Roksta autore: Agnese Skangale

Nu ituo gods 5. da 13. juļa piec desmit godu pauzis Reigā nūtyka XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātki “Nāc gavilēt!”. Nedelis laikā iz Reigu sabrauce ap 35 000 daleibnīku nu vysys Latvejis, tymā skaitā ari nu Latgolys, leidz ar tū latgalīšu volūda izskanēja ari svātkūs. Itymūs svātkūs es, roksta autore Agnese, dorbovūs kai breivpuoteiguo, kas ļuove i paleidzēt svātku daleibnīkim, i pošai drupeit sajust svātkus. Poša ari asu pīsadalejuse školānu dzīšmu i deju svātkūs pyrma desmit godu i 2023. gods Vyspuorejūs dzīšmu i deju svātkūs. Itūgod svātkūs pīsadaleja muns bruoļs, kurs spieļova Kuorsovys pyutieju orkestrī.

Ituo gods svātki beja eipaša nūtikšona, kam daudz kas nūtyka pyrmū reizi viesturē. Pīmāram, deju lelizvadumam “Es atvēru Laimas dārzu” scenografejā pīsadaleja cylvāki, kuri ar kruosainim kvadratim aba pikselim skotivis beiguos radeja latvju rokstus. Pyrmū reizi ari Latvejis pyutieju orkestri svātkūs uzastuoja Mežaparka Lelajā estradē “Sidraba birzs” i sūpluok ar koristim izpiļdeja “Dumpinīku popureju”, kurā tyka īkļautys ari leivuonīša Jura Kulakova dzīsmis. Bet par tū, kai maņ veicēs, skaiti tuoļuok! 

Muns breivpuoteigais dorbs suocēs 4. julī, kod Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā (JVLMA), Latvejis Universitatis Lelajā aulā i Latvīšu Bīdreibys nomā nūrysynovuos školānu koru finalkonkurss aba koru kari. Lobuokūs koru vydā augstus rezultatus sasnēdze Latgolys kori, kuri tyka apbolvuoti Mežaparka Lelajā estradē “Sidraba birzs” nūslāguma koncertā “Te-aust” i tuo generalmieginuojumā. Vēļ tod, kod JVLMA izdaleju iudini, nazynovu, ka maņ garum paīs Latvejis lobuokais kors – Bolvu Muzykys školys 2.-9. klašu kors (dirigente Linda Vītuola). 

Puorejuos dīnys maņ beja sapryngtys, kam paleidzieju mozajim kūklātuojim Dailis teatrī, kur ar byušonu kluotyn pagūdynova repers Fiņķis. Koncerts paliks atmiņā, partū ka kūklātuoji spieļova i latvīšu tautysdzīsmis, i ari muzyku nu popularu kinu, pīmāram, nu “Harija Potera” i “Adamsu saimis”. 

Breivajā dīnā devūs iz Vērmanis duorzu, kur beja tierdzeņš i folklorys kūpu koncerts. Atguoju taišni tod, kod iz skotivis gatavovuos Kūkovys nūvoda folklorys kūpys nu Cyblys, Upītis i tt., kur mozī dzīduotuoji ari ir mozī doncuotuoji i izdancynova skateituojus. Piečuok piec koncerta sekova ari daņči kūpā ar postfolklorys grupu “Rikši”. 

Ar vīnu aci varieju redzēt i mozūs, i lelūs doncuotuojus Daugovys stadionā. Skaļuokuos ovacejis nu skateituoju beja pi Ilmāra Dreļa dejis “Žeperis aulejskijs”. Ari socialajā medejā TikTok doncuotuoji pīzyna, ka tei ir jūs meiluokuo deja nu koncerta repertuara. Tys laikam partū, ka mes, latgalīši, asam ar spieceigu i nanūgurstūšu energeju, kuruos pīteik vysu laiku. 

Pādejuo svātku dīna! Guojīnī var dzierdēt latgalīšu volūdu, dzīsmis i bārnu prīcu. Nūslāguma koncertā “Te-aust” pīsadaleja koristi, doncuotuoji, pyutieji, folkloristi, principā VYSI, kur kotrys nu myusu ir moza Latvejis daļa, bet sūpluok mes asam spieceiga i vīnuota tauta. Izskanēja ari latgalīšu volūda dzīsmē “Reitā agri saule lēce”, kas beja pyrmuo dzīsme nu nūvodu sasasaukšonys. 

Piec koncerta sekova tradicionaluo sasadzīduošona. Puor laiceņu jau beja vāls. Suokumā dūmovu, ka aizstaiguošu da dzeivis vītai ar kuojom, bet tod nūguru i īkuopu 11. tramvajā, kur skanēja latgalīšu tautysdzīsme “Auga, auga rūžeņa” i vyss tramvajs beja latgalīšu pylns. Jutūs kai sātā! 

Mes vysi asam mozys skudrenis, kurys kūpā veidoj vīnu lelu tautu, i myusu spāks globojās myusu dorbūs i sirsneibā!