Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīktdiņ, 29. augustā, 15.00 stuņdēs Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas” nūtiks dūmneicys “Creative Museum” reikuots seminars “Saglabāt vai sagraut? Koka arhitektūras mantojums”. Seminarā runuos par vairuokim lobuos praksis pīmārim i īdvasmojūšim individualajim kūka arhitekturys atjaunuošonys projektim Ludzys nūvodā, viestej pasuokuma organizatori.

Latgolys ainova kūpumā, bet koncentrātā veidā eipaši piļsātainova, paruoda, cik vītom nasaudzeigi asam pret kulturys montuojumu – bez izškiertspiejis slaukom nūst senejuos Latgolys sātys, nasaredzim eipašu vierteibu kūka apbyuvē. Tuo vītā, lai dūtu vītejim amatnīkim dorbu, līkam plastikata lūgus, apdarē izmontojam nailgtspiejeigus materialus. Ka nu īmeslis pavīrseibai pret montuojumu izaruoda attīksmis, na vareibu vaicuojums? Daudzi kur Latvejā ar pošvaļdeibys atbolstu izveiduoti kūka arhitekturys restauracejis centri, kur dzeivuotuoji var sajimt atbolstu individualūs projektu – kūka lūgu, durovu i cytu byuvelementu – saglobuošonā i atjaunuošonā.

Kai i kū var lītys lobā dareit pošvaļdeiba i privatais eipašnīks? Kai sasadorbuot i kur meklēt kvalificātu atbolstu? Iz itū i cytim vaicuojumim raudzeis atbiļdēt i īsaklauseit lobuos praksis pīmārūs seminarā “Saglabāt vai sagraut? Koka arhitektūras mantojums”.

Seminara organizatoris Inetys Zelčys Sīmansonis redzīņs par tū, voi mes varim sagluobt kūka arhitekturys montuojumu, i kaida ir tuo vīta Latgolys ainovā iz prīšku – voi tys var palikt par regiona identitatis styurakmini, voi tam draud piļneiga pagaisšona: “Sagluobt mes varim. Taišni partū mes organizejam itū seminaru, kas vaira ļautu pasavērt iz lobuos praksis pīmārim varbyut na vysys Latgolys, bet Ludzys nūvoda kontekstā. Ari itymūs pīmārūs na vyss ir ideali. Par pīmāru, Ciesīs i Kuldīgā, kur ilgstūši ir bejs i pošvaļdeibys atbolsts, i dzeivuotuoju izgleituošona, ļauds suoc apsazynuot kūka arhitekturys vierteibu i tū, ka lātuokī voi ārtuokī materiali ilgstūši nav tys lobuokais rysynuojums, kas nūdrūsynuotu ilgstspieju montuojuma saglobuošonā. Maņ ruodīs, ka vysbrīsmeiguokais, izbraucūt pa Ludzu voi Kuorsovu, ir redzēt labi sasaglobuojušys i cīši šmukys kūka sātys, kurom byutu bejs potencials palikt par kūka arhitekturys pērlem, tok tī salykti plastikata lūgi voi tuos nūsyltynuotys ar vyslātuokū plastikata materialu. Varbyut suokumā i tuos izaver labi – napyuš viejs, tuos ir syltynuotys, lūgi nūbleivāti. Tok ar laiku itī lātī materiali palīk našmuki. Maņ redzīs, ka ituo kulturys montuojuma saglobuošonā myusu laime ir bejuse tymā, ka cylvākim pyrmajā trokuma viļnī, kod itī materiali tikū pasaruodeja, nabeja pīteikami daudz leidzekļu, lai vysu mudri nūmaineitu. Tok niu ir šaļts, kod mes varim īvierzeit cylvākus iz cytu dūmuošonu, ka mes varim dūt dorbu vītejim amatnīkim, kas nimoz naizmoksoj duorguok, varbyut tik prosa vaira laika i izpratnis.”

