Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks

Ituo gods decembrī ir Andryva Jūrdža 180 godu jubileja. Padareituo deļ jū sauc par tautys dvēselis tulku, gaismys maklātuoju, Latgolys Prometeju, Latgolys Homeru i patriarhu, Latgolys Krišjāni Baronu i Ernestu Dinsbergu. Itymā rokstā snāgts eiss fragmentars īskots A. Jūrdža raksteitajā montuojumā, kai ari juo kai personeibys ītekmē iz latgaliskūs tekstu kūpiejim paaudzēs iz prīšku.

Dīnā – zemnīks, naktī – rakstnīks[1]

Piec Johana Gūtenberga izgudruotuos tekstu īspīsšonys muokslys 15. godu symta vydā vys vēļ pastuovēja ari rūkroksta gruomatnīceiba. Īvāruojamuokais Latgolys rūkroksta gruomatnīceibys puorstuovs, kura darbeiba saistuos ar latiņu drukys aizlīguma laiku, ir Andryvs Jūrdžs. Piec izceļsmis zemnīks (bejs ari lobs amatnīks), bet piec aicynuojuma gruomatnīks, dzīsminīks i literats, dzims Zaļmuižys (piečuokajā Nautrānu) pogosta Kuorklinīkūs 1845. gods 30. novembrī (piec jaunuo styla – 12. decembrī). Mirs 1925. gods 22. aprelī.

Sovys dzeivis laikā A. Jūrdžs ir pīdzeivuojs vairuokus viesturyskus periodus – jauneibys godi paguoja dzymtbyušonys atceļšonys i drukys aizlīguma laikā. Literaturviesturnīks Mikelis Bukšs tū raksturoj itai: “A. Jūrdžs ir bejs eists drukys aizlīguma laika Prometejs, tārpts palākajā Latgolys zemnīka sveitā.”[2] 20. godu symta suokuos, kod A. Jūrdžam jau beja 60 godu, suocēs tautys atmūdys procesi. Itymā laikā jis uzturēja sakarus ar latgalīšu atmūdys darbinīkim Pīterpilī. Myuža beiguos Jūrdžs pīdzeivuoja ari naatkareigū Latvejis vaļsti, bet jau naredzeigs. Redzi, kura nu 1917. gods suoce strauji pasaslyktynuot, ītekmēja ilgstūšuo raksteišona pa naktim skolu gaismā.   

A. Jūrdžs pošvuiceibys ceļā beja īsavuicejs skaiteit i raksteit latvīšu, pūļu i krīvu volūdā. Jis latgaliski puorraksteja izvylkumus nu Svātūs rokstu, Vacuo Stendera dorbu, Gustava Manteifeļa kalendaru i cytu tekstu, kas, pa jam, byutu nūdereigi latgalīšim. Jūrdžs pīraksteja folkloru, eipaši tautysdzīsmis, kai ari sacerēja dzejūļus. Taidā veidā tyka radeiti vaira nakai 20 apjūmeigi siejumi, pat da 1000 puslopu bīzi. 

Jūrdža montuojums i tuo liktiņs

Par A. Jūrdža personeibu i juo padareitū varātu saceit, ka zynom pīteikami daudz, tymā pošā laikā – ari moz. Kai nazkod raksteja M. Bukšs: “Kod materialu beja daudz, tod nabeja dareituoju, un kod ir dareituoji, materialu jau ir puoruok moz.”[3]

Cik daudz manuskriptu siejumu ir radejs A. Jūrdžs? Bibliografs Stepons Seiļs i cyti miņ 25,[4] literaturzynuotnīks Vitolds Valeinis – 22,[5] cytūs olūtūs ir mynāti 26 siejumi. Precizs skaits nabyutu tik byutyskys, kam ari mynātī siejumu daudzumi līcynoj par miļzeigū padareituo apjūmu. Tok leluokuo daļa Jūrdža tekstu da myusu dīnu nav tykuši.

