautu Latvejis Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstu veidoj nu 2017. goda. Sarokstā jau īkļautys treis Zīmeļlatgolys vierteibys –saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, dzīduošona pusbolsā i Upeitis kulturtelpa. Vēļ sarokstā nu Latgolys īkļauti maja dzīduojumi Dagdys nūvodā, bubyna spēlis tradiceja i myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Eksperte Ruta Cibule dziļuok maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā pietejuse jau  2008. i 2009., kai ari 2019. godā. Pārņ Zīmeļlatgolā tyka dokumentāti 120 krucifiksi. Etnomuzikologi Anda Beitāne, Mārtiņš Boiko i studenti dzīduojumus īrakstejuši vysaidūs laika periodūs.

Nu Zīmeļlatgolys kulturys darbinīku ir sajimti 209 aplīcynuojumi par daleibu maja dzīduojumūs i tradicejis kūpšonu, saceits pošvaļdeibys sātys lopā. 15 kūpīnys aplīcynuoja, ka organizej maja dzīduojumus i pīsadola tūs dzīduošonā.

“Dzīduošona pi krucifiksim dzīduotuojom i dzīduotuojim nūzeimej daudz vairuok, kai tikai dzīduošonu. Tuos ir lyugšonys i kolpuošona, kas katoļticeigajim latgalīšim ir ļūti svareiga dzeivis daļa. Dzīduošona pi krucifiksim ir pošu dzīduotuoju kūpīnu rūkuos,” stuosta Ruta Cibule.

2020. goda beiguos byus zynoms Namaterialuo kulturys montuojuma padūmis lāmums par jaunys Zīmeļlatgolys vierteibys īkļaušonu sarokstā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]