Vyss, kas ir latgaliski, nav dūmuots tik latgalīšim. Saruna ar Elīnu Kokareviču

Vyss, kas ir latgaliski, nav dūmuots tik latgalīšim. Saruna ar Elīnu Kokareviču

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Par Volūdu sātu (Valodu māju) aizvadeituo gods laikā gona daudz dzierdāts ari latgalīšu volūdys kontekstā. Jī organizej kursus, struodoj pi vuiceibu leidzekļa “Latgalīšu volūda suociejim”, veidoj virtualu izstuodi par jaunnorvegu i latgalīšu rokstu volūdu, kai ari izdavuši Marijis Dzeislys dzejūļu kruojumu “Vysta smierts”. Vyss īprīšk nūsauktais jau byutu gona lobs īmeslis, kab iz sarunu aicynuotu Volūdu sātys projektu vadeituoju i bīdreibys “Valodu muzejs” vaļdis prīšksādātuoju Elīnu Kokareviču. Tok gribīs vaira izzynuot ari par tū, kai dzeivē izapauž Volūdu sātys mierkis caur volūdu panuokt pozitivys puormainis, atvierteiba kai vīna nu golvonūs vierteibu i vuiceibu prīca kai svareigs volūdu kursu princips.

Pasavērt iz latgalīšu volūdu nu molys

Elīna latgaliski narunoj, tok juos dzeivē latgalīšu volūda ir bejuse jau nu pošys bierneibys, partū ka juos vacvacuoki īt nu Latgolys. “Jūs volūda gon beja latgalīšu i latvīšu literaruos volūdys sajaukums, partū maņ tys nasaruodeja nikas eipašs. Poša izaugu Vydzemē, tyvuok Reigai, partū tei nav muna volūda. Vaira tys aktualiziejuos studeju laikā, kod vairuokys profesoris akcentēja latgalīšu volūdys nūzeimi, reizem pat tū puorspeilēja. Pīmāram, ruodejuos jauki, ka varēja izavairēt nu eksamena, pasuokūt, ka tev ir rodi Latgolā, tok, nu ūtrys pusis, tys ruodejuos ari sovaiži – deļkuo tys ir tik eipaši,” jei atguodoj sovys baltu filologejis studejis Latvejis Universitatē. Tys gon naasūt radejs eipašu patyku voi interesi par latgalīšu volūdu, dreižuok preteji. Cytaiž bejs, suocūt dorbu Volūdu sātā, kur taišni jai saīt vaira struoduot ar latgaliskajim projektim. “Te vyss nūteik koč kai cytaiž, breivuok, naatkareigi nu tovys izceļsmis, saknem, rodim. Vysi, kurus interesej latgalīšu volūda, ir laipni aicynuoti par tū aizdūt vaicuojumus.” Par tū līcynoj ari fakts, ka Volūdu sātys reikuotajūs latgalīšu volūdys kursūs pīsadalejuši ari na tik cylvāki, kuri nav nu Latgolys, bet ari uorzemnīki, kas nimoz namuok latvīšu literarū volūdu. Tī puorsvorā bejuši volūdu entuziasti, kurim vīnkuorši pateik vuiceitīs volūdys. Elīna soka, ka jim tys eistyn ruodejīs interesanti i jī vuicejušīs ar prīcu. “Maņ ruodīs, ka tys ļaun mums iz volūdu pasavērt nu molys. Cytaiž jei vysu laiku ir tepat sūpluok, ir streidi par ortografeju, tū, kas tymā dreikst voi nadreikst runuot. Tok ite atīt cylvāks, kurs iz tū verās kai jaunu svešvolūdu, kuru īsavuiceit, kab paplašynuotu sovu redzislūku. Varbyut mes naasam pīroduši vērtīs iz latgalīšu volūdu kai svešvolūdu, kū sevkurs varātu vuiceitīs. Cylvākim interesej naparostuokys volūdys, golvonais, kab byutu pīduovuojums tuos vuiceitīs. Ka mes nūslādzam volūdu, ka tū dreikst lītuot tik “eistī” latgalīši, tod ari cytim nav motivacejis tū vuiceitīs,” jei skaidroj.

