Rokstu sagataveja: Anželika Litvinoviča/portals lakuga.lv

Nu muzeju plauktu da civiluos aizsardzeibys planu – kulturys montuojums vys skaidruok teik pīzeits par vaļsts drūseibys vaicuojumu. “Kruojums ir muzeja sirds,” soka Latgolys Kulturviesturis muzeja (LKM) vadeituoja Anastasija Strauta. Tok, kai itū sirdi pasorguot, ka pleist iudiņa vods, izaceļ guņs voi draud kars? Atbiļdis iz itim vaicuojumim mekliejom raidejuma “Kai sorguot?” ūtrajā epizodē, kur pi vīna sarunu golda sasatyka LKM vadeituoja Anastasija Strauta i golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne, Kulturys ministrejis (KM) civiluos aizsardzeibys vadeituojs Vitālijs Rakstiņš, kai ari Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis puorstuove Gita Jankovska.

Vīnuots plans i prioritašu izalaseišona

Itūgod tyka apstyprynuots Plāns kulturys montuojuma aizsardzeibai i gluobšonai krizis situacejuos. KM puorstuovs Vitālijs Rakstiņš pīzyna, ka da šam kulturys montuojuma aizsardzeiba bejuse fragmentara i cīši atkareiga nu kotra muzeja izalaseišonu, redziejuma. Jaunais plans dūd vīnuotu pīeju: “Tys ir reiceibys dokuments, kas rauga apkūpuot, sataiseit sova veida ceļa karti, kai sagataveit vysaidys institucejis krizis situacejom. Kam pīredze da šam beja, ka vyss atkareigs nu regiona, nu konkretuos institucejis pīredzis, zynuošonu, prašmu. Kab itū praksi vīnaiduotu koč kaidā veidā i izmontuotu ari storptautyskū pīredzi, ari pīredzi nu vuiceibu, nu Ukrainys – radeits itys dokuments ar konkretim aizdavumim, konkretim termenim.”

Jis papyldynoj: “Ir nūdūms ari cīšuok sasaisteit kulturviesturyskuo montuojuma gluobšonu ar civilū aizsardzeibu, ar pošvaļdeibys aizsardzeibys planim, ar vaļsts aizsardzeibys planim i cytim dokumentim. Vysizaicynojūšuokais vaicuojums ir par prioritašu nūsaceišonu. Kotram muzejam, kotrai institucejai sovi artefakti ir tyvuoki. Partū teik izstruoduota metodologeja, kai nūsaceit, kuri ir tī vaļstiskys nūzeimis prioritarī objekti, kurūs byutu juoevakuej voi juogluob.”

Rakstiņš ari dasaceja, ka eipaši svareiga ir digitalizaceja: “Mes dūmojam ari par tū, kai montuojumu digitalizēt i globuot informaceju uorvaļstīs. Na vysu var fiziski izgluobt, bet digitaluos kopejis var saglobuot vierteibu.”

Sadarbeiba nūzaru vydā

Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis eksperte Gita Jankovska nūruodeja, ka pādejūs godu laikā sadarbeiba kulturys i militaruos jūmys vydā ir byutyskai izalobuojuse: “Ir pozitivai, ka vyspuor itei sadarbeiba teik styprynuota. Da šam nabeja platformys, kur muzejnīki i armejnīki sasateik vīnā telpā. Tagad veidojās dialogs, kai krizēs reikuotīs – kam kulturys cylvāki par dažom lītom pat naaizadūmoj, bet militaristim ir praktiskuo pīredze.”

Jei pastreipuoja vuiceibu nūzeimi: “Tok ir cīši svareigi, ka tod, kod tī termeni [plana izpiļdei] tyvuosīs, ka suoksīs ituos te praktiskuos vuiceibys, simulacejis. Kam vīns ir tys, kas ir iz papeira, bet praksē bīži viņ var gadeitīs vysaiž i, pa munam, ari tī nūspielej tys faktors, ka vystik itei kerminiskuo pīredze, kod tu tuos darbeibys esi darejs, paleidz daudz vīgļuok ari reagēt koč kaiduos situacejuos, na tod, ka tu esi puorskaitejs tik iz papeira. Stresa situacejuos bīži viņ tū var damierst, partū ir lobuok koč voi kotru godu atkuortuot i gataveitīs nalobuokajam ar cereibu, ka tys nanūtiks, vystik ar taidu preventivu skotu.”

Muzejs – vierteibu i kūpīnys bolsts

Latgolys Kulturviesturis muzeja vadeituoja Anastasija Strauta atguodynuoja, ka kruojuma saglobuošona ir kasdīnys dorbs: “Mes regulari veicam kruojuma uzskaiti, darbinīku apvuiceibys i praktiskys vuiceibys. Kotrys zyna sovu lūmu, kai reikuotīs guņsgrāka voi applyusšonys gadīnī. Kruojums ir muzeja sirds, i tuo aizsardzeiba ir myusu prioritate.”

Vystik jei dasaceja: “Militara ībrukuma scenarejs ir daudz sarežgeituoks. Ir daudz vēļ juostruodoj, kab sasagataveitu tik nūpītnom krizem”. Renāte Vancāne dagrīze viereibu digitalizacejis nūzeimei: “Mes sovu kruojumu digitalizejam jau nu 2009. gods – suocem ar Latgolys keramiku, tagad struodojam ar fotonagativim, kurūs ir vaira par 16 tyukstūšom. Digitalais montuojums ir svareigs na tik pietnīkim, bet ari drūseibys deļ – kam vysod pastuov ryskys, ka fiziskī materiali var tikt pagaisynuoti.”

