Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Latgalīšu literaturā ir gona daudz nūslāpumu. Itys stuosts ir par vīnu nu taidim.

1914. goda pavasarī, atzeimejūt latgalīšu drukuotuo vuorda atdabuošonys desmit godu jubileju, izīt pyrmuo latgalīšu dzejis antologeja „Kūkle”.

Na vysus periodikā da tam publicātūs dzejūļus antologejis sastateituojs Ontons Skrynda tī salyka. Tamā pyrmajā „Kūklē” – iz vuoka raksteits, ka tei ir pyrmuo gruomota – ir vīni, cyti jau beja saplanavuoti cytom „Kūklis” gruomotom. I tamā pyrmajā gruomateņā, kura ari palyka vīneiguo, ir Jura Pabērza, Ontona Skryndys, Fraņča Kempa, Pītera Apšinīka, Stanislava Cunska, Andryva Jūrdža, Viktora Naglis, Seimaņa Putāna i cytu dzejūli. 

Ari Snìdzites, pa tagadejam – Snīdzeitis. Jei ir vīna nu nūslāpumainuokajom latgalīšu autorem, kurys pseidonims da šam nav atšifrāts. Nav par Snìdziti nikuo ni V. Suseja kritikā^[1] par antologeju „Kūkle” i latgalīšu vyspuor tuo laika literaturu, ni Mikeļa Bukša apsavierīnī^[2], ni Jadvigys Samovičys antologejis „Kūkle” analizē^[3].

Snìdzite publiciejuos eisu laiku – puors godi pyrma Pyrmuo pasauļa kara. Jū vīnā gazetys „Drywa” numerī nūsauc par jaunkundzi. Jau tys ir daudz par jū! Taitod vīna nu tom emancipātajom sīvītem, kura beja pīdareiga latgalīšu pyrmajai atmūdai.

1914. goda pavasarī „Dryvas” pīlykumā „Goriga Maize” publiceits Snìdzites atdzejuojums – dzejūļs „Klusu”. Nav nūruodeits, nu kaidys volūdys i kas ir originala autors. Ruodīs, ka tys varātum byut nu poļakim. Itys atdzejuojums līcynoj, ka autore zynuoja tū originala volūdu, nasabeisteja nu tuos atdzejuot i sovu puorlykumu publicēt.

Tys atdzejuotais dzejūļs ir kai ba katoliciska satura, kotra nu 24 vuorsmom īsasuoc ar vuordu klusu, vysā dzejūlī kotrys vuorsmys beigys atskaņuotys ar nuokušuos beigom.

“Klus` ar sowim doli prikus,
Klusu wysim pidud` nikus,
Klusu panes utra klaidas,
Klusu sowas citi waidas.” ^[4]

Lopā tīpat auškuok ir Naaizmierstulis teksteņš. Varbyut Snìdzite ir juos ūtrys pseidonims, dūmuots cyta veida tekstim? Tymā laikā reši kuram latgalīšu literatam beja tikai vīns pseidonims.

Varbyut tei ir Amaleja Bžezinska – latgalīšu pyrmūs teatru aktrise, „Dryvas” ekspedicejis organizātuoja i vysaidi cytaidi aktivs cylvāks? Pūļu volūda jai beja dzymtuo, byutu breinums, ka tik šarmanta dāma, kuru īsauce par latgalīšu Aspazeju, nabyutu rakstejuse dzeju.

Varbyut tei ir Valereja Seile? Bruoļu Skryndu muosa Monika?

Antologejā „Kūkle” publicāts tikai vīns Snìdzites dzejūļs, kura pyrmpubliciejums^[5] beja 1913. goda pavasarī gazetā „Dryva”. Tys ir četrys četrryndis gars dzejūļs „Pavasara vokors”.

„Saulite sàstàs,
Izdzìst jau dìna,
Tymsiba gulstas;
Skumiga àna.
Lèni dzìst gaisma,
Tymst mežs un lauki;
Aizdzìd toliumâ
Putneni jauki.
Dzìsmenia nasàs
Laimibas pylna.
Te spalgni lejàs,
Te klusi welias.
Augši làc klusu
Mèness sudobrots.
Kotrs ìt uz dusu
Dorba nùstròdots. ^[6]

Asociativs, iz emocejom centrāts dzejūļs. Strupys vuorsmys, skaiteituojam vaira ir juoīsadūmoj pošam. Saule na rīt, a sāstās. Spalgni ir spolgi. Vysā dzejūlī raudzeits īturēt krystaniskys atskanis.

20. g. s. suoku pazeistamuokuos latgalītis ir Helena Višnevska, Veronika Rakašis, Helena Miglinīka, Jadviga Greiškāne, Viktoreja Ņukševa, Apolonija Laurinoviča, Agnese Garijuone, Tekļa Slaveite, Helena Nagļa, Rozaleja Skromone, Konstance Girda, Viktorija Daugule, Jadviga Vizule, Felicija Brice, Eleonora Veženika, Rozaleja Gailāne, Juzefa Luoča i c. Cīši varams, ka kaida nu jom ir tei, kurys dzejūļs ir publicāts zam Snīdzeitis vuorda tamā antologejā „Kūkle”.

Pseidonimu Snìdzite pa tagadejam puorlyku Snīdzeite. Tys tai maņ niu ruodīs, bet tam vuordam tymūs laikūs varēja byut cytys nūzeimis voi kaidys tūs laiku niansis. Tai īsagruobūs ar tū laiku Reigys latgalīšu bīdreibu „Vacaine”, jūs nūsaukumu vadynūt iz popivi, atmotu. A izaruoda, ka ituos bīdreibys cylvāki tymā laikā ar vuordu vacaine dūmuoja senatne.

Ka jimt kai arhaiskys i mozzynomys leksikys olūtu Augusta Egluoja dzejūli „Zīmas dīnā”^[7], jam tamā dzejūlī snīdzeite ir putyns suortā vestē – niu jū vyscieškuok sauc par sorkonkryuteiti. Nu vīna cylvāka asmu dzierdiejs, ka snīdzeite ir snīgpuorsleņa. Edz kai, na tikai pseidonims, bet i prosta vuords snīdzeite ir nazynomuo pylns.

^[1] Susejs W. Myusu dzisminiki un jù dzismes // „Drywa”, 03.,10.,17.12.1914.

^[2] Bukšs M. „Kūkles skaņas” – patriotisma apgorōtōs dzīsmes // „Zīdūnis”, 1935., Nr. 7.–9.

^[3] Kūkle // „Latgolas Bolss”, 29.09.1973.

^[4] Klusu (tulk. Snidzite) // “Goriga Maize”, 19.03.1914.

^[5] Snidzite. Pawasora wokors // „Drywa”, 15.05.1913.

^[6] Kūkle (sast. I. Leidumnìks) – Rēzekne: Ontons Skrinda, 1914., 61. lpp.

^[7] Eglojs A. Zīmas dīna // „Mōras Zeme”, 14.12.1991.