Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Sarmīte Trūpa ir viļānīte, kura nu jau 26 godus dzeivoj Vuocejā, tok nav pagaisynuojuse saikni ar Latgolu. Jei soka, ka myusu dīnu digitalajā vidē vajag tik gribiešonu, tod saglobuot tiveibu ar saimi, draugim i dzymtū pusi ir gona vīnkuorši. Tikū latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” izdavuse Sarmītis debejis gruomota “Melnais stārķis”, kuruos darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā, īzeimejūt taidys temys kai regiona dzeive, kars i juo sakys, varmūceiba i napīpiļdeiti sapyni. Ar Sarmīti sasateikam dīnu pyrma gruomotys atkluošonys svātku Viļānūs.

Lelu cylvāku školuotuoja

Nu suoku vaicoju – jei ir Sarmeite voi Sarmīte? Iz tū sajamu atsaceišonu, ka poša deļ seve vystik ir Sarmīte. Mutvuordūs ir pīrosts ari pi izrunys Sarmeite, tok redzēt sovu vuordu pīraksteitu latgaliskajā versejā asūt drupeit čudnai.

Kod Sarmīte beja pavysam moza, saime dzeivuoja Borkovā, Modūnis nūvodā, tok taids apzynuotais dzeivis pūsmys nu 1. leidz pat 12. klasei jai paguojs Viļānūs. Vīnu godu Sarmīte nūstruoduoja Seiļukolna pamatškolā Preiļu nūvodā. Tys asūt bejs eksperiments, kab pošai saprast, ka jei navar byut par školuotuoju. “Piec vydsškolys pabeigšonys beja “juku” laiki. 1992. godā es nūbrauču studēt iz Reigu, īsastuoju “filologūs”. Piec tam, 1999. godā, nūbrauču studēt iz Vuoceju, i tī ari palyku,” stuosta Sarmīte.

Sarmītis profesionaluo kasdīna paīt Maincys Universitatē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz), kur jei vuica latvīšu volūdu i cytus volūdnīceibys kursus. “Es asu školuotuoja lelim cylvākim, ar mozim dorbs ir stypri gryutuoks, i es eistyn apbreinoju tūs, kas var struoduot ar mozim cylvākim.” Jei stuosta, ka latvīšu volūdys kurss ir tik vīns nu juos aizdavumu, Sarmītis dorbu nu vuocu volūdys varātu tulkuot kai “vuiceibspāks ar seviškim aizdavumim”. “Par pīmāru, vīns nu munu kursu dasadur temom par volūdom, tuos strukturom i kūpumā sociolingvistiskū situaceju, kas ir ap Baļtejis jiuru, tymā skaitā ir islandīši, suomi, igauni, latvīši, leitovīši i c. Prūtams, nav tai, ka es varātu vysuos itamuos volūduos runuot, tok piec strukturys, gramatikys i teksta veidā eistyn varu koč kū saprast.” Nu suoku Vuocejā daudz kū vajadziejs vuiceitīs i saprast pošai. Sarmīte stuosta, ka filologejis vuiceibys Latvejā, vysmoz juos studeju godūs, saleidzynūši vaira dasadyure viesturyskajai volūdnīceibai, kas ir tendāta iz indoeiropīšu volūdu pietnīceibu, sovpus juos dorba vītā Maincā ir taišni preteji – pamatā ir sociolingvistika, jaunuos i modernuos tendencis.

Sarmīte stuosta, ka Latvejā i Viļānūs jei ir dīzgon bīži, deļtam navarātu saceit, ka jai datryukst Latgolys voi latgalīšu volūdys. “Tei distance myusu dīnuos ir sasamazynuojuse deļ vysom digitalajom īspiejom. Tu vysu laiku vari palikt kontaktā ar cylvākim.”

Maincā latvīšu volūdu vuicuos ļauds nu vysvysaidu pasauļa vaļstu

Sarmīte stuosta, ka, lai cik tys mums pošim naizaklauseitu čudnai, leluokajam vairumam juos studentu latvīšu volūda ir eksotika. “Mozuokajai daļai ir kaids konkretuoks sakars ar Latveju, pīmāram, attuoli seņči, koč ari taidi, kam ir eistynys latvīšu saknis pa vysim vaira nakai 20 dorba godim varātu byut bejuši 4–5 studenti,” stuosta Sarmīte.

“Tu skaitīs vuocīts, ka tev ir Vuocejis pase, tok etniskuos saknis ļaudim ir cīši dažaidys. Maņ niu ir četri studenti, kuri vuicuos latvīšu volūdu. Jī vysi skaituos vuocīši, tok vīnai vacuoki ir nu Pūlejis, vīnai nu Albanejis, vīnai ir koč kaida baba Moskovā, i tikai vīns puiss ir taids, kuram laikam nav nikaidu cytu etniskūs pījaukumu, kurs eistyn ir vuocīts. Pyrma dažu godu maņ beja vīns students nu Dīnavydafrikys, kurs runuoja perfektā vuocu volūdā. Es beju gona izbreinuota, tok, kai izaruodeja, jis eistyn ir nu Dīnavydafrikys, tok juo patāvs ir vuocīts, tai jis ir izaudzs ar vuocu volūdu.”

Sarmīte pīzeist, ka dorbā jai vysuvaira pateik jaunys situacejis i vareiba īpazeit jaunus cylvākus. Jei soka, ka tys ir personeigi boguotynojūši. Ka nabyutu studenta nu Dīnavydafrikys, jei dīz voi byutu papyldu interesiejusēs par tom vaļstim, cylvākim i kulturu. Vystik, īpazeistūt kaidu jaunu cylvāku, par reizi saīmūt ari dazynuot daudz kuo jauna.

“Uorzemnīki latvīšu volūdu var īsavuiceit tik tod, ka jim ir spieceiga motivaceja,” pīzeist Sarmīte. “Myusu universitatē sevkuram studentam ir juosavuica ari vīna svešvolūda, kas nav vīna nu lelūs volūdu, kai angļu, spāņu voi fraņču. Tys var byut ari minimalais A1 leimiņs. Latvīšu volūda tamā ziņā konkurej ar suomu, japuoņu i cytom volūdom. Nu tūs, kas pi mane vuicuos niu, nivīnam pamata studejis nav filologeja. Vīns studej spāņu volūdu i filozofeju, vīna studej angļu volūdu, vīna studej kimeju i tamleidzeigai. Tok pamatā kurss, prūtams, ir dūmuots lingvistim,” tai Sarmīte.

Latgalīšu volūda Vuocejā

“Maņ cytreiz rūnās sajiuta, ka muni studenti Vuocejā par latgalīšu volūdu zyna vaira, nakai studenti Latvejā. Tok es vīnnūzeimeigai runoju ari par Dīnavydigaunejis Veru apgobolu, Pūlejis kašubim i tamleidzeigai. Mums, prūtams, byutu juosaprīcoj, ka vyspuor interesejās par latvīšu volūdu, tok es sovūs kursūs tai viļteigai īpynu ari kaidu vuordu par latgalīšu volūdu,” skaidroj Sarmīte.

Sarmīte ari stuosta, ka juos dāls Nils, kuram tiuleņ byus 20 godu, cīši labi runoj latvyski. Par itū faktu ļauds, nu vīnys pusis, prīcojās, nu ūtrys – ir puorsteigti, kai tai var byut.

Vystik Sarmīte ar stypru puorlīceibu soka: “Dzeivoj, runoj ar sovim bārnim, i vyss byus kuorteibā.”

