Rokstu sagataveja: Anželika Litvinoviča/portals lakuga.lv

Kultura nav tik tradicejis i tūs izkūpšona – tei ir vaļsts drūseibys nūzeimeiga sastuovdaļa. Itei atziņa vejuos cauri sarunai, kurā pīsadaleja Latvejis kulturys ministre Agnese Lāce, Daugovpiļs kulturys instituta “New East” vadeituojs Jorens Dobkevičs, kai ari Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns. Jī pastreipuoja, ka kultura reizē ir identitatis kūduls, kūpīnu styprynuotuojs i ari spāks, kas paleidz sabīdreibai saglobuot nūtureibu, diskutejūt i izklausūt. Portala lakuga.lv jaunuo raidejuma “Kai sorguot?” pyrmajā epizodē Anželika Litvinoviča sasarunuoja ar diskusejis gostim par kulturys vītu vaļsts aizsardzeibā.

Kultura i drūseiba – vīnys monetys divejis pusis

Kulturys ministre Agnese Lāce diskusejā atguodynuoja, ka kultura veidoj myusu nacionalū identitati i sabīdreibys salīdieteibu: “Kultura eistyn ir daļa nu drūseibys, i tam ir vairuoki īmesli. Vysupyrma, kultura ir tys, kas veidoj myusu nacionaluos identitatis pamatu, myusu pīdareibys apziņu i tū, kas tod ir īmeslis, saknis i vierzeituojspāks, deļkuo mes īsastuojam par stypru vaļsti, par stypru sabīdreibu. Tys ir deļtuo, ka myusu vaļsti raksturoj eipaša kulturtelpa, kurai asam pīdareigi. I tys myus vīnoj i padora stypruokus.”

Jorens Dobkevičs, kulturys instituta “New East” vadeituojs, dasaceja, ka kultura papyldynoj i pīduovoj cytaižuoku pīeju nakai militaruo aizsardzeiba: “Tys nav ni labi, ni nalabi, tok pats fakts, cik daudz cylvāku vaļstīs izīt militarū apvuiceibu i cik daudz cylvāku īt iz bibliotekom, muzejim, kinu teatrim. Tys ir taids veids, kur īspiejams īsaisteit cīši plotu cylvāku lūku. Īsaisteit diskusejuos, sarunuos, dūmu apmaiņā sovā vydā, rodūšajā procesā, kulturizgleiteibys procesā. I cīši dažaiduos dimensejuos.”

Bibliotekys, muzeji, teatri i kūpīnu centri kolpoj na tik kai vīta zynuošonom, tok ari kai drūseibys teiklys – vīta, kur vuiceitīs sasadorbuot i nūsaturēt kūpā križu laikā. Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns papyldynuoja: “Ite ir taida mejīdarbeiba storp militarū aizsardzeibu i kulturys atteisteibu. Tuos navar na nūdaleit, na vīnu padareit par puoruoku. Pīmāram, saceit, ka žūgs i nazkaidi betona stulpi ir lobuoki. Tys vyss ir kūpā. Ir kulturys pasuokums ar lokalpatriotismu, kū roda tei kulturys izpausme – tys ir tikpat spieceigs kai žūgs i tanks, i vēļ koč kas. Saīt, ka vīns bez ūtra navar i vīna poša kultura naizdzeivuos bez aizsardzeibys. I aizsardzeiba bez kulturys naizdzeivuos, kam – ka nabyus kulturys, nabyus cylvāka.”

Latgolā – unikali pīmāri kūpīnu spākam

Diskusejā eipaši tyka apsprīsta Latgolys situaceja. Itymā regionā navaļstiskūs organizaceju skaits ir nalels, i bīži vītejuos kūpīnys salīdiešonys funkcejis daīt puorjimt, pīmāram, bibliotekom. Daugovpiļs pīmārs ruoda, cik sarežgeitai šaļtim ir organizēt pasuokumus, kas veļteiti Ukrainys atbolstam voi cytom aktualom temom – politiskuos grybys i naatkareigūs medeju tryukums bīži palīk par škiersli. Vystik taišni kulturys nūtikšonys ļaun uzrunuot leluoku auditoreju i veicynuot kritiskū dūmuošonu, skaita daugovpilīts Jorens Dobkevičs.

