Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

2022. gods 24. februarī Krīveja aizsuoce pylna mārūga ībrukumu Ukrainā. Itys kars ītekmēja ari myus – Latvejis sabīdreibu – vysvysaidūs veidūs. Vys vaira teik īguļdeits vaļsts aizsardzeibā i drūseibā. Itūs tematus aktivai škatynoj dažaidu cytu profeseju puorstuovi, kas nav teišā veidā saisteiti ar militarū jūmu. Vīns nu spylgtu pīmāru ir arhitektu biroju “Sampling” i “NOMAD architects” veiduotuo ekspoziceja Latvejis paviļjonā 19. Venecejis arhitekturys bienalē itūgod. Tuos nūsaukums ir “Aizsardzības ainava”. Kab izveiduotu itū ekspoziceju i aktualizātu svareigus vaicuojumus, arhitekti devēs runuot ar pīrūbeža dzeivuotuojim, sasatyka ar pošvaļdeibu puorstuovim i raudzeja saprast, kai aizsardzeibys paradigmys maiņa ītekmej kai ainovu, tai cylvākus.

Ekspozicejā teik pastreipuots, ka geopolitiskūs apstuokļu deļ Latvejai juodzeivoj pastuoveigu drūseibys apdraudiejumu pakrieslī, i tei aicynoj arhitektus, politikus i militarūs specialistus reflektēt par aizsardzeibys pasuokumu radzamū i naradzamū ītekmi iz vidi, sabīdreibu i kasdīnys dzeivi. Mierkis ir veiduot sapratni par tū, kai aizsardzeiba var tikt integrāta kasdīnys telpā, narodūt trauksmi, tok styprynojūt drūseibys sajiutu. Sarunā ar arhitekti, kai ari ekspozicejis kuratori Lieni Jākobsoni sprīdem par izstuodi, situaceju Latgolys pīrūbežā i aizsardzeibys pasuokumim nu arhitekturys skotu punkta.

Izstuode kai aicynuojums iz dialogu

Arhitekte Liene Jākobsone stuosta, kū grib paviesteit ar izstuodi: “Atguodynuošu, ka mes veramēs iz aizsardzeibys vaicuojumu nu arhitektu perspektivys. Tys ir – dūmojūt primari par vaicuojumim, kas koč kaidā veidā dasagiun telpai i cylvāka attīceibom ar telpu. Telpa plotā nūzeimē – na jau tik kuormi, bet ari ainova, vide, teritoreja. Mes gribiejom dagrīzt viereibu iz tū, ka rūbeža styprynuošonys dorbi, kas itūšaļt nūteik i lelā mārā ir jau eistynuoti, ītekmej ari ainovyskū vidi i cylvākus, kas dzeivoj tyvuok voi tuoļuok nu rūbeža.”

Jei skaita, ka ir svareigai nūruodeit iz potencialim uzlobuojumim aizsardzeibys styprynuošonys strategejā: “Gribiejom dagrīzt viereibu iz tū, ka tys teik dareits byuteibā tik nu taidys kai militarys perspektivys, nu militarpersonu skotu punkta, kod prioritate ir drūseiba. Prūtams, tys tai ari ir. Tok tys vyss ir taids slapyns pasuokums – kai jau vyss, kas saisteits ar aizsardzeibys nūzari. I cylvāki, tymā skaitā cytu jūmu profesionali, nateik īsaisteiti itymūs plānuošonys dorbūs cīši daudz. Rezultatā, cik mums saguoja sacynuot, ir tykuši īsaisteiti cylvāki, kas pietej ekosistemys, biologeju. Ir vārušīs, kaida ir ītekme žūgam iz dzeivinīku migraceju i tai tuoļuok. Raudzejuši saprast, kai tī nagativū efektu mazynuot.”

Tok attīceibā iz cylvākim Jākobsone itū izviertiešonu redz cytaiž: “Tim kas dzeivoj, pīmāram, pošā pīrūbežā, ir tai dīzgon brutali… Teik atsavynuotys zemis cylvākim, aiz lūga pasaruoda žūgs, regularys patrulis. Tok iz reizis juosoka – kod mes suocem dorbu pi ituo projekta, tei nabeja i ari itūšaļt nav tik kai taida kritika. Tys eistineibā ir vaira kai aicynuojums iz dialogu, plotuoku sarunu. Mieginuojums saprast, kaida ir ītekme, kam tys natyka tai eisti izvārtāts.”

Arhitekte ari skaita, ka aizsardzeibys pasuokumim juokolpoj Latgolys atteisteibai cytuos jūmuos: “Itūs aizsardzeibys pasuokumu mierkis ir atturēt sevkura veida uzbrukumu. Tys nūzeimoj, ka tys (pīmāram, pretmobilitatis škieršli – A. L.) tī ir i palīk, partū mums juodūmoj koč kai tuolredzeiguok par itū infrastrukturu i tū, kai finansiejums, kas infrastrukturā teik īguļdeits, varātu tikt ari reizē izmontuots. Kai soka – nūsaut divejus začus ar vīnu suovīni. Tys ir – finansiejumu izmontuot, kab atteisteitu regionu.”

Komunikaceja i demokrateja

Biroja “Sampling” puorstuove stuosta par izzynuotū izpietis laikā: “Komunikaceja pavysam nūteikti mums izakristalizēja kai vīna nu problematiskuokūs lītu vysā itymā stuostā. Nu vīnys pusis, it kai ir tys nūslāpums, bet munā prīškstotā šaļtim ir lītys, kurys mīreigi varātu runuot i tuos nav nikas tik nūslāpumains. Nav jau tai, ka tev vysod nu molys juoīsaista cylvāki lāmumu pījimšonā, tok vysod vajag informēt. Ari, runojūt ar cylvākim pīrūbeža pošvaļdeibu vadeibuos, jī soka, ka tryukst informacejis, kū varātu tuoļuok nūdūt sovim dzeivuotuojim. Kūpumā tei publiskuo komunikaceja ir taida… Cīši pompozi attāli, masivi byuvdorbi, cik vyss ir forši. Tī vysi ir pošys Aizsardzeibys ministrejis izplateitī attāli. Taida pozitivisma propaganda saīt. Var jau saprast parkū – kab cylvāki nasasatrauc. Tok da gola mes nanūticim itaidam puorcukruotam stuostam. I ūtrais – vyss teik komunicāts post factum – piec tuo, kod vyss jau ir nūtics. Praseitūs, kab cylvāki byutu lobuok informāti.”

Liene Jākobsone apsazynoj, ka itei problema ir sarežgeita: “Īspiejams, ka ir baist par tū, ka tod, kod cylvākim īdūd informaceju, koč kaida daļa, prūtams, varātu suokt protestēt, suokt ībiļst pret kaidim rysynuojumim. Tok tymā pošā laikā juosaprūt, ka vareiba pret nazkū ībiļst i protestēt ir daļa nu demokratejis, ar tū juosariekinoj. Ka gribim dzeivuot demokratiskā sistemā, mums ir juopīļaun ari kritika, kura var veicynuot tuoļuok otkon konstruktivu dialogu. Varbyut kod nabejs ari napīļaut kaidus nalobus lāmumus. Pa munam, ir svareigai komunicēt par lītom ari plānuošonys fāzē.”

Voi storptautyskuo sabīdreiba saprota viestejumu?

Venecejis arhitekturys bienale ir vierīneiguokuo i prestižuokuo arhitekturys izstuode pasaulī, kas teik reikuota reizi divejūs godūs. Kotrai daleibvaļstei ir vareiba aktualizēt sev svareigus vaicuojumus i raudzeit tikt sadzierdātai. Liene Jākobsone doluos īspaidūs: “Tī, prūtams, ir cyts konteksts – storptautyskys konteksts. Vysupyrma cīši daudzim beja vyspuor juoparuoda kartē, kas ir Latveja, kur tei atsarūn. Labi jau ir tod, kod ir cylvāki, kas zyna, ka ir taida Baļteja. Vys vēļ na vysi ir pamanejuši, ka mes jau asam Eiropys Savīneibā, lai cik tys nabyutu puorsteidzūšai. Tu tim pošim itālim voi spānim ruodi i stuosti – zynit, tys ir myusu kūpeigais rūbežs. Tys ir myusu NATO, myusu Eiropys Savīneibys rūbežs. I vysleidza, voi tī ir kara draudi, voi tī ir nalegaluos migracejis draudi, tys vyss golu golā skar ari jius. Tys beja laikam golvonais viestejums, i tod cylvāki nūsafokusēja, klausejuos. Mes ari ruodejom safiļmātus video nu vysaidu pīrūbeža vītu, kur eistyn aizsardzeibys elementi ir izlykti.”

Arhitekte Liene Jākobsone skaita, ka sasnēgt izstuodis mierki izadeve. Jei reflektej: “Tys beja cīši svieteigai. Mes runojam par pīdareibu Latvejis vaļstei, bet tikpat labi mums ir juoveicynoj dzeivuotuoju pīdareiba Eiropai kai vīnuotai kulturtelpai, kam tys ir vīneigais veids, kai mes varim byut kūpā stypri”. Arhitekte ari skaita, ka izstuodis idejis izstuosteišona ar cylvākstuostu paleidzeibu beja veiksmeiga izalaseišona: “Caur ciļvieciskū faktoru – tuos sejis, tūs dzeivis stuostus stuosteit – tys cīši labi paleidz empatizēt. Tys ir leidzeigai kai kaidu kinu nūsavērt. Tys ir personeiguok nakai vīnkuorši puorskaiteit sausu informaceju ar cipariem par koč kaidu vaļsti, nā? Tys beja myusu mierkis, kū izadeve sasnēgt, pa munam.”