Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vosorys nūslāgums Latgolys kulturys dzeivē sūlejuos byut pīpiļdeits i dzeiveibys pylns – pādejī piļsātu svātki, kopusvātki i vasareigys sasatikšonuos ir eistyn lobs īmeslis, kab nazkū dareitu, partū ka jau dreiži varēs sajust kai rudiņs klauvej pi durovu. Vystik vēļ ir vysys īspiejis prīcuotīs par vosorys smuordu i sasatikt pasuokumūs, kas ļaun sajust kai kūpeibys spāku i jautreibu, tai ari dziļu īškeju mīru. Itūnedeļ par īsacejumim guodoj muzikis i projekta “Pazudušū pādu retrospekceja” leidzautors Edijs Strušels.

Aglyuna – Latgolys sirds

Kas gon byutu Latgola bez Aglyunys bazilikys? Ka itūgod naesi plānuojs dūtīs svātceļnīku rynduos ar bosom kuojom, vysod pastuov vareiba īsēst mašynā i dasavīnuot svātkim šaļtī, kas tev der i pateik vysvaira. Caur muzyku varēsim sasatikt kai Tautys krystaceļā, tai golvonajā Svātajā Mišā, partū ka jau deveitū godu maņ byus tei prīca stuovēt Aglyunys bazilikys korī i izjust tū naizsokami spieceigū sajiutu, kod korā sasavej dasmytim bolsu nu vysys Latgolys i tymsā īsamirdz tyukstūšim sveču līsmu.

Poša svātku programa ir daudz plotuoka – tematiskuos dīnys nu 11. da 15. augusta, kuruos teik aicynuotys saimis, mīra vaicuotuoji i ari tī, kas meklej kaidu atvīgluojumu. Atlīk viņ izalaseit, kurā šaļtī Aglyuna tevi uzrunoj vysvaira!

Pruota vātra i pīrūbeža

Navaru napīminēt, ka Daugovpilī paradzāts grupys “Prāta vētra” koncerts, tok partū gon jau daudzi padūmuojuši laiceigi. Vystik, īspiejams, kaids vēļ nav saplānuojs, kū dareit dīnā da koncerta, deļtuo muns īsacejums ir izbraukt laiceigi i dūtīs da Laimis muzeja Indrā, kur byus vareiba apsavērt Kristiana Brektis dorbu izstuodi. Taipoš ir vārts apsavērt cytys pīrūbežys vītys, pīmāram, Pīdrujis cīmu i Vasargelišķu skotu tūrni.

Vokors pi Dekšuoru prūda

Vokors pi Dekšuoru prūda sūlejuos byut eipašs – saulrīts puor iudini, nasteidzeigys sarunys i muzyka, kas pīpylda gaisu ar syltumu.
22. augustā nu 18.30 stuņdem ite nūtiks “Saulainās mūzikas pikniks” – nūtikšona, kur rodūšums sasaveis ar kūpā byušonu. Apmaklātuojus gaideis “Eco-print” darbneica, kurā ar lopu i zīdu paleidzeibu varēs radeit sovus rokstus iz auduma voi papeira, cikom vokora muzykalū nūskaņu veiduos Madarys Keivomegys kūklis stuosti i bolss, taipoš ari Brīžucīma damu apvīneiba “Amma”.
Kūpeiga gunkura vīta aicynuos sasasiļdeit i sataiseit leidza pajimtūs gordumus. Vokora eipašais akcents byus dzaltonuo kruosa – deļtam sevkurs aicynuots padūmuot par kaidu nalelu saulis stareņu sovuos drēbēs voi aksesuarūs.