Jei papyldynoj: “Mes ari muzejā asam sataisejuši taidus konteinerus – pošrūceigai taiseitus, tok te byutu eistyn cīši svareigai pošvaļdeibai apsazynuot, ka byutu vystik juoīgulda sova artava, kab varātu īsaguoduot, pīmāram, hermetiski nūslāgtys kastis, kas byutu guņsdrūsys i trīcīņdrūsys. Tys ir cīši, cīši svareigi, kam mes redzim, kas nūteik Ukrainā. I eistyn ari Ukrainys pīredze ruoda tū, ka šaļtim, pat saglobojūt iz vītys muzejā itūs prīškmatus, ir pat drūsuok nakai jūs izvest uorpus muzeja i pagaisynuot iz naatgrīzeniskim laikim.”

Pošvaļdeibu i sabīdreibys lūma

Vitālijs Rakstiņš nūruodeja, ka pošvaļdeibom izpratnis veiduošona par kulturviesturyskuo montuojuma gluobšonu nav bejuse prioritate: “Itūšaļt pošvaļdeibom pi tūs vysu uzskaiteitūs funkceju – nūdrūsynuot dzeivuotuoju pamatvajadzeibys i tai tuoļuok – nav izcalti kulturviesturyskuo montuojuma gluobšonys dorbi. Partū ari myusu mierkis ir strukturēt, respektivi, īstruoduot nūsacejumūs, ka vysmoz jī apsazynoj, ka ir taidi objekti.”

Sovpus Gita Jankovska pīminēja pozitivu pīmāru nu Krakovys Pūlejā: “Vāvelis pilī jī ir pat itūs specialūs konteinerus pīlāguojuši prīškmatam kai piec izmāra, tai ari piec tuo veida. I tī instruktažys nūdūtys ari guņsdziesiejim. Jī globoj konteinerus natuoli nu prīškmatu. Īspiejami tyvai – ka gadīnī vajag dreiži evakuēt, tod vyss ir salykts, ir vysi cymdi, vysys kastis, dorbareiki, vyss ir gondreiž rūkys stīpīņa attuolumā. Tai jī meklēja vysus itūs variantus, kai tū pīlāguot vierteiguokajim kulturys prīškmatim. I, pa munam, tys ir taids idealais gadīņs, ka var sasnēgt itaidu leimini.”

Vitālijs Rakstiņš pasadaleja ar Ukrainys pīredzi: “Mums ir juonūdola kara suokys, kod daudz kas tyka organizāts spontanai, pošim cylvākim īsasaistūt. I cyts stuosts – catūrtais kara gods, kod tys nūteik niu ar sistemisku pīguojīni. Maņ redzīs, tys golvonais sacynuojums ir tei vajadzeiba piec breivpruoteigūs īsaistis, piec papyldu resursu. Kam skaidrys, ka vairumam kulturys montuojuma īstuožu personals nav spiejeigs vysu sapakuot, sakraut, byut sagataveitim evakuacejai.”

LKM vadeituoja Anastasija Strauta pīkreit, ka cylvāku sūpluok atbolsts ir vajadzeigs, tok objektu augstuos vierteibys dieļ tū ir problematiskai nodrūsynuot: “Nui, pi montuojuma mes sevkuru cylvāku vystik navarim pīlaist, pi tuo ir cīši vēļ juopīdūmoj, juoizviertej. Da šam mums ir bejuse cīši skaista sadarbeiba ar tū pošu Zemissardzi, tok Zemissardze eistyn, kai soka, militara uzbrukuma gadīnī byus cytur aizjimta. Ar Rēzeknis politiski represātūs klubu mums cīša sadarbeiba ir – cīši daudz cylvāku, kas ari breivpruoteigai īt i paleidz lelajūs pasuokumūs. Bet kotrys ir atseviški juoizviertej.”

Jei ari pīzyna, ka muzejim sabīdreibys izgleituošonā ir byutyska miseja: “Ir jau taids teicīņs, ka saškaltu sabīdreibu ir cīši vīnkuorši īkaruot, cīši vīnkuorši manipulēt. Ka sabīdreiba ir vīnuotuoka, saprūtūšuoka par montuojumu, tys ir lobuok. Pa munam, muzeji cīši daudz iz tū struodoj. Tei ari ir vīna nu muzeja pamatfunkceju – dorbs ar sabīdreibu taišni caur sovu kruojumu.”

Raidīroksta “Kai sorguot?” mierkis ir aktualizēt i styprynuot vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys izpratni, radeit platformu diskusejom par akutom temom, kas īprīšk nav pīteikūši apsprīstys. Sarunuos pīsadola eksperti, kulturys darbinīki, muokslinīki, žurnalisti, aktivisti nu Latgolys i cyti. Raidejuma golvonuos temys ir saisteitys ar cīšū kulturys i aizsardzeibys nūzaris saikni, ceiņu pret dezinformaceju, kai ari iztureibu i gataveibu krizem. Raidejums daīmams taiduos straumiešonys platformuos kai Youtube, Spotify i Apple Podcasts.

Raidīroksts taiseits ar Latvejis Republikys Aizsardzeibys ministrejis finansialū atbolstu. Projektu realizej latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, raidīroksta informativais atbaļsteituojs – Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv.