Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

29. oktobrī 16 stuņdēs sevkuram interesentam byus vareiba dasaslēgt tīšsaistis lekcejai “Andryvs Jūrdžs Latgolys kulturviesturē”, kurū skaiteis filologejis doktore, Latvejis Zynuotņu akademejis akademike Anna Stafecka. Lekceja ir daļa nu projekta “A. Jūrdžam – 180”, kurū eistynoj bīdreiba “Rogovkīši” ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu, informej bīdreibys vaļdis lūcekle Marija Mazure.

Kab nūdrūsynuot rūkrokstu saglobuošona digitalā formatā, taipoš ari rūkrokstu plotuoku daīmameibu leluokam interesentu pulkam, bīdreiba “Rogovkīši” jau pārņ aizsuoce vysaiduokuos bibliotekuos asūšūs Andryva Jūrdža rūkrokstu digitalizaceju, sajamūt tam finansiejumu vairuokūs projektūs.

Ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu pārņ tyka digitalizāti slovonuokī A. Jūrdža originali – 1916. godā saraksteitais “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu”, kas atsarūn Latvejis Nacionalajā bibliotekā, taipoš ari rūkroksts “Laikmeteigu saceriejumu krājums”, kas atsarūn Latvejis Universitatis Misiņa bibliotekā.

Turpynojūt dorbu, bīdreiba “Rogovkīši” itūgod digitalizējuse vēļ vīnu Andryva Jūrdža rūkrokstu “Wysaidu zōļu gromota”, kas atsarūn Latvejis Nacionalajā bibliotekā.

Kab interesentim atvīgluotu vareibu skaiteit A. Jūrdža rūkrokstu originalus, pylnā apjūmā tyka digitalizāta ari 1999. godā izdūtuo “Myužeygo kalindera” transkrybātuo verseja ar volūdneicys Annys Stafeckys komentarim.

Vysi digitalizātī A. Jūrdža rūkroksti i transkrybātuo verseja ir daīmami Rēzeknis nūvoda sātyslopā ITE.

Lekcejis autore akademike Anna Stafecka stuosta, ka Andryvs Jūrdžs beja sovpateiga personeiba, kas dzeivuoja i struoduoja pruotam naaptveramajūs drukys aizlīguma laikūs. “Cikom vysā Eiropā i cytvīt Latvejā volda nacionaluos atmūdys gors, Latgolā gruomotys roksta ar rūku. I kas tū dora? Zemnīki bez školys izgleiteibys, kuri nu puotoru gruomotu īsavuicejuši skaiteit. Vīna nu spylgtuokūs personeibu beja taišni Andryvs Jūrdžs, kurs nu suokuma lobuoja asūšuos puotoru gruomatenis, piečuok pats suoce raksteit gruomotys. Jam ari beja lobs bolss, jis dzīduoja, zynuoja daudzi tautysdzīšmu. Vēļ interesanti pasavērt ir Jūrdža volūdu no volūdnīcyskuo aspekta – cik daudz jis lītuoja pyrms drukys aizlīguma volūdu, kū pats dalyka kluotyn nu sovys izlūksnis,” tai Anna Stafecka.

Sevkurs interesents teik aicynuots dasaslēgt tīšsaistis lekcejai ar Annu Stafecku Zoom platformā, saite ITE (Sasatikšonys ID: 862 3506 4773; Parole: 388797).

Andryvs Jūrdžs (1845–1925), kurs dzeivuoja Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā, ir vīns nu ražeiguokūs rūkrokstu literaturys puorstuovu. A. Jūrdža rūkrokstūs atrūnams daudzveideigs vītejuos folklorys materials (tautysdzīsmis, ticiejumi, parunys, teikys, anekdoti i.c.). Dīvamžāļ tik nalels skaits juo raksteitūs gruomotu ir sasaglobuojs da myusu dīnu.