Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pasasokūt Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam, radeitys divejis jaunys koncertprogramys par Latgolu i latgaliski. Kamermuzykys cyklā “No Latgales un latgaliski” izskanēs diveju nūzeimeigu latvīšu komponistu – Romualda Jermaka i Alfrēda Kalniņa – dorbi, sovpus koncertprogramā “Myusu zeme, myusu lyugšona” byus klausomi komponista Andreja Selicka goreiguos muzykys skaņdorbi.

Vīns nu obeju projektu autoru i ari raidejumu cykla “Pazudušū pādu retrospekceja” leidzautors Edijs Strušels stuosta, ka goreiguo muzyka jam vysod ir bejuse tyva, tok akademiskuos voi virtuozuos muzykys latgaliski ir cīši moz, varūt pat saceit, ka gondreiž nav. Tys ari asūt golvonais īmeslis koncertu programu tapšonai – paruodeit latgaliski komponātū materialu i tuo skaistumu.

Edijs stuosta, ka kamermuzykys cyklā “No Latgales un latgaliski” izskaneis diveju nūzeimeigu latvīšu komponistu – Romualda Jermaka i Alfrēda Kalniņa – dorbi, kuri da šam nav tykuši bīži atskaņuoti, tok atkluoj Latgolys kulturys dziļumu i byuteibu. Skaniejumu radeis treis muziki – Gunta Greisle (vokals), Daina Treimane (flauta), Edijs Strušels (klavīris). “Koncerts byus kai ceļuojums – caur skaņom īpazeisim Latgolys muzykalū identitati, tuos klusūs stuostus i emocionalū boguoteibu. Itys byus na tik skaists muzykals pīdzeivuojums, tok ari vareiba īpazeit dziļuok rešuok dzierdātu muzyku, kas sakņojās myusu pošu zemē,” stuosta Edijs Strušels.

Kamermuzykys cikls “No Latgales un latgaliski” izskanēs 12. julī 18 stuņdēs Krustpiļs pilī, 13. julī 16 stuņdēs Arendolis muižā i 19. julī 18 stuņdēs Varakļuonu muižys pilī. Īīšona koncertūs bez moksys. Pasuokums taps ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierķprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbolstu.

Sovpus ūtruos koncertprogramys nūsaukums ir “Myusu zeme, myusu lyugšona”, tamā tiks atskaņuoti komponista Andreja Selicka goreiguos muzykys skaņdorbi. Tūs vydā ari goreigais cykls “Cerības cereņš”, kū izpiļdeis treis jauni muziki – Aija Jermoloviča, Ilva Ešenvalde i Edijs Strušels. Latgolā godu symtim bejušys spieceigys goreiguos muzykys tradicejis, ar dzierdamim vītejūs tautysdzīšmu i katuoļu liturgejis elementim, kai ari Eiropys komponistu montuojums, tok myusu dīnuos itei boguoteiba pakuopeniskai palīk klusuoka, deļtam arviņ leluoka nūzeime ir profesionali veiduotai muzykai, kas vīnlaikus ir personiska, tok ari goreiga i latgaliska. “Cerības cereņš” ir myusdīneigs, tok dzili sakrals dorbs, kas savīnoj senejuos kristeiguos vierteibys ar myusu dīnu cylvāka goreigū pīredzi, saceits koncertprogramys aprokstā. “Tys nav tik skaņdorbs – tei ir klusuma i cereibys meditaceja, kur latgalīšu volūda kolpoj kai dabiskys goreiguos izpausmis veids,” tai Edijs Strušels.

Koncerti izskanēs 6. julī piec Svātuos Misis (Mise 11 stuņdēs) Viļakys Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicā; 11. julī piec Svātuos Misis (Mise 18 stuņdēs) Daugovpiļs Svātuo Pītera kēdēs Romys katuoļu bazneicā; 20. julī piec Svātuos Misis (mise 11 stuņdēs) Ludzys Jaunovys Marijis Dabasūs uzjimšonys Romys katuoļu bazneicā; 3. augustā piec Svātuos Misis (Mise 12 stuņdēs) Leivuona Svātuo Erceņgeļa Mikeļa Romys katuoļu bazneicā; 17. augustā piec Svātuos Misis (Mise 9 stuņdēs reita) Viļānu Svātuo Ercengeļa Mikeļa Romys katuoļu bazneicā.

Īīšona koncertūs bez moksys. Pasuokums taps ar Vaļsts Kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbolstu.