Kulturys īsacejumi nedeļai: Skryndys dzīsmis, Leivuona styklys i muzejs bārnim

Kulturys īsacejumi nedeļai: Skryndys dzīsmis, Leivuona styklys i muzejs bārnim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Tikū pīsadalejuši folklorys festivalā “Baltica 2025”, bet itūnedeļ ar stuņdi garu programu prīcynuot apmaklātuojus Valmīrmuižys etnomuzykys festivalā – tys ir stuosts ap Augšdaugovys nūvoda kulturys centra “Vārpa” folklorys kūpu “Dyrbyni”. Kulturys īsacejumus nedeļgolam sagatavejusi “Dyrbynu” dalineica, Raiņa muzeja “Tadenava” vadeituoja Agnese Timofejeva.

Ontona Skryndys dzīsmis festivalā

Pārnejuo gods ūtrajā pusē izdavuši albumu “Ontona monts”, itūgod folklorys kūpa “Dyrbyni” aktivi koncertej ar Ontona Skryndys pīraksteitūs i dzīduotūs dzīšmu programu. Jau itymā nedeļgolā, 5. julī, “Dyrbynus” varēs redzēt iz Valmīrmuižys etnomuzykys festivala skotivis Valmīrmuižys parkā, kur folklorys kūpa festivala gostus prīcynuos nu 14 stuņžu. Kai jau Valmīrmuižai pīsadar – byus i dzīsmis ap olu. Festivala programa ITE.

Karteņā: folklorys kūpa “Dyrbyni”, karteņa nu personeiguo arhiva

Leivuona stykla kruosys

Ka saīt braukšona nu Dīnavydlatgolys, pa ceļam iz Valmīrmuižu aicynoju ībraukt Leivuona stykla muzejā i apsavērt eksponatus, kas ražuoti Leivuona stykla fabrikā. Jī ir spaitoj vysuos kruosuos, i itei ir vīneiguo taida veida ekspoziceja Baltejā. Leivuona stykla i amatnīceibys centrs ir ari vīneiguo vīta Latvejā, kur stykla pyusšonys darbineicā var viertīs korstuo stykla izstruoduojumu tapšonys procesu stykla pyusšonys meistara vadeibā. Da 16. juļa ite apsaverama ari Karinys Kalauskaitis rūtu izstuode “Daba kā rotaļlieta” – laikmateiguos rūtu muokslys izstuode, kurā muokslineica izmontoj naīrostus i reizē dzili simboliskus materialus – aizguojušūs laikus, mīsu i kulturu. Vaira par Leivuona stykla muzeju i amatnīceibys centru ITE.

Karteņā: Leivuona stykla muzejs, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Raiņa stuosts bārnim

Nu Leivuona ar Leivuona-Vandānu puorceļtivi ārtai var tikt par Daugovu Sielejā, i tīpat ir Raiņa (Jāņa Pliekšāna) bierneibys sāta Tadenavā. Itys ir muzejs, nu kuruo bārni izīt rauduodami, deļtuo ka nimoz nagrib braukt paceli. Muzejs ir breineiga vīta vysys saimis kūpā byušonai. Taipat Plīkšānu sīna pyuneitē kotrys var paraudzeit senejūs dorbareikus. Braucit gostūs, bārnim patiks! Vaira par “Tadenavu” ITE.

Karteņā: Raiņa muzejs “Tadenava”, publicitatis foto

Kalenders

Feb
1
Svā
all-day Martinsona bolvys izstuode @ Rotko muzejs
Martinsona bolvys izstuode @ Rotko muzejs
Feb 1 all-day
5. Latvejis Keramikys bienalis tema – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” – atguodynoj par myusu kūpeigū izceļsmi kosmiskajūs procesūs i myužeigūs puorvierteibu ceļu – nu Vysuma pyrmvīlu da dzeiveibai i kulturys artefaktim. Keramikā itys[...]
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Feb 1 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
17:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Feb 1 @ 17:00 – 18:45
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]