Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 13. septembrī, catūrtū reizi Rēzeknis nūvoda Rogovkā desmit dzejis latgaliski raksteituoji sasatyka latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga”. Treis kuortu saspryngtā saceņseibā par uzvarātuoju žurejis i skateituoju bolsuojumā palyka latgalīšu literaturys debitante Valija Platace.

Catūrtajā dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga” sasaceņte desmit latgaliski rokstūši autori – Annele Slišāne, Aija Mikele, Elizabete, Evika Muizniece, Laura Strode, Elīza Marija, Linards Kalniņš, Benedikta Mežale, Dace Tihovska i Valija Platace. Autori dzejis saceņseibā dreikstēja pīsadaleit ar da ituo izdavumūs voi medejūs napublicātim dorbim, deļtuo pasuokumā beja vareiba dzierdēt ari speciali itam slamam topušūs dzejūļus. Slama daleibnīku literarū i uzastuošonys snāgumu vērtēja pīci žurejis lūcekli: pārnejuo gods dzejis slama uzvarātuojs Silvestrs, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, literate i literaturzynuotneica Ilze Sperga, kai ari dīnu īprīšk par Latvejis Nacionalūs dzejis slamu čempioni palykušuos Grēta Volkoviča. Daleibnīku viertiešonā kai sastais žurejis lūceklis beja skateituoji. Pyrmajā kuortā sovu dzeju skaiteja vysi saceņseibys daleibnīki, ūtrajā seši lobuokī, bet par “Rogovkys dzejis vogys 2025” uzvarātuojis gūdu finalā sasaceņte treis – Evika Muizniece, Annele Slišāne i Valija Platace. Kotrā nu slama kuortu izavierzieja cyts lideris, bet finalā par uzvarātuoju palyka latgalīšu literaturys debitante Valija Platace.

Dzejis slama latgaliski uzvarātuoja sajēme naudys bolvu rodūšajai darbeibai nu Nautrānu apvīneibys puorvaļdis i nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”, vareibu 2025. godā rodūšūs dorbu tapšonai izmontuot desmit dīnu garu rezidenci Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā, kai i pīsadaleit 2026. gods Latvejis Nacionalūs dzejis slamu čempionata finalā. Catūrtuo latgaliskuo dzejis slama uzvarātuoja Valija Platace ir fotomuokslineica. Koč i dzejūļus, esejis, aprokstu i eisus stuosteņus jei roksta jau nu bierneibys, vystik roksta vysā reši. Jei poša soka, ka drūsai viņ kai daudzi rokstūšī, poša seve bīži nūmūcej ar poškritiku, deļkuo ari rūnūtīs tuos garuos raksteišonys pauzis. Leluokū dzeivis daļu Valija ir rakstejuse latvīšu literarajā volūdā, bet itūgod asūt jauns paviersīņs juos rodūšajā dzeivē – piec lela satrycynuojuma saimē ir atsagrīzuse pi dzymtuos – latgalīšu volūdys. Slama izskaniejušī Valijis dorbi beja cīši personeibi, bet piec uzvarys autore saceja, ka lānai rauga saprast, kas nūtyka, kam jai itys gods asūt bejs taids, ka itaidu nūtikšonu cīši vajadziejs. “Par slamu izzynuoju pīsasaceišonys pādejā šaļtī. Pīsasaceju, bet tūlaik maņ piļneibā gotovs beja tik vīns dzejūļs. Beju puorsabeiduse, kam cīši beistūs uzastuot, bet niu ir breineiga sajiuta, kam dzejūļūs īlīku cīši daudzi seve i ir svareigi, ka tys pateik i cytim,” piec uzvarys komentēja Valija Platace. Ar uzvarātuojis dzejūļu kūpu “Es nivīnam vaira natycu” var īpasazeit latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv ITE.

“Rogovkys dzejis vogys” vadeišona itūgod beja izticāta pasuokumu vadeituojam, radejis personeibai Lauram Zalānam, bet slama laikā skanēja vairuoki pyrmatskaņuojumi ar pārnejuo gods uzvarātuoja Silvestra dzeju, par kū pasaryupēja grupa “Sovvaļnīks” i Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai” (vadeituoja Guntra Kuzmina-Jukna). Latgaliskū dzejis slamu Rogovkā itūreiz nūslēdze etnomuziku Julgī Staltis i Ērika Zepa apvīneibys “TKP / tā kā pērn” uzastuošona.

Dzejis slama nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavyn septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvokšonys laiks – eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu daboj dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vystik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu var spūdruok puorlīcynuot žureju i skateituojus, iz lobuokais vuordu meistars. Cytugod Dzejis dīnu laika sasatikšona latgaliskajā slamā byus 2026. gods 12. septembrī, taipat pīduovojūt kai dzejnīku saceņseibu, tai jaundorbu dzejā i muzykā pyrmatskaņuojumus.

Rogovkā nūteikūšais dzejis slams ie vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Tuos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs. Dzejis slami Latvejā teik organizāti nu 2010. gods. Regularu tradiceju aizsuocs Kaspars Lielgalvis i “Totaldobže” muokslys centrys, bet jū turpynoj Valters Liberts i Amanda Kaufmane, reikojūt regularūs slamus daudzuos vītuos Latvejā, kai i Latvejis Nacionalū dzejis slamu, kura uzvarātuojs daboj vareibu puorstuovēt Latveju Eiropys čempionatā i pīsadaleit cytūs konkursūs vysā pasaulī, jūs vydā i pasauļa kausā “Du coup le Monde”, kas nūteik Parizē. Dzejis slamus raksturoj breiva i demokratiska vide, kurā var īsasaisteit kotrys.

Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošavaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i Vaļsts kulturkapitala fonds.

Video nu latgaliskuo dzejis slama Rogovkā, video Agnese Skangale

Fotogalerejā: latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga 2025”, foto Dagnija Bernāne