Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “Maziča” eistynuojuse projektu “Ontona Matvejāna mantojums – dziesmas dvēselei”, kura laikā tyka īraksteitys pīcys Matvejāna komponātuos dzīsmis: “Aglyunas māmeņa”, “Tovs gaismas stareņš”, “Nu aizmežim”, “Pi Tovu kuoju” i “Atmiņu gunkurs” (Drycānu školys himna). Tuos vysys daīmamys digitali, i dzīsmei “Nu aizmežim” sataiseits ari videoklips.

Projekta vadeituoja ir Diāna Saksone, tok muokslinīcyskais vadeituojs ir Juoņs Veličko. Dzīšmu īrokstā pīsadaleja Drycānu vokalais ansamblis “Almus”, kai ari solisti Aldis Kise, Laura Doropolska, Lāsma Bacule i Madara Tarasova. Pi muzykys īroksta struoduoja Deniss Smirnovs, tok video fiļmiešona i montaža tyka uztycāta Sergejam Čakānam. Videoklipa fiļmiešonai tyka izalaseits Īdenis pūra azars. Tuo ainaviskuo apleicīne rezonej ar dzīsmis tekstu, kū sarakstejs Romons Spaitāns. Jis sovu 100. dzimšonys dīnu byutu svietejs ituo gods 28. septembrī, bet dīvamžāļ dzejnīks nūmyra 2023. godā, naradzādams sovu lelū jubileju.

“Kai asu īsasaistejuse bīdreibys “Maziča” i Drycānu draudzis sātys aktivitatēs, juosoka, ka nūteik naparostys lītys. Pyrmom kuortom, atīt idejis “nu zyla gaisa”, šaļtim ruodīs, ka ir atsataisejs kaids kanals iz Vysumu. Cyti tū sauc par Dīvu, nu kurīnis tuos idejis nūsalaiž. Ūtrom kuortom, kod es tuos idejis sevī saklausu i suocu formulēt iz uoru, tod nūteik nuokušī breinumi – tai viņ šaļtim ruodīs, ka vyss pasauļs sasadūd rūkuos, lai tei ideja tyktu realizāta. Tai ari itūreiz – pyrma goda voi vaira munā golvā suoce skanēt dūma – vajag koč kaidā veidā īraksteit Ontona Matvejāna dzīsmis. Pastuosteju itū dūmu bīdreibys “Maziča” gūda vaļdis lūcekļam Juoņam Veličko. Juoņs ir ari Ontona Matvejāna dybynuotuo ansambļa “Almus” vadeituojs. Nu tai tei ideja kaidu laiku padzeivuoja myusu golvuos i Vysumā, tod pavasarī Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba pasludynuoja konkursu – i es saprotu, ka tei ir myusu īspieja,” tai par ideju īraksteit Matvejāna dzīsmis stuosta projekta vadeituoja Diāna Saksone.

Par dzīšmu izvēli, kurys tyka atlaseitys īraksteišonai, jei pībylst: “Dzīsmis izavielejom mes ar Juoni. Suokumā ruodejuos, ka laika ir daudzi, gon jau nu vysa leluo Ontona dzīšmu pyura koč kū izalaseisim, bet beigos vyss nūtyka spontāni, jo termini suoce spīst, beja juoizdora izvēle. Par dzīsmi “Aglyunas māmeņa” nabeja šaubu nivīnam, ka tai ir juobyut. Tod Juoņs īsaceja “Pi tovu kuoju”. Obejis ituos dzīsmis ir ar dīzgon augstom soprana notu partejom. Beja skaidrys, ka “Almus” soprani itū navarēs īdzīduot ar taidu vīglumu, kaidu ir īceriejs autors. Juoņs uzrunuoja sovu škoļneicu Lauru Doropoļsku nu MIKC “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola”. Beja vajadzeigs ari ūtrys soprans, jo dzīsmis ir divbaļseigys. Muna bruolāna meita Lāsma Bacule ari pyrma puora godu beidze itū školu, parunuoju ar jū – Lāsma ari pīkryta. Tai roduos tik skaists divu sopranu duets!”

“Vēļ vīna obligatuo dzīsme beja Drycānu vydsškolys himna “Atmiņu gunkurs”. Beja dūma, ka itū dzīsmi varātu īdzīduot školys absolventi. Uzrunuoju Madaru Tarasovu nu “Drycānu dominantis”. Beja vēļ vysaidi varianti padūmā, bet vystik bolsa īroksts studejā nav cik sprosta līta – gryuši ir bez pīredzis. Kod jau Juoņs ar īrokstu studejis eipašnīku Denisu Smirnovu beja īrakstejuši dzīšmu pavadejumus, vīnu dīnu Juoņs maņ soka, ka studejā asūt bejs Aldis Kise, lai īraksteitu kaidu sovu dzīsmi, i dzierdiejs “Atmiņu gunkuru”. Tai jis pats pīsaduovuoja īspēlēt akardionu i īdzīduot kaidu panteņu! Es tik pi seve nūdūmuoju – nu Dīva laime! Vyss sasalyka tai, kai vajadzēja. Asu cīši pateiceiga Aldim i Madarai, ka jūs bolsi tik skaisti skaņ “Atmiņu gunkura” solistu partejos i latgaliskajā, i latvyskajā versijā,” jei dasoka.

“Tai kai Juoņs pīsaceja, ka divejis dzīsmis obligati juoīdzīd “Almus” dāmom, tod attīceigi izvēle kryta iz tom dzīsmem, kas iz tū breidi beja aktualajā repertuarā – “Tovs gaismas stareņš” kai goreiguo dzīsme i “Nu aizmežim” – kai laiceigo,” stuosta Diāna. 

“Ar itom pīcom dzīsmem mes par Ontonu patīseibā asam izstuostejuši pusleidz vysu – goreiguos dzīsmis ir juo dzeivis ceļš pi Dīva. Drycānu školys himna – kai nūdeva juo garajim dorba godim pedagoga omotā, bet “Nu aizmežim” ir stuosts par Ontona mīlesteibu pret Latgolu, dzimtini, juo draudzeibu i rodūšū sadarbeibu ar latgaliski rokstūšajim dzejnīkim,” pībylst Diāna.

Iz vaicuojumu, kaids beja Ontons Matvejāns i kai jis atsakluoj itamuos dzīsmēs, Diāna atsoka tai: “Es Ontonu īpazynu kai muzykys školuotuoju Drycānu vydsškolā. Jis beja nalela auguma, apaleigs i omuleigs. Juo stuņdis beja interesantys, jis prota stuosteit i pajūkuot. Dzīduoju pi juo ari sīvīšu korī. Ontona dzeivis ceļš nav bejs vīgls – kai zeidaiņs jis pagaisynuoja tāvu, muotei vīnai pošai ar bārnu beja gryuši. Nūteikti smogī bierneibys apstuokli Ontonu veiduoja kai cylvāku, kaidu jū pazynom. Juo personeiba nav vīnnūzeimiegi viertejama – nu vīnys pusis padūmu laikūs jis beja pionieru vadeituojs i dīzgon aktivi ceinejuos pret ticeibys i bazneicys lītom, kū daži jam navar pīdūt ari niu. Nu ūtrys pusis – jis sarakstejs daudzi goreigūs dzīšmu i daudzi godu kolpuojs Drycānu bazneicā par varganistu. Jis beja ari katehets – vuiceja bārnim ticeibys muoceibu.”

1992. gods kinožurnalā “Latvijas hronika” Nr. 7 Ontons soka: “Muns viersaizdavums ir atvest školu i školānus iz bazneicu – ar dzīsmi. Ar daspīsšonu naatvessi. Itūs bārnu vacuoki iz bazneicu īt reši, jī ir mozticeigi. Jo jī ticēja vysam, kū mes, školuotuoji, jim stuostejom, poši gondreiž sovim stuostim nūtycādami.”

“Ar itū teikumu ari atsakluoj Ontona personeibys izaugsme – jau 80. godu beiguos Ontons suoce kolpuot bazneicā kai varganists, raksteit sovys pyrmuos goreiguos dzīsmis. Tod 1992. godā īt suopeigs trīcīņs – vīneiguos meitys Iļzeitis tragiskuo nuove. Pīļaunu, ka taišni ticeiba Dīvam Ontonam i juo sīvai Annai paleidzēja puorvarēt itū zaudiejumu. Iz Ontona klavīru sātā vysod bejuse meitys fotografeja i ari Jaunovys Marijis svātbiļde. Vīnā nu gruomateņu jis tai ari roksta, ka sovys dzīsmis sacer kūpā ar Dīvmuoti,” atkluoj Diāna.

Projekta rodūšuo komanda izsoka sirsneigu pateiceibu muzykys īrokstu specialistam Denisam Smirnovam, kai ari videoklipu operatoram i dronu ekspertam Sergejam Čakānam par pacīteibu, ījiuteibu, atsauceibu, kai ari byušonu atvārtim vysom idejom, kas beja rodūšajā procesā! Projekta vadeituoja Diāna Saksone soka tai: “Tei beja vierteiga pīredze, kas ļuove mums – i projekta rodūšajai komandai, i dzīšmu izpiļdeituojim, kas agruok nabeja pīsadalejuši itaiduos aktivitatēs, ticēt — mes tū varim i varbyut vēļ lobuok!”

Taipat paļdis teik saceits nūvadnīkam, muzykantam Aldim Kisem, kurs dzīduoja solo dzīsmē “Atmiņu gunkurs”, kurū Drycānu vydsškolys audziekni i absolventi zyna kai školys himnu. Projekta komanda ari prīcojās, ka itymā projektā plašuokai publikai tyka atkluoti skaistī i skonī Latgolys mārgy Laurys Doropoļskys i Lāsmys Baculis bolsi. Paļdis teik saceits ari ansambļa “Almus” dalinīkim, kas beja gotovi sevkurim pīdzeivuojumim muokslys vuordā! “I, prūtams, paļdis muokslinīcyskajam vadeituojam Juoņam Veličko par juo apbreinojamū spieju sajust muzyku i kai dirigentam spieju nūdūt itū sajiutu dzīduotuojim, lai kotrys dzīsmis izpiļdejums palyktu eipašs,” tai Diāna Saksone.

Rodūšajai komandai ari iz prīšku ir vysaidys idejis, kai izceļt nūzeimeigys Drycānu personeibys, tok tam vysam vajag kai laika, tai naudys i cylvākresursu.