20. godu symta 20. godu suokuos Rēzeknē organizējuos biblioteka-muzejs, kur tyka salaseiti ari unikali izdavumi i rūkroksti, tymā skaitā A. Jūrdža 15 siejumu manuskripti. Dīvamžāļ vysi itī materiali guoja būjā guņs nalaimē. Par nūtykušū guņsgrāku vīni roksta, ka tys nūtyka 1923. godā, cyti pīmiņ 1925. voi 1926. godu. Saskaņā ar laikroksta “Latgolas Vōrds” ziņom guņs nalaime nūtyka 1925. gods 4. decembrī Latgolys Centraluo kooperativa “Ekonomija” kuormā, kas atsaroda Ludzys īlā, Rēzeknis Jezus Sirds bazneicys apleicīnē. Guņsgrākā sadaga ari kuorma ūtrajā stuovā izvītuotuo biblioteka[6], kurā atsaroda pīmynātī 15 Jūrdža siejumu manuskripti (kopā ap 10 000 puslopu), kas radeiti nu 1860. da 1910. goda.[7] Tymūs beja apkūpuotys tautysdzīsmis, puosokys, meiklis, sokomvuordi, ticiejumi, goreiga satura teksti, stuosti, kai ari poša autora dzejūli i aforismi. Tai nu Jūrdža manuskriptu ir sasaglobuojuši tik tī, kas beja palykuši juo radinīku eipašumā, kai ari tī, kuri beja tykuši Vaļsts bibliotekā Reigā.

Koč i atseviški A. Jūrdža dzejūli i dzīsmis tyka īspīsti latgalīšu atmūdys laika laikrokstūs “Gaisma” i “Drywa”, tik 20. godu symta 20. godu suokuos tūlaik Rēzeknis školu kapelans, piečuok profesors i veiskups Pīters Strods snēdze plašuoku īskotu par A. Jūrdžu, publicejūt ari juo dzejūļus, žurnalā “Zīdūnis”. Sovutīs literaturviesturnīks Teodors Zeiferts, bolstūtīs P. Stroda snāgtajā informacejā, īkļuove A. Jūrdžu latvīšu lieraturys viesturē.

Pyrmuo vysā apjūmā publicātuo (1999. godā) A. Jūrdža rūkroksta gruomota ir 1916. godā pabeigtais vaira nakai 800 puslopu bīzais “Myužeygays kalinders”[8]. Tymā kotrai dīnai ir pīmaklātys kalendara viests, katuoļu bazneicys svātku i pīminis dīnys, pavuiceibys i praktiski padūmi zemnīkim, kai ari folklorys materiali. Literaturzynuotneica Ilona Salceviča roksta, ka “Myužeygays kalinders” ir vysys Andryva Jūrdža dailradis i sova laika zemnīku gora dzeivis atspīgeļuojums miniaturā.[9] Sovutīs kulturviesturnīks Pīters Zeile kalendaru raksturoj kai ratumu pasauļa gruomatnīceibā, Ginesa rekorda cīneigu dorbu, kam itū enciklopediska tipa vierīneigū gruomotu ir sarakstejs školā naguojs zemnīks.[10]  

Myusu dīnuos lela daļa A. Jūrdža tekstu ir atrūnami Latvejis Nacionaluos bibliotekys i Misiņa bibliotekys Ratūs gruomotu i rūkrokstu nūdaļā.

Juopīmiņ, ka Ūtruo pasauļa kara laikā guoja būjā Latgolys Centraluo muzeja kruojums, tymā skaitā ari vīns nu unikalu eksponatu – Andryva Jūrdža mieteļs. Muzejā asūt atsarads ari A. Jūrdža kopa krysts, kam 1938. godā Latgolys Školuotuoju bīdreibys entuziasti iz juo kopa Nautrānu pogosta Desetnīkūs beja izlykuši pīminis plāksni. Sovutīs A. Jūrdža 125. dzimšonys godadīnā 1970. godā tyka atkluots kopa pīmineklis “Latgolys Prometejam”(autori Bārtuļs Buļs i Ontons Velikāns).

