Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par tū, ka ituo gods rudinī Latvejis Nacionaluo kulturys centra Namaterialuo kulturys montuojuma padūme Latvejis Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove jaunu elementu – Nautrānu kulturtelpu – portals lakuga.lv jau viesteja septembrī. Deļtuo ituos nedelis kulturys īsacejumu autors, Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) vodūšais pietnīks i digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime, aicynoj tyvuok īpazeit Nautrānu kulturtelpys vierteibys.

Lekceja “Folklora Nautrānu kulturtelpā”

Turpynojūt latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” i Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centra organizātū lekceju cyklu, kas veļteits Nautrānu kulturtelpys viesturis i vierteibu izzynuošonai, 13. novembrī 18 stuņdēs Nautrānu kulturys centrā nūtiks ituos nedelis īsacejumu autora – Sanda Laimis – lekceja “Folklora Nautrānu kulturtelpā”.

Lekcejis īvoda daļā klauseituojim byus vareiba kū vaira izzynuot par folklorys vuokšonys viesturi Nautrānu draudzis rūbežūs, kas aizasuoce jau 19. godu symta beiguos, sovpus lekcejis turpynuojumā vaira viereibys tiks veļteits vaicuojumam, kū ar boguoteigajim folklorys vuokumim varim īsuokt myusu dīnuos. Kas beja pyntanīši Aleksandrs i Ontons Ārmani i voi jūs darbeibys folklorys laukā nagloboj jaunys, vēļ naaizraksteitys poslopys latgalīšu folkloristikys viesturē? Nu kurūs cīmu Nautrānu kulturtelpā aizraksteits vysuvaira folklorys? Kas beja senejūs folklorys aizraksteituoju teicieji i kū par jim varim izzynuot myusu dīnuos? Attīceibā iz pādejū vaicuojumu lekcejis ūtrajā daļā tiks veikts eksperiments – kluotyn asūšajim nautrānīšim byus vareiba izzynuot, voi kaids nu jūs seņču nav bejs folklorys teiciejs, i, ka tai, kaidys līceibys nu jūs aizraksteitys. Vēļ varim pašveikstēt, ka 2026. gods vosorā Nautrānūs i Iļžukolnā plānuota LFK zynuotnyskuo ekspediceja, sovpus kai par viesturyskajim, tai myusu dīnu folklorys vuokumim, vuociejim i teiciejim plānuots sagataveit plotuoku pietejumu.

Paleidzit puorraksteit Nautrānu folkloru!

Pārņ Latvīšu folklorys kruotive paviesteja, ka jei ir nūslāguse arhiva digitaliziešonys pyrmū pūsmu – viesturyskūs manuskriptu skeniešonu, kas niu daīmami LFK digitalajā arhivā garamantas.lv. Tok ar itū digitaliziešonys dorbi ni tyvai vēļ nav nūsaslāguši! Kab folklorys rūkroksti byutu atrūnami digitalajā vidē, īskanātī teksti ir juopuorroksta datorrokstā. Deļtuo LFK ir izstruoduojuse rūkrokstu puorraksteišonys platformu i aicynuoj sevkuru interesentu, eisynojūt tymsūs rudiņa i zīmys vokorus, pīsadaleit LFK Symtgadis tolkā, kas nūsaslēgs ituo gods beiguos, i puorraksteit koč vīnu rūkroksta puslopu.

Tai kai LFK pietnīki tādiņ nūpītnuok dasagivuši Nautrānu kolekceju izpietei, seviški aicynojam puorraksteit Nautrānu folklorys vuokumus, kas naviņ paleidzēs turpynuot LFK kruojuma digitaliziešonu, bet ari ļaus tolcuonim īpazeit Nautrānu volūdu, teiciejus i jūs folklorys repertuaru – dzīsmis, puosokys, nūstuotus, meiklis i cytus folklorys žanrus. Koč i daļa nu Nautrānu kolekceju jau ir piļneibā puorraksteita, tolcuonus vēļ gaida taidys kolekcejis kai LFK 263 “Antona un Aleksandra Ārmaņu folkloras vākums”, LFK 288 “Aleksandra Ārmaņa folkloras vākums”, LFK 685 “Aleksandra Ludborža folkloras vākums”, LFK 844 “K. Zuša folkloras vākums” i citys mozuokys kolekcejis.

Nūbraucit iz Nautrānu kulturtelpu!

Atrūnit īmesli braucīņam iz Nautrānim – tī ir daudz interesantu vītu ar sovim stuostim! Koč LFK kruojumā Nautrānu vītu nūstuostu nav daudz, kam vuocieji puorsvorā aizrakstejuši tautysdzīsmis, raugit nūstuostūs pīmynātuos vītys atrast dobā. Nu pīredzis zynu, ka vītu mekliešona šaļtim saīt kai eistyns detektivs – vajag pieteit senejuos kartis, cytus rokstu olūtus (gruomotys, periodiku) voi apsarunuot ar vītejim dzeivuotuojim. Ūtrys variants ir izpieteit Andrys Zubko-Meļnis sastateitū Nautrānu vītvuordu karti, kurū atrassit Rogovkys centrā pi Nautrānu bazneicys – ar juos apmekliešonu varit suokt sovu Nautrānu ekspediceju. Natuoli nu Rogovkys pi Opiņku cīma atsarūn senejais latgaļu piļskolns, bet pi piļskolna – Opiņku Valna ola, kas ir vīna nu nadaudzūs olu Latgolā, pi tam – vīneiguo, kas nūsaukta valna vuordā! Bet kaidus divejus kilometrus nu Rogovkys iz Mežavydu pusi atsarūn Valna pādi – geologiski veiduojumi, kurūs izceļsmi tauta saisteja ar valna dorbim.

Nūbraucūt iz kaidu svešuoku vītu, maņ vysod pateik apmeklēt kopus. Jī daudz pastuosta par vītejim cylvākim i jūs tradicejom. Nautrānu pogostā ir 11 kopu. Nūteikti īsoku īsagrīzt Desetnīku kopūs, kur paglobuoti vairuoki slovoni nautrānīši – Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Pīters Jurciņš i Ontons Kūkuojs.

Braukalejūt pa Nautrānim, naaizmierstit, ka tymā golā dzeivoj na tik valns, bet ari folklorys pīrokstūs pīsauktī valātuoji, kiulieji, lītyuni, blūdi i cyti naškeisti gori. Nu pādejūs vajaga seviški pīsasorguot, kab svešā pusē nanūsablūdeitu. Bet, ka saīt apsablūdeit, atguodojit, ka Latvīšu folklorys kruotivis pietnīki vysod prīcuosīs izklauseit jiusu nūsablūdeišonys stuostu!