Naīlikt volūdu ramūs

Kai izapauž Volūdys sātys mierkis panuokt pozitivys puormainis caur volūdu i atvierteiba kai vīna nu golvonūs vierteibu? Elīna soka, ka tys ir cīši dažaidi. “Tys, kaidys gruomotys mes izavielejam izdūt, kaidys temys aktualizejam, kai uzjemam gostus, cik asam atvārti vysaiduokom pīredzem i volūdom. Ir cīši svareigi naīlikt volūdys pīredzi koč kaidūs ramūs. Kotram cylvākam tei ir sova.” Jei ari stuosta, ka latgalīšu volūdys sakarā pi jūs bīži atīt cylvāki, kurim jau ir sovs rams. “Der vīna ortografeja, izruna, pareiza verseja kaidam vuordam voi koč kas taids. Mums golvonais ir, kab volūda tyktu lītuota. Kod tu īsadrūsynoj lītuot volūdu, tod tev ari rassīs interese par cytim variantim.” Soku Elīnai, ka beidzamajā laikā ari daudz asu par tū dūmuojuse. Ka latgaliski koč kas publiski teik pīraksteits ar klaidom, nareši kaids publiski tuos suoc lobuot voi puormat, deļkuo nav konsultiejušīs ar volūdnīkim. Tok, voi tys dreižuok na motivej īsavuiceit raksteit pareizi, bet vaira naraksteit vyspuor? “Dūmoju, ka daļai tai nūteikti varātu byut. Kod mes vuicomēs raksteit, myus motivej īdrūsynuojums, ka tev forši saguoja. Ka tu bierneibā pyrmū reizi roksti vuordu i kaidu burtu pīroksti iz ūtru pusi, tev jau ari ruodīs, ka vyss pasauļs ir sabrucs i vaira raksteit nasagryb. Nazynu, nu kurīnis latvīšu volūdnīceibā ir tys “klaida, klaida klaida!”, kai nazkod radejis raidejumā skali skandynuoja.” Piec Elīnys dūmu, latgalīšu volūdā ir gryuši pasaceit, kas vyspuor ir pareizi, zynūt izlūkšņu daudzveideibu. Jei ir puorlīcynuota, ka nadreikst aizmierst par tū, ka volūda vysu laiku mainuos, partū tai vajadzātu pīīt elasteiguok. “Volūdys mierkis ir, kab cylvāki varātu sovā storpā komunicēt. Ka cylvāki tamā runuos, tod ari volūda pastuovēs ilgstūšuok i atsateisteis,” tai Elīna.

Volūdu sātys komanda “Boņuka” bolvys padūšonys ceremonejā: Aleksandrs Kirillovs, Kristiāna Kampare, Elīna Kokareviča i Marta Ruoke (Roķe)

Volūda myusu dīnom, na viesturei

Ar Latgolys kulturys programys atbolstu Volūdu sātā niu teik struoduots pi latgalīšu volūdys vuiceibu gruomotys “Latgalīšu volūda suociejim”. Elīna stuosta, ka tei byus atškireigys pīeejis gruomota. “Tradicionali vuiceibu gruomotys ir baļsteitys iz gramatiku – suokumā tu vuicīs gramatiku, vuordu formys, īsavuici vuordeņus. Mes itamā gruomotā koncentrēsimēs iz komunikativū funkceju, kas nūzeimoj, ka temys byus saisteitys ar tū, kai mes komunicejam – sasavasaluošona, tys, kū stuostom par sevi.” Gruomotā īkļautuos temys ir myusdīneigys: īpasazeišona internetā, veganisms, aktivisms, ceļuošona. Tuos veiduotuoji struoduojuši ar dūmu, ka tei byus vajadzeiga šudiņdīnai, na viesturei, partū narunoj, pīmāram, par etnografiskom temom voi bazneicu. “Latgalīšu volūda suociejim” dūmuota plošai mierkauditorejai. “Tū varēs izmontuot kai latvīšu literaruos volūdys pratieji, kuri namuok latgaliski, bet par tū interesejās, tai ari tī, kuri muok krīvyski voi angliski, bet ir bez latvīšu volūdys zynuošonu. Tai, ka tys var byut sevkurs, tok dūmoju, ka tī vaira varātu byut jauni cylvāki, tī, kurim interesej vysaiduokys volūdys, tūs paveidi, i cylvāki ar atvārtu pruotu, kuri nadūmoj, ka latgaliski navar runuot par koč kaidom temom,” soka Elīna, nūruodūt, ka dažys nu tūs konservativuokajai Latgolys sabīdreibys daļai varātu ruodeitīs kai tabu temys. Tok juopīkreit jai, ka myusu dīnuos eistyn byutu tik normali, ka cylvāki veganiskajā kopejneicā latgaliski puorsprīstu, kai jim tikū guojs protestā. Ari latgalīši ir vegani, feministi voi pīder LGBT+ kūpīnai.