Iz vaicuojumu, voi Ludzys nūvodā daīmams kaida veida atbolsts i cik daudz pošvaļdeiba ir gotova īt preteimā, Ineta atbiļd: “Es ari grybu dabuot atbiļdi iz itū vaicuojumu. Taišni par tū mes reikojam itū seminaru. I pyrmū reizi mes tū taisom taidā formatā, kur raugom īsaisteit ari Ludzys pošvaļdeibu i puorstuovus nu cytu pošvaļdeibu kai skotu nu molys, taipat ari vītejūs pīmārus. Lai pasavārtu, kai mes kotrys iz itū vaicuojumu veramēs. Tī pīmāri, kai mes atsatīcam pret kūka montuojuma saglobuošonu, byus cīši dažaidi. Es asu dzierdiejuse, ka Ludza nazkū ir raudzejuse dareit, tok tū mes dzierdēsim nu Ludzys pošvaļdeibys arhitektis. Zynu, ka Kuldīga cīši struodoj pi ituo – tī ir aizlīgts uora lūgus likt nu plastikata. I jī cylvākim nūdrūsynoj meistarklasis, iz kurom dzeivuotuojs var atīt ar sovu lūgu i meistara vadeibā restaurēt bez moksys. Maņ ruodīs, ka Kuldīga ir lobs pīmārs. I restaurators Jānis Tolpežnikovs seminarā par itim pīmārim ari vaira izstuosteis.”

“Maņ byus interesanti vyspuor apsavērt, kas atīs iz itū pasuokumu, kam mes jū reklamejam kai plotuokai kūpīnai, tai ari dzeivuotuojim i nūvoda būvvaļdem, puorvaļdnīkim. Taipat ari redzēs, kai tei diskuseja izavērss, voi vyspuor mums vārts īt iz prīšku. Cīši svareigs byus ari Ludzys pošvaļdeibys mera redzīņs, kam sovā ziņā tys ir ari taids sovys teritorejis atteisteibys pastatejums – voi par itū vaicuojumu vyspuor ir dūmuots, voi tys ir īlykts dīnys parādā. Es ari nanūlīdzu, ka daudzys iniciativys var īvierzeit nu apaškys, na tik nu augšys. Tok ruodīs, ka tys strategiskais redzīņs, kas ir piļsātys vadeibai, arhitektim, plānuotuojim, ir cīši svareigs, koč viņ deļtuo, lai piec tam navaļdeibys organizacejis varātu taiseit vysaidys meistarklasis, sajimt atbolstu nu instituceju i projektu i piec tam vītejim dzeivuotuojim paleidzātu izagleituot,” tai Ineta par tū, voi piec pasuokuma ir plānuots sagataveit kaidu materialu cytom Latgolys pošvaļdeibom i dzeivuotuojim, kas nūdarātu ituo vaicuojuma rysynuošonā i izgleituošonā.

Seminara programa:
Atkluošona: muzeologe Ineta Zelča Sīmansone, Ludzys pošvaļdeibys mers Edgars Mekšs
•  Kuldīgys i Cāsu pīmārs. Restaurators Jānis Tolpežnikovs
• Posteņa “Pureņi” pīmārs. Restaurators Elijs Lobanovs
• Buozovys pīmārs. Muziks i viesturnīks Arņs Slobožanins
•  Ludzys nūvoda pīmārs. Ludzys pošvaļdeibys arhitekte Darja Ostapceva
• Atpyutys vītys “Pasaka” pīmārs. Uzjiemieja Angelika Jacenko
Diskuseja: “Saglabāt vai sagraut?”. Moderatore Ineta Zelča Sīmansone, pīsadola restaurators Jānis Tolpežnikovs, Ludzys pošvaļdeibys arhitekte Darja Ostapceva, viesturnīks Arņs Slobožanins, muzeologs Raivis Sīmansons.

Pasuokumu apmeklēt teik aicynuoti vysi, kurim ir svareigs kulturys montuojums. Īīšona bez moksys.