Andris Slišāns stuosteja par Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” pīredzi. Upīte ir mozs cīms Latgolys pīrūbežā. Kara suokuos dzeivuotuojus puorjēme baile i naziņa, tok taišni kūpīnys saīšona folklorys nūdarbeibuos i sarunuos paleidzēja radeit drūseibys sajiutu. Namaterialais montuojums – volūda, prasmis, tradicejis – palyka par atbolsta punktu i vīnuoteibys olūtu. “Na tik īrūcs padora myus styprus, bet ari kūpīna,” jis pastreipuoja.

Bibliotekys jau seņ ir palykušys par daudz vaira nakai gruomotu kruotivem – vosoruos bārnim tuos ir drūsys sasatikšonys vītys, seniorim – sarunu i diskuseju telpa. Apmaklātuojim tys ir resurss uztycamys informacejis mekliešonai i dezinformacejis atpazeišonai. Kai nūruodeja kulturys ministre Agnese Lāce – regionalī medeji i sabīdryskais medejs kūpā ar bibliotekom veidoj spieceigu pamatu informativuos drūseibys styprynuošonai.

Roda telpu sarunom i kritiskai dūmuošonai

Kultura dūd vareibu runuot ari par sarežgeitom i nareši tabu temom – nu cylvāktīseibu da LGBT kūpīnys radzameibys. Jorens Dobkevičs skaidruoja: “Tī ir itys stuosts, ka mes varim īsaisteit vysaidus cylvākus. Tys ari ir par tū nūtureibys veicynuošonu. Runojūt par tū, kas mums šaļtim napateik voi ir tabu tema koč kaiduos kūpīnuos. Maņ ruodīs, ir cīši svareigi Daugovpilī ruodeit, ka pasaulī ir taidys temys kai cylvāktīseibys, seksualūs minoritašu tīseibys, ka LGBT kūpīna eksistej Latvejā.”

Taišni itaids dialogs, ari tod, ka roda streidus, paleidz sabīdreibai augt i palikt nūtureiguokai. Laikmeteiguo muoksla, pīmāram, teatra festivalā “Homo Novus”, pīsavierš temom, kuruos cytaiž regionalā diskursā napasaruodeitu, i tai atteista plotuoku skatejumu iz pasauli, skaita kulturys ministre.

Ministre Agnese Lāce ari sacynuoja, ka kultura ir spieceigs reiks kai sabīdreibys spiecynuošonai, tai škeļšonai: “Svareigai apsazynuot, ka kulturys pasuokumi ari teik izmontuoti propagandā – tik daudzuos kulturuos pasaulī. I tys nūteik auditorejai nareši pat naapsazynojūt… Ir naskaitomys kulturys nūtikšonys, kas roda diskusejis sabīdreibā. I tys ir tys, kai sabīdreiba aug, izzynoj i izagleitoj, nūformulej poši sovu redzīni.”

Jei dasoka, ka ari Krīveja apsazynoj kulturys spāku i tū ļaunpruoteigai izmontoj: “Vīna nu lītu, kas ir īkļauta faktiski ari agresorvaļsts militarajā doktrinā – cīši lela lūma kulturys diplomatejai, i ūtra līta – jī ari cīši mierktīceigai Ukrainā iznycynuoja kulturys institucejis, vys vēļ tū dora, iznycynoj bibliotekys, kulturys nomus – vītys, kas styprynoj ukraiņu apziņu par sovu pošnūsasaceišonu, identitati, par sovys pastuoviešonys jāgu.”

Raidīroksta “Kai sorguot?” mierkis ir aktualizēt i styprynuot vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys izpratni, radeit platformu diskusejom par akutom temom, kas īprīšk nav pīteikūši apsprīstys. Sarunuos pīsadola eksperti, kulturys darbinīki, muokslinīki, žurnalisti, aktivisti nu Latgolys i cyti. Raidejuma golvonuos temys ir saisteitys ar cīšū kulturys i aizsardzeibys nūzaris saikni, ceiņu pret dezinformaceju, kai ari iztureibu i gataveibu krizem. Raidejums daīmams taiduos straumiešonys platformuos kai Youtube, Spotify i Apple Podcasts.

Raidīroksts taiseits ar Latvejis Republikys Aizsardzeibys ministrejis finansialū atbolstu. Projektu realizej latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, raidīroksta informativais atbaļsteituojs – Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv.