Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vairuoku mienešu garumā Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sātā tyka eistynuots Vaļsts kulturkapitala fonda projekts “Tradicionalūs prašmu digitalizaceja Tradiceju sātys Vīduo golda ekspozicejis papyldynuošonai”. Projekta laikā tyka sagataveitys četrys eiskinys par tradicionalom omotu prasmem.

Tradicionaluos omotu prasmis ir pagaistūša vierteiba, kam, laikim puorsamejūt, tuos vaira nav tik aktualys i myusu dīnuos nūdereigys. Vystik ir byutiski saglobuot seņču zynuošonys i prasmis, deļtam Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sāta eistynuoja projektu, kura gaitā topušys četrys eiskinys, kuruos vysaidu omotu meistari demonstrej sovys prasmis. Eiskinu vydā ir tuoss cibeņu izgataveišonys prasme (Kaspars Zvirbulis, Leigatne), skujainūs i streipainūs celaiņu ausšona (Maija Kulakova, Leivuons), rokstainūs celaiņu ausšona (Maija Kulakova, Leivuons) i vysaiduokys spriesšonys tehnikys (Renāte Siliņa-Piņke, Reiga). Eiskinuos ir atainuots vyss tradicionalūs prašmu process, kab sevkuram – kai zynuotuojam, tai īsuociejam – byutu skaidys, kai izgataveit kotru nu golaproduktu – voi tei byutu tuošu cibeņa, celaine voi aukla/dīgs.

Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne stuosta, ka sagataveituos eiskinys ir breineiga vareiba napagaisynuot sovu seņču prasmis i varbyut pat īsavuiceit nazkū jaunu. Sevkurs interesents eiskinys var nūsavērt Tradiceju sātā. Baiba soka, ka, fiļmejūt eiskinys, ir raudzeits aizdūt meistarim i gudrus, i glupus vaicuojumus, kab sagataveitais materials eistyn byutu praktiskys i nu tuo varātu vuiceitīs.

“Var tikai breinuotīs, kai agruok ļauds aizadūmuoja par taidom lītom, tok ir ari saprūtams, ka seņuok cylvāki vaira dzeivuoja ar dobys rytmu, vāruoja, kū varātu nu dobys pajimt, tai nanūdorūt puori. Par pīmāru, bārzam tuoss atsajaunoj desmit godu laikā, tok tū juoprūt nūjimt pareizā vierzīnī, cytaižuok kūks aizīs būjā. Taipat celainis, kas nu suoku it kai ir parosti dīgi, kurus varātu izsvīst uorā, tok beiguos tūp iztureigs materials, kur i zyrgu ījiugt, i bārna šyupeli pakuort,” stuosta Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne.

Juodasoka, ka itys ir turpynuojums jau aizsuoktajim projektim, kam Tradiceju sātā ir daīmamys ari cytys eiskinys – sveču izgataveišona (Lāsma Šembela), svīsta kuļšona (Vija Kudiņa), pierts slūtu sīšona (Dzintra Abarone) i nīdru stabuļu izgataveišona (Aleksandrs Maijers).