Dzejūļu autors: Juoņs Ryučāns

Kaidu laiku par latgalīšu dzejnīku Juoni Ryučānu dzierdāts mozuok, tok itūrudiņ jis beja īsaisteits vairuokuos 60. Dzejis dīnu nūtikšonuos – pīsadaleja latgalīšu i lībīšu dzejis vokorā Reigā, kai ari beja vīns nu Daugovpilī jau 35. godu piec kuortys izdūtuo kruojuma “Dzejas dienas” autoru. Tys Juoņam Ryučānam lics ari pīduovuot plotuokai auditorejai jaunys ailis – lingvistiskū dzeju prozā i haikiskys seikšaļtenis. Ar tom īpazeistynojam portala lakuga.lv skaiteituojus.

***

Da šam gryušai beja nūlomuot reidzuoņus
i jim apleik asūšūs puorejūs, jo kombinacejis “X, Y i Z”
nabeja jūs alfabetā.
Atškiert bīšu supu nu boršča beja vīgļuok nakai daruodeit,
ka “Y” būrts
ir tikpoš normalai, kai nazkod meikstais “Ŗ”.
Draudzeigs aicynuojums prīcuotīs par tū, ka jiusu izlūksnī redz
asūt pamasts tys jūceigais “Y” i rokstit sovus “igrekus”
cik viņ dviesele tur, naiztur kritikys.
Mes, prūtams, pi sevis varim vuorkšētīs i vursulēt:
“Sylta mygla kai ryugti, gryuti mylti tynās ap tylta zyli bryunū
vydu…”, bet “X” būrta reidzuoņu izlūksnis alfabetā ari nabeja, to iz takša jumta ari seņuok speidēja “Taxi”, navys “taksi”.
Nu, itū cik nacik varātum saprast – suņs irā “takss”, a fiksais
moksys transports – “Tax”.
Tok, kū dareit ar “O” būrtu, kuram dalykta asteite – “Q”.
Jis jau irā aizmainejs “X-u” dzaltonajūs takšu numerūs.
Juosagaida boltī natakšu numeri ar “XY”, “YZ”, “XZ” i
ūtraižuok (par “O ar asti – Q” i narunuosim), i tod varēs
vaira patreit mieli i pīduovuot reidzuonim sovu “Y”.
Nu sovejūs puori upei tys tok byus liešuok, nakai nu tuolejim
kaimiņu teirumim.
Volūdys komiseja sova styngruo vuorda vēļ naasūt pascejuse.

***

Kas pa kam voi vysa navysa

Gryuši nūstuovēt parostajā krustuojumā, navys
riņča krystcelēs.

Tī, kod navar apīt apkuort, to vysmoz var puorskrīt apleik.

Aiz riņča juopasaruoda viļcīņam i navaru iz viļcīni nūvāluot,
tok jis pats taisuos nūkavēt.

Aiz laika paļdis par itū viesti, jo sovlaiceigai napaspiešu
izzynuot.

Piec ituo lelum lelais paļdis nūsaglobuoja aiz miļzeiguo paļdis.

Vīnmār asam zolidi, koč i na vysod bez sovys voi īdzymtuos
vainis.

Basketbolā ilgi pretivejomēs, tok struopis svīdīņs, verīs kai gribi,
šaļtim i breižim saguoja kai sūda metīņs.

Nasaverūt iz vysu i skotūtīs piec saprasšonys, vysā itamā dzelenī
sovs cymuss irā, koč i na bez svīsta voi čatnija zaptis.

***

Zalta miļjards

Sābris izmoksova 2 olus muoksleigajam intelektam, i tys jam pastuosteja,
ka myusu apleicīne vīnuvīt ar myusim pīdarūte pi Zalta miļjarda.
Sābris, korišs, kas pastruoduojs iz furys i pabejs iz tyvuokajim autobanim, pasaviers, kai tī brauc i kai atsapyuš, skaita ka mes dzeivojūti pašvakai i, ka runojam par zaltu, to esim tuo Zalta miljarda ūxxxā
Ūtrys sābris, influencers i lelūs cepļu liciejs, kurs ir puorbaudejs
ceglu trusonumu ceplim nu vyda na tikai Latgolys megapolisēs,
bet ari Eiropys malīnēs, skaita, ka myusim ītās našvakai i mes dzeivojūti
na vydā, a pi tuo Zalta miljarda ūxxxa.
Nūvaicovom par itū padareišonu babeņai Masjai. Jei, siežūt iz zalta muokuļa malenis, specialuo vacapa seansā atraksteja, ka nazineite, kas tys taids
miļjards ass, kur nu veļ nu zalta!
Par miļjonu jei asūte dzierdejuse, no rūka naasūt turejuse.
Deļ juos leluos saimis gona bejs ari tūs symtu latu, kū Uļmana laikūs
tāvs atveds piec leluos jimšonuos ap lynim i jūs puordavuošonys,
a niule jai naasūt laika, lai dūmuotu par tū jūceigū miļjardu, kura suonā
voi vydā vareiba dzeivuoj.
Par miļjonu vairuok varūte apstuosteit Ļukadeite, kurei iz cyta muokuļa i
iz cytys malenis.
Jei da revolucejis asūt struoduvuse Picerī kieneņa (o) randžerejuos
pi apelsinu, a sevkurs lynu pliesiejs tī natiks, golvai juobyun.
Jei asūt stuostejuse, ka kieneņam gon tuos naudys laikam vasals miļjons,
ka variejs taida breinuma audzēt.
Itū vysu nūsaklauseja muoksleigais intelekts, uzlyka šiļdeiti
“Tehniskys īmeslis dieļ puortraukums”, pajēme elektroniskū cigaretu
ar miļjarda smuordu i garšu i nūguoja sapeipēt, lai padūmuotu.

***

Haikiskys seikšaļtenis

1.
Verūs iz mežu.
Dzeņs syuta viesti kaidam
nu rasnuos prīdis.

2.
Tak svīdri lānai.
Saule piertī perās.
Leita otkon nav.

3.
Zaļuo vardive
kūrmam nadeve ceļa.
Jis aizroka prūdu.

4.
Tropiskuo nakte
zīmeļu plotuma gradūs.
Kur atrast snīgu?

5.
Veikalu niu daudz.
Kura nu Doktordasom
poša gorduokuo…

6.
Rokstu vacapā.
Grybu zini konvertā
Nu postnīka Zigys.

***

Haikiskys seikšaļtenis 2

1.
Kombuča niu trendā.
Maņ mūdī čaja siene,
Cukra juober daudz.

2.
Sābram jauns aleņš.
Naseņ beja Īrejī.
Dzeivoj kai lelais.

3.
Dzjadzis Jura trušim
auss garys kai ezeļam.
Trusīnei lels vādars.

4.
Juoņa dīna ir.
Juoņtorpeņu seņ naradz.
Batarejis beidzēs?

5.
Nalīta taida!
Reidzuoni naļuove “Y” burtu
Jūs mašinem jis ir…

6.
Navar dasasaukt.
Tēs koč mītu iz golvys
Naradzu cierva.