Roksta autore: Agnese Skangale

Novembris ir mieness, kod kotrys nu myusu –  Latvejai pīdareigūs – izjiut leluoku patriotismu i mīlesteibu pret sovu vaļsti. Pādejūs godūs nūvāruots, ka ari jaunīši aizviņ bīžuok i vaira izjiut pīdareibu i patriotismu. Taipat uorzemēs dzeivojušī Latgolys jaunīši svietej Latvejis svātkus i pīmiņ sovys saknis, ari kasdīnys steigā.

Antra Toporkova, Ērika Ruhmane i Jadviga Mežniece ir MIKC “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola” izgleiteibys programys “Tradicionaluo muzyka” pārnejuo vuiceibu goda absolventis. Niu jūs celi ir aizvaduši iz augstuokuos izgleiteibys īstuodem uorzemēs – Dānejā i Suomejā, kur juos turpynoj boguotynuot sovys etnomuzykys zynuošonys. 

Dzeive Dānejā

Antra i Ērika studej tautys muzyku Dānejis Nacionalajā muzykys akademejā Esbjergā. Kasdīnā juos sovā vydā turpynoj runuot latgaliski, kai tys īrosts nu vydsškolys laiku. Mārgys pīmiņ, ka ir izaicynuojums runuot tikai latgaliski i naizmontuot cytu volūdu vuordus voi frazis. Tok, ka koč kas taids nūteik, tod vainineicai juotaisa desmit pītupīni. Kab vaira paspylgtynuotu sovu uorejū tālu kasdīnā, mārgys nosoj rūtyslītys (puorsvorā gradzynus, auskarus) ar latvju zeimem, kas darynuotys Latvejā. Dzeivūklī Dānejā ir produkceja nu babu i mamu pogrobu i Latvejis veikalu, bet socialajūs teiklūs meitinis ir apsajāmušs publicēt vys vaira muzykys materiala, kur juos dzīd tautysdzīsmis dzymtajā volūdā. 

“Dānim mes ari vuicom latgalīšu volūdu. Kod nūteik džema vokori, tod saīt sadzīduot kaidu sovejū tautysdzīsmi,” pīzeist Antra i Ērika. “Koč ari stuņdis attuolumā atsarūn Dānejis latvīšu bīdreiba, nav saguojs apmeklēt kaidu jūs pasuokumu. Vystik nuokušuo goda martā teik plānuots latvīšu daņču vokors, kur gaideits sevkurs interesents nu vysu molu molu!”

Mārgys citej latgalīša i muzika, kontrabasista Eināra Eversa saceitū, ka Latgola ar Dāneju ir sovā ziņā leidzeigys ar vīsmīleibu. “Dāni ir tikpat vīsmīleigi kai latgalīši, bet atvārtuoki,” soka meitinis. “Drupeit taids realitatis saleidzynuojums, bet dānim nav kompleksu kai latgalīšim. Dāni ir vaira ir tendāti iz breivuo laika pavadeišonu ar cylvākim. Sovutīs latgalīši ir mozuok atvārti, bet iz reizis veidoj dzilis attīceibys ar cylvākim. Tok, ka runojam par studejom, tod ite ir dīzgon atvārta studeju vide, varbyut tys deļtuo, ka studejam etnomuzikologeju. (Smejās.) Ite školuotuojs ir kai draugs studentam, kai lampeņa, kas izgaismoj ceļu.”

Iz vaicuojumu, kuo mārgom pītryukst nu Latvejis, atbiļde ir vīnbaļseiga – sātys, kam sātā ir vyss, kū vajag. Ari dobys, kam vari izīt uorā nu sātys i jau piec minuta atsarast mežā, svaigā gaisā, kur čivinej putyni. “Pītryukst, kod suoc dzīduot latvīšu/latgalīšu dzīsmis i kaids pīdzīd kluot,” dasoka meitinis. “Latgalīšu humora i sovstorpejūs jūku, kū saprūt latgalīši, ari cīši pītryukst.”