“Dūmoju – ka es latvīšu volūdu jam byutu pastatejuse kai “tev tū vajag” i volkuojuse jū pa vysa veida školom, tod tys dīzyn voi byutu izadevs. Beju jū aizvaduse iz kaidom divejom nūdarbeibom, tok poša saprotu, ka jam tys vīnkuorši nader. Jam napateik, ka līk kolektivi nazkū dareit, vīnolga voi tei byutu doncuošona voi skaiteišona. Muns dāls ari pīteikūši bīži ir bejs Latvejā, muna mama runoj ar jū latgaliski, i jis vysu saprūt. Cytreiz ari saimis čatā jis īroksta nazkū latgaliski, tod vysim pret jū ir respekts. Drūsai viņ vīneigais vuocīts, kurs roksta latgaliski,” smaidūt Sarmīte atstuosta Nila krystamuotis, juos muosys saceitū.

Sarmīte atguodoj, ka laikā, kod dāls vēļ guoja školā, piec vosorys breivlaika beja gadīņs, kod vysi sasatyka školā i školuotuoja vaicuoja, kaiduos volūduos jī pa vosoru ir runuojuši. “Deļtam, ka vysuos vuocu klasēs ir dažaidi cylvāki ar saknem nu vysaidu vaļstu. Nils iz vaicuojumu atsacejs, ka runuojs latvīšu volūdā i ari latgalīšu volūdā. Tai vysa klase suoce guglēt i meklēt, kas tod tei par volūdu.”

Nu uorpusnīka skotu punkta, Sarmīte soka, ka latvīšim ir radzama tendence “damīgt” cytus. “Latvīši grib damīgt krīvus runuot latvyski, grib damīgt latgalīšus, latgalīši otkon grib damīgt latvīšus. Tai, nu uorspusis verūtīs, vysu laiku redzīs, ka ir nazkaida ceiņa.”

Ortografejis izalaseišona aba jaunuo voi vacuo raksteiba

“Nūteikti jaunuo. Es vys prūtu skaiteit obejuos, cikom raksteit vacajā vyspuor naprūtu. Vystik ari nasaceitu, ka varu labi raksteit jaunajā, tok tī vysmoz ir kaidys puors sajiutys, kai vajadzātu, kai volūda funkcionej. Viļāni ari ir saleidzynūši tyvu pījimtajam veidam, ruodīs, ka maņ tys nasaguodoj seviškys gryuteibys,” tai Sarmīte. Pa jai, jaunuo raksteiba ir logiskuoka, tok, kai jau vyss jaunais, pi tuos ir juopīrūn. Jei ari dasoka, ka jaunuo raksteiba paleidz vīgļuok saprast, kai kurs vuords ir juoizrunoj, eipaši tim, kas tamā volūdā kasdīnā narunoj.

“Cyta storpā, kod puorsavuoču iz dzeivi Vuocejā, ari tī beja ortografejis maiņa. Es pīmiņu, ka ļauds ari tod tracynuojuos par tom izmaiņom. Sovpus es, kai tikū puorsavuokuse, par reizi pīrodu raksteit i skaiteit jaunajā ortografejā. Kū vaira volūdu lītoj kaidi medeji, ka teik izdūtys gruomotys, tod ari ļauds mudruok pīrūn,” tai Sarmīte.

Nūīšona pi literaturys

“Tys suocēs jau cīši seņ. Sovys prīcys piec es vysod asmu pa drusceņai rakstejuse, drūsai viņ asmu nu bierneibys naizadavuse rakstnīceite. Maņ patyka i pasadeve raksteit, beja lobys atzeimis saceriejumūs. Tymūs laikūs avīzē “Pionieris” beju jaunais korespondents,” smaidūt stuosta Sarmīte.

Jei ari atkluoj, ka divejus godus Vuocejā studējuse medejus. “Mums studejis beja cīši praktiskys, beja vysaiduoki seminari, filmys, vuiceja par reklamu. Beja forši diveji godi. Tymā sakarā asmu siediejuse pi vīna golda ar Angelu Merkeli, jei vys tod vēļ nabeja Vuocejis kanclere, bet tymā godā tyka īvālāta par partejis prīšksādātuoju. Es beju praksēs avīzē i radejā, tok eipaši radejā saprotu, ka medeju pasauļs nav deļ mane. Asmu saleidzynūši mīrmīleigs cylvāks, sovpus tim, kas struodoj medeju pasaulī, vajag byut ar “nogim i rogim” i juoizceinej sova vīta.” Sarmīte pīzeist, ka dorbs medeju nūzarē nūzeimoj, ka šaļtim byutu juokuop puori cytim i varbyut ari pošai sev, deļtam mudri saprosts, ka tys nav deļ juos.

