Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Suocūtīs novembram, Latgolā nūteik saļmu dzīduojumi – lyugšonys par sovys saimis myrušajim. Jamūt vārā dzeivuotuoju skaita i leidza ar tū ari tradicejis nesieju sasamazynuošonu i raugūt radeit saļmu dzīduošonai labvieleigus apstuokļus, suocūt nu 21. godu symta, saļmis aizviņ bīžuok aicynoj dzīduot i vuiceitīs publiskuos vītuos, par pīmāru, tautys nomūs i bibliotekuos. Eipaši saļmu dzīduošonys tradiceja teik uzturāta tamuos kūpīnuos, kurūs tradicejis pīsacejumi īkļauti Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

Kulturys montuojuma izprasšona pādejuos desmitgadēs ir pasaplašynuojuse, i ir radeits namaterialuo kulturys montuojuma jiedzīņs. Tys atsatīc iz zynuošonom, prasmem i praksi, kas teik nūdūta nu paaudzis paaudzē i nav sataustoma. Namaterialū kulturys montuojumu, kurs puorsamej atkareibā nu cylvāku i apstuokļu, sauc ari par dzeivū montuojumu. Tuo pastuoviešona ir baļsteita iz napuortrauktu praksi i tuoļuoku nūdūšonu. 

2003. godā tyka pījimta UNESCO Konvenceja par namaterialuo kulturys montuojuma aizsardzeibu, i Latvejai tai pīsavīnuoja 2005. godā. Sovpus, kab styprynuotu Konvencejis principu eistynuošonu vaļsts leiminī, 2016. gods 29. septembrī tyka pījimts Namaterialuo kulturys montuojuma lykums, kas paredz Latvejis Nacionaluo namaterialuo kulturys montuojuma saroksta izveidi. Sarokstu nu 2017. gods veidoj pošys tradicionaluos kūpīnys i Namaterialuo kulturys montuojuma padūme, kas izviertej pīsacejumus. 

2017. godā sarokstā tyka īkļauta saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā i saļmu dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostā, bet 2021. godā tradicionalī saļmu i bēru dzīduojumi Stiernīnē. Teik skaiteits, ka nu 20. godu symta beigu pīaug saļmu kai latgalīšu pīdareibys faktora vierteiba. Taipat saļmis aba myrušūs oficejs īkļauts ari Latvejis kulturys kanonā – izcyluokūs i īvārojamuokūs muokslys dorbu i kulturys vierteibu kruojumā. Kulturys kanonā īkļautys Latvejis kulturu raksturojūšys vierteibys, kam vajadzātu veiduot pamatu sevkura Latvejis dzeivuotuoja kulturys pīredzei i pīdareibys sajiutai Latvejai.

Īvys Zepys lekceja par saļmem

Sastdiņ, 8. novembrī, 13 stuņdēs Rēzeknis Muokslys nomā (18. Novembra īlā 26) entuziastu grupa “Nezināmā Rēzekne” aicynoj iz folkloristis i varganistis Īvys Zepys lekceju “Saļmes Latgolys gradzynā”. Lekcejā tiks apsavārti saļmu dzīduošonys pyrmsuokumi – kai tradiceja tykuse Latgolā i kuo vītā tei īvīsta. Taipat ari tiks runuots par tū, kas saļmēs atrūnams nu katuoliskajim prīškstotim, bet kas laika gaitā īsakļuovs i palics nu pyrmakristīteibys. Piec lekcejis sarunys par nūpītnom puorlaiceigom lītom i ari nanūpītnim tradicejis pīdzeivuošonys stuostim. Iz lekceju, sarunom i dzīduojumim aicynoj Īva Zepa, folklorys kūpys “Rūta” vadeituoja Ilze Mežniece i pasuokuma idejis autors Juoņs Apinis. Daleibys moksa – zīduojums.

Saļmu dzīduošona Bolvu nūvodā

Saļmu dzīduošona, kurai ir lela nūzeime Zīmeļlatgolys tradicionaluos muzykys repertuarā, Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļauta jau nu 2017. gods. Itūgod iz kūpeigu saļmu dzīduošonu aicynoj vairuokūs Bolvu nūvoda pogostūs. Pīktdiņ, 7. novembrī, 10 stuņdēs dzīduojumi nūtiks Bierzpiļs Saīta nomā, sovpus 22. novembrī 14 stuņdēs Brīžucīma Tautys nomā.

Sastdiņ, 8. novembrī, 10 stuņdēs sevkurs tiks gaideits iz saļmu dzīduošonu Medņovys Tautys nomā i svātdiņ, 9. novembrī, 14 stuņdēs Brīžucīma pogosta Lozdulejā. Aicynuots pīsavīnuot sevkurs – kai prasmeigi dzīduotuoji, tai ari tī, kas grib īsavuiceit dzīduot saļmis.

Saļmu dzīduošona Vabalē

Augšdaugovys nūvoda Vabalis pogosta etnografiskuo ansambļa “Vabaļis” dalineicys lelā mārā veidoj saļmu dzīduotuoju kūdulu i ir ituos tradicejis uzturātuojis kūpīnā. Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā Vabalis i Leiksnys saļmu izpiļdeišonys prakse īkļauta jau nu 2017. gods. Sastdiņ, 8. novembrī, 10 stuņdēs sevkurs teik gaideits iz saļmu dzīduošonu kūpā ar ansambli Vabalis Kulturys nomā.