Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kaida ir myusu dīnu Latgolys amatnīceiba, voi tai ir sova struktura i kods? Ite i rokstu serejā iz prīšku raudzeisim dazynuot vairuoku myusu dīnu Latgolys amatnīku redzīņus, vaicuosim jim, voi myusu dīnu Latgolys amatnīceiba ir kvalitativa i konkurētspiejeiga, cik pīpraseita i myusdīneiga. Rokstu serejā iz amatnīceibu pasavērsim plotai – nu mūdis i dizaineru perspektivys, rūkdorbu prasmem i omotim, kuri tradicionalā izpratnē ir Latgolys amatnīceibys pamats. Itūreiz izavaicuoju mūdis dizaineri Laimu Jurču, kura naseņ pabeiguse profesionaluos doktoranturys studeju programu muoksluos Latvejis Muokslys akademejā i jau itūrudiņ dūsīs studēt iz Eindhovenys dizaina akademeju Nēderlandē.

Jau nu seneju laiku Latvejis, ka na vysā Baļtejis regionā, Latgolys amatnīku dorbi ir atpazeistami ar ryupeigu izstruodi i augstu kvalitati. Tok voi ari myusu dīnu Latgolys amatnīku dorbi ir ar tikpat augstu kvalitatis lateņu i eistyn ir konkurētspiejeigi?

Valkūt paralelis ar vēļ na tik senejim laikim, kod sabruka Padūmu Savīneiba, daudzys ryupneicys i uzjāmumi, kas dorbojuos planveida ekonomikys apstuokļūs, pīdzeivuoja bankrotu. Uzjāmumi naspēja puororientētīs i nūdrūsynuot ekonomiski dzeivuotspiejeigu i konkurētspiejeigu ražuošonu tierga ekonomikys apstuokļūs. 

Taidu pošu scenareju var pīdzeivuot sevkura nūzare, ari amatnīceiba. Rokstu serejis mierkis ir raudzeit dazynuot, cik myusdīneigi ir niulejī Latgolys amatnīki, voi nūteik puorvierze tyvuok ploti atpazeistamom pasauļa tendencem, cik atteisteits ir pīduovuojums, voi vystik svareiguok ir saglobuot nūstuoju i turētīs pi senejūs vierteibu? 

Amatnīceiba kai duorzkūpeiba

Laima Jurča ir kuorsavīte ar plotu pasauļa pīredzi (interveju ar Laimu vari skaiteit ITE), pārņ jei pabeiguse profesionaluos doktoranturys studeju programu muoksluos Latvejis Muokslys akademejā, juos doktora dorba tema beja “Mode kā dārzkopība: Modes dizaina procesa attīstība ceļā uz rūpju atjaunošanas stratēģiju”.

“Caur itū projektu es saprotu, ka vaira navaru atsagrīzt tradicionalajā mūdis dizainera praksē. Sovu suokūtnejū darbeibu es veiču piec nūsaceiti vacūs modeļu, kurūs vuica akademiskajā vidē. Vystik pasauļs tik cīši mainuos, ka es tam vaira navaru atrast jāgpylnu pamatuojumu, taipoš mani eisti vaira nainteresej ražuošona,” stuosta Laima.

Jei pastreipoj, ka, pa jai, niulejim mozajim zeimynim juospiej pamatuot, deļkam nazkas jauns teik radeits. “Ka i tys ir nazkas stypri limitāts i mozā daudzumā, naradzu pamatu, deļkam nazkū pošmierkeigai ražuot. Tam juobyut nazkam eksperimentalam voi kluotyn ar nazkaidu izgleitojūšu daļu,” tai Laima.

Doktoranturys dorba projekts Laimu ari nūvede pi idejis turpynuot studejis drupeit cytaižuokā vierzīnī. Niu jei ir īsastuojuse Eindhovenys dizaina akademejā Nēderlandē, kab tyktu pi vēļ vīna magistra grada – programā “Kontekstualais dizains”. Kai stuosta Laima, tei ir storpdisciplinara nūzare, kas dūd dīzgon breivys vareibys izalaseit medejus, ar kurim struoduot. “Mani interesej pīredzē baļsteits dizains, kū es vāluok grybu atvest iz sātu i ari integrēt myusu Rēzeknis pusis vītā “Upessala”, kur kūpā ar veiru Kristapu gribim veiduot sovu vītu ar cytu pīvīnuotū vierteibu.”

“Es vēļ vaicoju piec sovu atslāga vuordim, kab saprast, kas taišni mani interesej – kaidys tradicejis, vierteibys, izgleiteiba, attīceibys storp globalū i lokalū. Mani interesej, kai mes poši meklejam sovu autentiskū i kas tys vyspuor ir,” dūmuos doluos Laima. “Tai doktoranturys dorba laikā es saprotu, ka munā gadīnī tuos ir saknis, kas līk atsagrīzt pi poša suokuma babys duorzā, nu kuo maņ ari izguoja tei metafora, ka iz mūdi var pasavērt kai iz duorzkūpeibys procesu, kas ītver sevī cyklus.” Laima ari skaidroj, ka mūdi vysubīžuok uztver kai linearu procesu ar suokumu i beigom, tok taišni tū jei grybātu maineit iz cyklu, kur gola dorbs pat nav golvonais, tok prioritate ir process. “Sovā dorbā es puordūšonu najiemu vārā kai atsevišku aspektu, atsasokūt nu komercializacejis. Maņ labi saguoja puorjimt permakulturys principus i puornest tūs iz mūdi, kab saprast, kai jaunā – etiskā – veidā var dareit lītys,” tai Laima. 

Latgolys amatnīku pamatvierteibys īstruoduotys pīcu jaku cyklā

Laimys doktora dorba pīcu cyklu jaku projekts sovpateigā veidā atkluoj Latgolys amatnīceibai rakstureigus aspektus – gribiešonu uzturēt kvalitati, īsadzilinuot detaļuos i saglobuot puormontuojameibu. Īspiejams, caur itū projektu vysmoz dalieji atsakluoj ari Latgolys amatnīceibys potencialī vierzīni iz prīšku. 

“Mums Latgolā ir izcyls amatnīku resurss. Maņ redzīs – tys mums byutu juoceļ daudz spūdruok,” puorlīcynuotai soka Laima.

Vīnā nu doktoranturys dorba cyklu jei sasadorbuoja ar amatneicom nu Ludzys nūvoda Kuorsovys, kurys roda dorbus pošys deļ sovys prīcys i eipaši sevi nareklamej. “Tok tys, kū ituos amatneicys var izdareit teiri tehniski, ir dīzgon augstā leiminī. Maņ ruodejuos interesanti, ka cylvāki eisti naradz vierteibu sovam dorbam. Ite izmontuoju pīeju, ka na es īmu i pasyutu nazkū piec sovys skicis, tok pajamu nu amatneicu tū, kū juos pošys taisa, tū autentiskū.

Es, prūtams, gaideju, ka maņ atness rokstainūs cymdus voi dečus, tok tuo vītā juos atnese sovus taiseitūs luoceišus – ideju, kas pajimta nu Pinteresta. Mani interesej ituos šaļts konteksts i tys, ar kū amatnīki struodoj. Ka tī ir luoceiši, lai tai byutu,” doluos Laima.

Laima paskaidroj, ka globalizaceja koč kaidā mārā ir nūguojuse iz vysim pasauļa nūstyurim, deļtam ari itom amatneicom vaira nainteresej standarta cymdi i juos taisa nazkū taidu, kas pošom redzīs interesants. “Piečuok es nu jūs īsaguoduoju kaidus 70 luoceišus i jūs darynuotuos auduma pučis, kurys es piec tam integrieju sovā dorbā, kab paruodeit, kai vīnai lītai, kū īlīk cytā kontekstā, pasamaina vierteiba, pasaruoda cyta platforma i skotive, kab tei līta palyktu radzamuoka ari plotuokai sabīdreibai.”

Ituo cykla jaku deļ luoceišu Laima pajāmuse nu sovys krystamuotis, kura agruok struoduoja rūbežsardzē. “Maņ tys redzejuos kai lobs sentimentalais simbols par rūbeža sorguošonu, Latgolu i pīrūbežu, kas sasalīk kūpā ar laikmeteigū amatnīceibu, i veidojās jaunais Latgolys kods. Tys ir vīns nu veidu, kai ar mūdi paruodeit itūšaļt aktualuos temys,” skaidroj Laima.

Ūtra cykla jaka beja saisteita ar Laimys dzymtys sīvīšu linejis montuotajim izšyutajim dečim i jūs saglobuošonu. “Muna baba jūs cīši saudzeigi globuoja i pat var saceit, ka naaiztyka. Tys ir cīši vierteigs materials, kurū gribieju izceļt, tok muns mierkis beja, kab nivīns nu itūs senejūs materialu natyktu aiztykts i sagrīzts. Izmontuoju zero waste tehniku – sašyvu kūpā, izveidojūt breiva pīgrīzuma jaku, tai paruodūt ari saudzeigu attīksmi i cīnu pret autentiskū materialu.”

Nuokušuo cykla jaka pīderēja Laimys veira muotei, tei juos jauneibā tyka šyuta pi šiviejis. “Es tū jaku pajiemu kai konstrukcejis prototipu. Maņ ruodejuos interesanti, kai vyspuorejuo deficita laikā beja cytaižuok izveiduotys apgierba konstrukcejis ar taupeibys metodi,” skaidroj Laima.

“Kab tū jaku puornastu cytā leiminī, es nu sovys veira muotis pajiemu juos veira muotis izšyutū dečeiti, i pasyuteju Samantai Stepiņai, kas piec shemys ar rūku krystdyurīnī sataiseja izšyvumu iz žaketis, tys beja kai diptihs. Ūtra daļa itai jakai beja tuos pošys konstrukcejis kopeja, kuru es izšyvu ar smolkim fraņču fliterim. Tys maņ aizjēme laikam miļjons stuņžu dorba. Tū es apvīnuoju ar kirbu sāklom, kas tyka impragnātys, rodūt jaunu eksperimentalu materialu. Maņ beja svareigi īlikt tradicionalū fraņču fliteru tehniku, kas pastreipuotu, ka vīnā dorbā var byut eksperimentaluo i tradicionaluo pīeja,” pamatoj Laima.

Nuokušuo jaka beja aizmetnis nu Laimys mamys napabeigtuo adejuma, kas ari reprezeņtej puormaiņu pūsmu, kur amatnīceiba suoce nadaudz pagrimt. “Ap 90. godu beigom i 2000. godu suokumu, kod pasaruodeja vysa veida preču i produktu daīmameiba, muna mama suoce adeit džemperi, tok saprota, ka tys vaira nav interesanti – vysu var nūpierkt, deļkam jū vyspuor pabeigt. Tai tys palyka kai simbols, kū es tuoļuok atteisteju napabeigtā adejumā, atstuojūt precizys instrukcejis, kab jū idejiski varātu pabeigt i materialam byutu puormontuojameiba,” tai Laima. “Mamys adeituos jakys izveidē mes ar Anneli Slišāni Kuorsovā taisejom dzeju kruosuošonys darbneicu, kas saguoja kai savdabeiga zynuošonu puormontuošona, kur Annele dalejuos ar sovom zynuošonom i kotrys apmaklātuojs ari guoja ar sovu pīnasumu. Beja cīši vierteigai tū vysu dokumentēt, tys palīk kai lobs materials, kurū var atteisteit ari tuoļuok.”

“Pīktais cyklys maņ beja emocionali vysnūzeimeiguokais. Ite es pajiemu babys dzeivis laikā nosuotuos jakys, vysys dekonstruieju i sataiseju treis jaunys jakys cytā formatā. Tai apgierbam tyka dūts laikmeteigums, tok ari saglobuots cīns pret atmiņom par originalu. Kotra jaka topa ar cīši lelu īsadzilinuošonu, fokusu i kotrys detalis dokumentiešonu. Kotrys elements, kas tyka radeits, ir ar pamatuojumu i sovu vītu kontekstā,” doluos Laima.

“Babys jaku cyklā vīnai nu jaku beja stypri pabružuots audums, tok, kab paruodeit auduma jiuteibu, es vysu puorkluoju ar zeidu, ūtru pusi nūstepieju ar kūkvylnys atgrīzumim, tys ari beja stypri laikītiļpeigs process. Tu it kai pajem nazkū stypri vacu, kas varātu tikt izsvīsts i sadadzynuots, tok transformej tū cytā kvalitatē. Tys dorbs i uzmaneiba, kaida tyka davārsta mozam i vacam auduma gobolam, nu vīnys pusis, redzīs pat naadekvats, tok, pa munam, taišni te ir tei vierteiba, ka tu par prioritati uztver sentimentu i jāgpylnū stuostu, kas beiguos rezultejās dīzgon lobā dorbā.” Laima ari pastreipoj, ka kotrai nu jaku tyka izstruoduota ari instrukceja i shema, kai par tū ryupētīs, tai uzajamūt pylnu atbiļdeibu par radeitū preci.