Byušona par školuotuoju i sova dorba patikšona

“Bīži viņ, kod ir nazkas juoskaidroj, ir sajiuta, ka tys da mane atīt nu dabasu. Es reizem poša breinojūs, nu kurīnis es izdūmuoju, ka taišni itaidā veidā tū varātu izskaidruot. Byušona par školuotuoju i rodūšuo raksteišona maņ pateik daudz vaira nakai zynuotnyskuo volūda,” doluos Sarmīte.

“Nu, ka tu kaidam īspīssi rūkā sovu zynuotnyskū dorbu, varbyut puorskaiteis. Ka tu kaidu ilguoku laiku esi struoduojs, tev jau gribīs dabuot atgrīzeniskū saiti, gribīs, lai kaids vysmoz puorskaita, idealā gadīnī ari pakomentej. Ka tu sagatavej kaidu dorbu, kurs varbyut pat ir lobs, tok tū puorskaita treis cylvāki, finalā ir dīzgon biedeigai i datryukst gondarejuma sajiutys,” puordūmuos doluos Sarmīte.

“Cyta storpā, taipat var runuot par pīraksteitū vuordu latgalīšu volūdā. Es napaseņ puorskaiteju Sandrys Ūdris gruomotu “Tīsys syla bolsi”. Maņ redzīs, ka tei ir tik loba gruomota, tok pījamu, ka tai ir saleidzynūši moz skaiteituoju.”

Sarmīte pīzeist, ka jei jiutās lobuok, rokstūt latvīšu literarajā volūdā. Lai ari latgaliski jei runoj breivi, vystik rokstūs tik breivai nasajiut. “Latvīšu literarajā volūdā maņ ir vysi leimini, es varu breivi runuot par sevkuru tematu. Latgaliski, maņ redzīs, es navarātu tik breivi runuot par vysu, pītryukst vuordu. Tys pats ir ar vuocu volūdu. Es vuocyski varu raksteit, tok na taidā literarā veidā, partū ka tei nav muna dzymtuo volūda,” tai Sarmīte.

“Cyta storpā, piec pyrmuo paziņuojuma, ka izīs muna gruomota, atseviški ļauds beja nazkai saprotuši, ka byus laikam divejis gruomotys divejuos raksteibuos, i munai mamai sacejuši – bet latgalīšu gruomotu mes nagribim. I tū soka poši latgalīši.”

Žanrys – biografiskuo fikceja

Sarmīte stuosta, ka jei lobpruot klausuos raksteišonys temom veļteitus raidīrokstus angļu volūdā, kur teik intervāti vysaidi slovoni rakstnīki, runuots par dažaidim raksteišonys pajiemīnim i tamleidzeigai. “Klausūtīs itūs raidīrokstus, es beidzūt poša deļ seve atkluoju, kai saucās žanrys, kurā rokstu. Vysprecizuok tū laikam varātu nūsaukt par “biografiskū fikceju”, prūti, maņ nav tik daudz fantazejis, kab pīraksteit dorbu nu suokuma da gola, deļtam es rokstūt pīsaturu pi kaida konkreta pamata, kas eistyn ir bejs voi nūtics, i pīdzejoju kluot tai, kai pošai gribīs.”

Sarmīte ari pastreipoj, ka jai cīši interesej viesture, i jei ari daudz skaita par viesturi. “Es ari principā poša deļ seve naskaitu kaidu fantastiku voi puosokys, mani tys nainteresej. Es izavieleju skaiteit viesturyskys voi biografiskys gruomotys, kur ir kaids sakars ar realū dzeivi, na fantazeju. Deļtam maņ pošai redzīs, ka taidam viesturyskajam kontekstam vysod ir juobyut.”