Īskots tūpūšajā vuiceibu gruomotā “Latgalīšu volūda suociejim”. Teksta autors: Oskars Orlovs

Puorvarēt īdūmuotū rūbežu

Paraleli vuiceibu gruomotai nūteik dorbs ari pi Eiropys ekonomiskuos zonys finanšu instrumenta projekta par latgalīšu i jaunnorvegu volūdys virtualū izstuodi. Izstuode tiks baļsteita iz cylvāku pīredzis stuostim – kai jī sasatykuši ar volūdu voi izjiut ar tū saikni, i tamā varēs izzynuot par kūpeigū i atškireigu itūs obeju volūdu storpā. “Jaunnorvegu volūdai viesturiski ir stabils vaļsts volūdys statuss. Iz ituo pīmāra varēs izzynuot, kaidys ir īspiejis aizstuovēt volūdys statusu, pīruodeit, ka tei vysim ir vajadzeiga, tū var vuiceitīs vysā vaļstī,” stuosta Elīna. Leidzeibys storp itom div volūdom saredziejs vīns nu Volūdu sātys dybynuotuoju Snorre Karkonens-Svensons, kurs pats īt nu Norvegejis. Jaunnorvegu volūdai, kas sūpluok bukmolam, ir vīna nu norvegu volūdys raksteibys tradiceju, ir rakstureiga dažaideiba. Kai stuosta Volūdu sātā, tī vīnam darbeibys vuordam var byut pat četri dažaidi lūceišonys veidi, kab piec īspiejis vaira cylvāku, kuri runoj dažaiduos izlūksnēs, justu itū volūdu kai sovejū.

Projekta “Latgalīšu i jaunnorvegu volūdys izstuode: sadarbeiba i pīredze myusdīneigu digitalu rysynuojumu izstruodē” dorba seminars Reigā 2022. gods augustā kūpā ar Norvegejis sadarbeibys partnerim. Nu kairuos pusis: Tūne Šlēnēsa (Tone Slenes), Elīna Kokareviča, Māri Tveiti (Mari Tveiti), Snorre Karkonens-Svensons, Eisteins Hīde (Øystein Hide) i tūreizejais radejis raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ēriks Zeps

Ar sovu darbeibu Volūdu sāta ari gryb paruodeit, ka vyss, kas ir latgaliski, nav dūmuots tik latgalīšim. Vys vēļ cylvāki tai dūmoj, tū pīruodūt ari izsaceitī komentari par Marijis Dzeislys kruojumu “Vysta smierts”. “Nā, nā, es nu Kūrzemis!” tai kaidā tierdzeņā asūt sacejs pierciejs, kam pīduovuota ari Dzeislys gruomota. Elīna saleidzynoj skaiteišonu latgaliski ar gruomotom vacajā drukā – suokumā vajag īsapraktizēt, tok tuoļuok jau aizīt labi. “Golvonais ir puorvarēt tū, pa manim, īdūmuotū rūbežu, kas ir cylvāku apziņā,” jei soka, tū attīcynojūt ari iz kulturys medejim, kuri, kai nareši dzierdāts nu latgaliski rokstūšūs autoru, nagryb publicēt tekstus latgaliski, sokūt, ka jūs auditoreja tūs nasaprass. Tok auditoreja eistineibā varbyut ir daudz plašuoka, kai varātu ruodeitīs – Elīna atguodynoj, ka ir kai jaunī autori, tai kulturys darbinīki, kuri poši īt nu Latgolys voi jūs vysmoz interesej latgalīšu volūda. Ari Volūdu sātys pīredze ar Marijis Dzeislys kruojumu līcynoj, ka, pīmāram, cylvākim, kurim ir saknis Latgolā, gribīs tū nūpierkt i puorskaiteit. I gruomotu skaita ari tī, kurim taidu sakņu nav, partū Elīna cer, ka “tylts iz latgalīšu volūdu vēļ nav puorrauts”. Ar Dzeislys kruojumu gon guojs vysaiž – var just ryugtumu par tū, ka tys nav nūvārtāts Latvejis Literaturys goda bolvā, taipat sajimti ari puormatumi nu ļaužu par “napareizys” ortografejis izmontuošonu, tok lela prīca bejuse “Boņuka” bolvys sajimšona. Volūdu sāta izdūd nalelu skaitu gruomotu, pīvieršūt lelu viereibu teksta kvalitatei i atbiļsteibai jūs vierteibom, tok lobpruot iz prīšku izdūtu ari vēļ kaidys gruomotys latgaliski, ka kaids autors jim tū pīduovuotu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]