Latgolys amatnīku kods – byut izcylam tymā, kū dori

Laima pasadola ar vairuokim pīmārim par tū, cik daudzveideigi i kvalitativi struodoj Latgolys rūkdarbnīki. Par pīmāru, Kuorsovā ir vīna izšivieja, kura pošvuiceibys ceļā ir īsavuicejuse augstvierteigu izšyušonu fraņču tradicejā. Jei tū dora sovai prīcai. Kab itū īsavuiceitu, jei izguoja tīšsaistis kursus, tok jei ari saprūt, ka process ir tik laikītiļpeigs, ka Latgolys gadīnī jei tū navarēs konvertēt naudā, deļtam dora deļ seve i eisti ari napuordūd sovus dorbus. Taipoš ir vīna sīvīte Latgolā, kura poša pabeidze Parizis kursus “Chanel” meistardarbneicu sātā. Jei dzeivoj Latgolā, tok izšyun deļ lelūs zeimynu. 

“Itī ir tik daži nu breineigu pīruodejumu, ka Latgolā amatnīceibys prasmis vīnnūzeimeigai ir. Gona daudz ļaužu prūt dareit lītys, tok nasaradz tam vysam turpynuojumu. Tys ir tīši saisteits ar regiona ļaužu pierktspieju, sovpus, ka pajimt tū Latvejis mārūgā voi pat vēļ plotuok, mums vystik ir izsaceita mozvierteiba, naprasme nūviertēt sovus dorbus, tūs kvalitati i praseit par tim attīceigu samoksu. Partū cīši svareiga ir sadarbeiba. Es saradzu, ka dizainerim byutu juoīt nu sovys pusis i juomeklej amatnīki, ar kurim sasadorbuot. Prūtams, ir atseviški Latgolys amatnīki, kurim ir sovs zeimyns, par pīmāru, Latgolys pūdnīki. Jī jau ir atpazeistami i jim sovus dorbus puordūt ir drupeit vīgļuok, i tys ir cyts stuosts. Tok, kas vaira atsatīc iz rūkdorbim, tī ir bišku krize.

Ka mes saleidzynojam ar tū pošu Parizi, lelim zeimynim ir sovi izšyušonys nomi, kur amatnīkim moksoj piļneigi cytys sumys, tok īmanis i prasmis ir identiskys tom, kaidys ir Latgolā,” stuosta Laima.

Latgolys amtnīceiba puormeju suokuos

Sevkura nūzare ir pakļauta puormejom, ari amatnīceibai juovaicoj jauni veidi i īspiejis, kai saglobuot sovu laikmeteigumu. Laima ir organizējuse dažys darbneicys par sovu doktoranturys dorba temu, kur strukturātā i vīnkuoršā veidā doluos ar sovu metodi – mūde kai duorzkūpeiba, pīduovojūt plotuokai sabīdreibai pasavērt iz mūdis dizaina procesu jaunā veidā. Sovpus niu Laima kūpā ar kolegi, dizaineri Agnesi Narnicku, voda dizaineris Zaigys Brutānis doktoranturys projektu “Pārdizains”, kura laikā ari teik organizātys darbneicys ar mierki struoduot pi jaunys puorstruodis definicejis izveidis – puordizaina. Itei pīeja paradz na vīnkuorši nu vacu džinsu sataiseit kraklu, tok vaicuot padzilinuotuok, kur vīnkuorša puoršyušona puorīt dizaina dūmuošonā, kab tū varātu nūsaukt par augstvierteigu preci. “Es pīļaunu, ka itaida dūmuošona ir jauns potencials ari Latvejis mūdis industrejai,” tai Laima (vaira par darbneicu var skaiteit ITE). 

“Idejis pamatautore Zaiga Brutāne. Ari Agnese Narnicka i es atvārtai dolomēs ar sovu redziejumu – lai projekts īgiutu vairuokys šķautnis i byutu jāgpylns, ir napīcīšama sadarbeiba. Myusu mierkis ir raudzeit saprast, kai nūdaleit vīnkuoršu puorstruodi nu puordizaina, kam vīnkuorša puorstruode vysubīžuok ir bez dziļuoka koncepta. Mums Latvejā ir foršs uzjāmums “AJ Power”, kas superapzineigi vuoc materialus, pīmāram, vīnys kruosys džinsus, vīna veida i kruosys kraklus, tai sagatavejūt materialu zeimynim, kuri byutu gotovi nūsadorbuot ar puorstruodi.”

“Maņ redzīs – myusu dīnuos vysleluokais ļaunums ir vysi Sheini, kurūs tu vari pasyuteit, siežūt lauku sātā. Tok ari skaidrys, ka nivīns mozais zeimyns nikod naspēs konkurēt ar itim Kīnys ražuotuojim. Tys, kū mes varim dareit, ir izgleituot sabīdreibu. Izmainis byus tik tod, kod kotrys individs deļ seve saprass, voi jam eistyn vajag pasyuteit tū lātū T-kraklu.”

Vēļ Laima stuosta, ka vīns nu variantu ir kotram pošam raudzeit saprast, cik daudz tev vajag. Pasyuteit vysaiduokys precis, tok prast drēbis ari lobuot, na par reizi izsvīst, kod sapleist. “Maņ redzīs, ka Latgolā mums ir vēļ tei prasme lobuot drēbis, kas ir forši i apsveicami. Es piļneigi saprūtu finansialū argumentu, ka pasyuteit internetā nu Kīnys ir daudzreiz lātuok, tok gona bīži nūstruodoj ari slynkums. Tys process ir padareits eipaši vīnkuoršs – daspīdi, pasyuteji i tev jau dreiži atīs prece. Deļtam pat ļaudim, kuri ir finansiali gona tureigi, pateik maineit sovus autfitus kotru nedeļu, partū ka ir juoparuoda sevi Instagramā. Cylvākim ir tendence raudzeit attaisnuot sovus lāmumus i nadzierdēt tū, kū nasagrib dzierdēt. Deļtam vēļreiz pastreipuošu, ka vysa pamatā ir izgleiteiba i izpratne,” skaidroj Laima.

Jei ari pastreipoj, ka byutu cīši svareigi sataiseit, pīmāram, interneta platformu, kurā byutu apzynuoti amatnīki ar sovom prasmem. “Tai pīmāram sevkurs dizainers, kuram vajag nazkū izadeit, varātu atrast amatnīku, kurs var tū izdareit. Ari maņ dorba izstruodis procesā nabeja vīgli atrast vysus itūs amatnīkus. Daudzi nu jūs nimoz ari nav tik atsauceigi, bet ite otkon vaicuojums par myusu kompleksim i dūmuošonu “ai, nu, kū ta es…” 

Laima ari pīzeist, ka niu styrpri datryukst kvalitativu šivieju, aiz tuo, ka jaunīši pamatā grib byut dizaineri, na vuiceitīs tehniskuos prasmis. “Lobs šiviejs dīzgon puorlīcynūši vysod varēs atrast sev dorbu. Ir lobuok byut izcylam šiviejam, nakai videjam dizaineram,” tai Laima.

Vaicuota par vareibom iz prīšku i amatnīceibys puorstrukturiziešonu, Laima vysupyrma pastreipoj, ka ir jāga suokt dareit koč pa nalelim sūlim. “Pīmāram, es kai dizainers sataisu jaunu kolekceju sadarbeibā ar Latgolys amatnīkim, jūs potenciali īzeimejūt pasauļa kartī. Tai amatnīkus īrauga ari cyti cylvāki, īspiejams, īt vydā jauni pasyutejumi. Tok, pa munam, golvonais ir turpynuot vaicuot, ar kū tod taišni myusu amatnīki ir unikali. Pīmāram, saprast, ar kū amatneica nu Baļtinovys atsaškir nu amatneicys Brazilejā. Tys, kai reize, ir aizdavums na pošim amatnīkim, tok vītejim dizainerim, kam ir zynuošonys i prasmis dūmuot plotuok i atrast tūs kodus, caur kurim mes varātu sovu unikalitati izceļt. Pa munam, mes kai amatnīki i dizaineri asam ceļā iz seve definiešonu, mums vēļ drupeit datryukst sovys strukturys. Īspiejams, myusu amatnīceibys vierteiba pat nav tik vizuala, tok tuos naatjamama sastuovdaļa ir ari attīksme, dziļuo vīnkuoršeiba, sirsneiba i sentiments.”