Ir saguojs tai, ka taišni 18. novembrī vysā Dānejā ir apgobolu vieliešonys, i ari mārgys dreikst īt bolsuotu kai piļsātys dzeivuotuojis, partū suokumā ir plāns nūbolsuot i apsveikt ar dzīsmi sovys saimis vaļsts svātkūs. Piečuok meitinis grib izcept sklandraušus (juos cīši cer, ka saīs) i tod byus latvīšu kinu maratons, kur obligati īkļautys taidys kinys kai “Rīgas sargi” i “Dvēseļu putenis”. 

Dzeive Suomejā

Sovutīs Jadviga piec vydsškolys absolviešonys devēs iz zīmelim – Suomeju – Helsinku Muokslys universitatis Sibēliusa akademejis Tradicionaluos muzykys nūdaļu. “Pyrmom kuortom, es dūmoju, ka latvyskumu i latgaliskumu navar pagaisynuot, ari nūbraucūt iz uorzemem, partū ka tei ir naatjamama munys dzeivis daļa, koč ari vaira kasdīnā narunoju latgaliski,” pastreipoj Jadviga. “Lela muna saikne ar latgalīšu volūdu ir taišni tradicionaluo Latgolys kultura – tautysdzīsmis, kam muna studeju tema ir tradicionaluo muzyka i tei vysod ir munā golvā. Koč ari itūšaļt saīt vaira nūsadorbuot ar suomu i zīmeļu tautysdzīsmem, raugu poša daudz spieļuot individuali latvīšu i latgalīšu dzīsmis.” Jadviga ari pīmiņ, ka pruotā vysod ir dūma – kai ar sovu kulturu, atsarūnūt multikulturalā vidē, īpazeistynuot cytus cylvākus. Vīna nu taidu varātu byut latgaliskūs tradiceju pasiediešonys vokori aba vakariešonys pi seve, kam Jadvigai cīši pītryukstūt tradiceju praktiziešonys. Jei asūt pamanejuse, ka, vuicūtīs tradicionalū muzyku akademiskajā vidē, zīmeļvaļstīs ir pagaisynuota pīsaiste realajai tradicejai voi tradicionalajam dzeivis veidam, kas, pa jam, Latvejā ir dīzgon spieceiga, bet zīmeļvaļstīs ir vaira kai skotivis muzyka. Jadvigai ir ideja organizēt mozus godskuortu svātkus, ar kurim īpazeistynuot draugus, kursabīdrus, i kotrim svātkim atlaseit rakstureiguokū muzykys materialu. 

Dīvamžāļ Jadvigai vēļ nav saguojs atrast latgaliskū vidi Suomejā. Tok augstškolā ir vairuoki latvīši, kas studej muzyku, i jim asūt ideja kod nabejs sareikuot kaidu latvyskū pasuokumu. “Nu latvīšu svātku beju Ražys svātkūs, kū organizēja Latvīšu-suomu saimu bīdreiba,” dasoka Jadviga. “Tei beja cīši latvyska vide, pylna ar saimem, kurys dzeivoj uorzemēs. Tī es spieļovu daņčus, beja ari īspieja nūsavērt tautys deju prīšknasumu i ari pīsadaleit sapynu givieju meistarklasē.” Jadviga ari soka, ka jai ir lela prīca, ka īpasazynuse ar latvīšim, kas dzeivoj Suomejā. Sovejūs atrasšona jai dūd drūseibys sajiutu. 

Runojūt par atškireibom, Jadviga asūt pamanejuse dīzgon daudz. Vīna nu taidu – zīmeļvaļstu cylvāki ir dīzgon nūslāgti. Lela daļa suomu kasdīnā ir naruneigi, nu, ka ar jim īpasazeist, tod jī spaitoj syltumu i var palikt par tyvim draugim. Koč i cylvāki nav tik atvārti i sylti, kai tys ir Latgolā, jei satykuse cīši lojalus i lobus draugus. “Prūtams, volūda ir cīši atškireiga, bet ir vairuoki vuordi, kas sakreit voi ir leidzeigai izrunojami. Pīmāram, sipulit ir seipuls, kas ir vīns i tys pats vuords. Taipat, kai maksaa i “maksā” (moksoj) izarunoj identiski,” stuosta Jadviga. “Ir ari vairuoki smīkleiguoki vuordi, pīmāram, lohi ir lasis (smejās). Vīns nu munu ituos šaļts aizdavumu, kod vuicūs suomu volūdu, ir atrast piec īspiejis vaira saleidzynuojumu, kas nūzeimoj koč kū cytu suomu i latvīšu volūdā.” Jadviga papyldynoj, ka Suomejā asūt leluoka breiveiba izgleiteibā – ka školuotuoji nanūruoda, kas ir napareizi i nameklej klaidys voi narauga īlikt tevi ramā, ka tu padareji itū napareizi. Nu školuotuoju pusis ir vaira taidi kai īsacejumi, bet tu pats meklej sovu muokslinīcyskū vierzīni, i nav eisti pamata saceit, ka tys ir napareizais veids. “Viertiešonys sistema jim ari ir interesanta. Jī cīši nasasatrauc par atzeimem voi tū, kai jūs nūviertēs. Pīmāram, mums augstškolā pyrmūs treis semestrus nabyus atzeimu. Pyrmais koncerts ir tik catūrtajā semestrī. Leidz tam mums byus tik nūkuortuots voi nanūkuortuots kurss,” stuosta Jadviga. Jei ari asūt pamanejuse, ka ir lela mentalitatis atškireiba – nav taida mozuo īškejuo dzinieja, ka niu vyss juopadora i juoīspiej, suomi vaira nūviertej mīru, sovu personeigū laiku, kas atguodynoj, ka vajag nūviertēt tū, kas apleik i naskrīt vysam pa prīšku. 

“Maņ cīši, cīši pītryukst vaļsts svātku sajiutys,” pīzeist Jadviga. “Ari, stuostūt cytim studentim par tū, kai mes Latvejā svietejam vaļsts svātkus, saprotu vīnu lītu – mums novembra tymsū laiku paleidz puorvarēt taišni vaļsts svātku nedeļa. Vīns nu veidu, ar kū ir saisteiti itī svātki, ir kruosa i guņs – luopu guojīni, sveceitis, sorkonboltsorkonī karūgi. Tys ari ir mums cīši paleidziejs tymsajā laikā. Pīmāram, Suomejā vaļsts svātki ir decembrī, leidz ar tū novembris jim ir tymss laiks, i nav nikuo, kas paleidzātu novembra depresejai tikt puori.” Jadviga soka, ka novembrī kotru godu sevkurs nu myusu pa eistam apsazynoj sovu attīksmi pret vaļsti, zemi, cylvākim sūpluok, tautu i vēļreiz puordūmoj sovu patriotiskū nūstuoju.

“Maņ nasaguoja Luočplieša dīnu nūsvieteit, bet es pamaneju, ka maņ jau pītryukst itūs svātku,” atzeimoj Jadviga. “Iz vaļsts svātkim ir dūma sasalaseit sūpluok ar cytim latvīšu studentim universitatis puļciešonuos vītā i nūdzīduot kaidys puora latvīšu dzīsmis. Ka nasaīs, tod ar draugim nūsavērsim puora dzīšmu svātku īrokstus, pastuosteišu jim, kū nūzeimoj “Saule, Pērkons, Daugava”.” Jadviga soka, ka nikod nabeja dūmuojuse, ka jai tik cīši pītryuks vaļsts svātku i Luočplieša dīnys luopu guojīna. Tuos ir vierteibys, kurys tu nūviertej, kod esi tuoli paceli.  

***

Koč i mārgys studej uorzemēs, juos vys vēļ turpynoj aktivai dorbuotīs ari Latvejā i atbolsta sovejūs. Ērika i Jadviga turpynoj muzicēt etnodžeza ansamblī “Bruoli i Muosys”. Jom ari saīt atbraukt iz Latvejā reikuotajim folklorys pasuokumim i pošom uzastuot. 

Cylvāks var aizbraukt paceli nu sovys dzymtuos vaļsts, bet vierteibys, tradicejis i mīlesteibu pret sovu vaļsti nikod naaizmierss.