Viesturyskais fons ari “Melnajā stārķī”

“Ka maņ rūnās nazkaidys idejis, pīmārs par buordys dzanamū mašynu, tod es ari mekleju, kas konkreti tymā laikā ir bejs i ar kaidu nūsaukumu,” stuosta Sarmīte. Jei pīzeist, ka itūs faktu i nūsaukumu mekliešona, īspiejams, aizjēme pat leluokū daļu nu vysys gruomotys raksteišonys. “Prūtams, cytuos vītuos ir ari situacejis, kur zynu, ka tys nav viesturiski pareizi, tok stuosta deļ ir bejuse napīcīšameiba īlikt taišni tai, na cytaižuok.”

“Vasaras beigās Donats bija nopircis “Harkovu” par divdesmit četriem rubļiem, bet tas izrādījās pilnīgs brāķis, kas tikai rūc, bet bārda, kā augusi, tā turpina augt. Tik liela nauda izsviesta par neko! Tad jau gandrīz vai jāatzīst, ka labāk bārdu joprojām noskrāpē vecais “Almaz”, ko viņš pirms trīsdesmit gadiem bija vinnējis mantu loterijā. Toreiz gan Donats bija sirdījies, ka nav laimējis motociklu “K-125” vai zelta pulksteni “Moskva”, tomēr bārdas skujamais viņam bija labi kalpojis daudzus gadus.” (Citats nu gruomotys “Melnais stārķis”).

Gruomotys raksteišona aizjēme treisdesmit godu

“Pavysam nūpītni. 90. godu vydā īsadūmuoju, ka grybu taišni itū stuostu pīraksteit, tok maņ nabeja nikaida koncepta i saprasšonys, tik ideja par temu,” tai Sarmīte. “Tod es pa šaļtei suoču sasarunuot ar babu i īraksteit juos saceitū. Jei vys tai cīši daudz nagribēja runuot, bet šod tod saguoja. Sarunuos raudzeju pīfiksēt kaidus faktus, pafiļmieju babu. Prūtams, niu, kod raksteju gruomotu, es tuos sarunys vēļreiz apsavieru.”

2020. godā Sarmīte beja pajāmuse “sabata pusgodu”. Tei ir Vuocejis universitašu prīškrūceiba – vareiba pajimt kaidu šaļti breivu i nūsadorbuot ar cytom lītom. “Es beju gon bišku paguruse nu universitatis i gribieju atsapyust, tok ari dūmuoju, ka vajadzātu beidzūt sasajimt pīraksteit sovu ideju.” Taipoš iz tū laiku suocēs vysim zynomuo pandemeja i sevkurā gadīnī beja juosiež sātā. Sarmīte soka lelu paļdis Latvejis Nacionalajai bibliotekai, ka tei dareja daīmamu periodika.lv saturu i jei caur tīni varēja meklēt sev vajadzeigū informaceju. Stuosts principā beja gotovs jau apmāram pyrma goda, vyss puorejais beja teiri organizatoriskuos lītys – korektura i tamleidzeigai.

Sarmīte ari atkluoj, ka pošuos gruomotys beiguos ir dzīsmeite par rūzeitem. Tī vajadziejs lobuot vīnu vuordu, kab byutu pareizuok, tok juos babai dzīsmē bejuse sova verseja, kas ari pamasta.

Vaicuota par tū, cik daudz nu gruomotys satura atbiļst realitatei, jei atsoka: “Navaru tai pasaceit, cik precizi daudz gruomotā ir patīseibys. Varbyut kaidi 30 % patīseibys i 70 % munu izdūmuojumu. Es jau smiejūs – ka byus vēļ kaida gruomota i es jū raksteišu taidā pošā tempā, tod varbyut iz 80. dzimšonys dīnu saīs…”

Foto galereja: Gruomotys “Melnais stārķis” atkluošona Raiņa i Aspazejis sātā Reigā. Foto autore Amanda Anusāne, portals lakuga.lv