Īdvasmuotuojs latgalīšu drukuotuo vuorda kūpiejim

Piec Kārļa Ulmaņa apvārsuma 1934. godā, kod tyka eistynuota latgalīšu volūdys īrūbežuošona, Vladislavam Luočam kūpā ar A. Jūrdža mozdālu Juoni Cybuļski izadeve nūdybynuot latgalīšu izdevnīceibu Daugovpilī. Daļa nu vajadzeigūs leidzekļu tyka dabuoti, puordūdūt Vaļsts bibliotekai divejis A. Jūrdža rūkrokstā saraksteituos gruomotys (kotru par 250 latim).[11] V. Luocs roksta: “Pats Andryvs Jūrdžs ar sovom naktīs pi skola gaismys raksteitajom gruomotom lyka pamatus latgaļu izdevnīceibai.”[12] Kai divejis A. Jūrdža gruomotys tyka pi jaunūs izdevieju? Jūrdžs duovuoja pa gruomotai sovom meitom iz kuozom (jam beja sešys meitys i pīci dāli). Vīna nu taidu gruomotu atsaroda Drycānu pusē, i tū sovā eipašumā izadeve dabuot V. Luočam. Sovutīs ūtrū gruomotu J. Cybuļskis asūt izalyudzs nu sovys muotis (A. Jūrdža meitys Johannys), kura “ar suopem, bet ar izpratni, mīlesteibu un ticeibu sova dāla un juo drauga lelajai misejai un ar cereibom uz sovys tautys gaišuoku nuokūtni škeirēs nu tāva dūtuos gruomotys”.[13]

Tok ideja par latgalīšu izdevnīceibys dybynuošonu tyka nūraideita Sabīdryskūs lītu ministrejā. Tod V. Luocs i J. Cybuļskis kai A. Jūrdža mozdāls grīzēs pi poša K. Ulmaņa ar skaidruojumu, ka A. Jūrdžs gruomotys asūt puorrakstejs ar rūku, bet juo mozdāls lyudz tautys vadūni atļuovi tuos drukuot. Taidā veidā 1939. godā tyka dabuota atļuove izdevnīceibys dybynuošonai. Koč i tyka praseiti 36 izdavumi, atļuove tyka dūta sešim izdavumim latgaliski.[14]

Piec padūmu 1940. gods okupacejis izdevnīceiba puortrauce dorbu, bet 1943. godā nacistiskuos Vuocejis okupacejis varys īstuodis atļuove tuos darbeibu. Kara beiguos, 1944. godā, izdevnīceiba puorsacēle iz Reigu, tod iz Vuoceju. Tei palyka par “Vl. Lōča izdevnīceibu”, bet 1955. godā par paju sabīdreibys (p/s) “Latgaļu izdevniecību”. Izdevnīceiba kūpumā izdeve ap 150 gruomotu, kalendarus i tt. Vysi izdavumi tik latgalīšu volūdā.

1949. godā Vuocejā latgalīšu inteligencis puorstuovi (V. Luocis, Norberts Trepša, Jezups Rancāns i cyti) dybynuoja Andryva Jūrdža fondu. Tuo mierkis beja atbaļsteit latgalīšu kulturys pietnīceibu trymdā. Fonds organizēja konkursus (saceņseibys) zynuotnē (Latgolys viesture, volūda, literaturys viesture) i latgalīšu literaturā (dzeja, romani, stuosti, novelis). Lobuokūs dorbu autori sajēme naudys premejis, kai ari tyka publicāti. Suocūt ar 1963. godu, fonds izdeve ari postmarkys ar latgalīšu kulturys i sabīdryskūs darbinīku attālim, kai ari ar nūzeimeigu Latgolys viesturis nūtikšonu pīmiņu.

A. Jūrdžs, prūtams, beja spūdruokais i ražeiguokais drukys aizlīguma laika rūkroksta gruomotu meistars. Tok jis nabeja vīneigais. Juopīmiņ ari gaigalavīši Vincents Leika (1810–1918) i Juoņs Seiļs (1832–1928), makašānīts Fraņcs Škesters (1847–1913), varakļuonīts Juoņs Salinīks (1837–1919).

[1] A. Jūrdža vacuokuos meitys dāla Juoņa Cybuļska citats par sovu vactāvu. Nu: Stepons Seiļs. Vīns nu pyrmajim. Lōcis V. (red.). Andryvs Jūrdžs (1845–1925). Minhene: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1984, 128. pl.  

[2] Bukšs M. Trejs īvārojamōkōs personeibas drukas aizlīguma laikūs Latgolā. Dzeive, Nr. 15, 1954, 12. pl. 

[3] Bukšs M. Pret straumi.  Minhene: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1971, 372. pl.

[4] Stepons Seiļs. Vīns nu pyrmajim.. 128. pl.  

[5] Valeinis V. Latgaliešu lirikas vēsture. Reiga: Jumava, 1998, 25. pl.

[6] Red. Dzimtine (Rezeknē). Latgolas Vōrds, 09.12.1925., 4. pl.

[7] Stepons Seiļs. Vīns nu pyrmajim.. 128. pl.  

[8] Pylnais nūsaukums: “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu”

[9] Salceviča I. Legenda pi tautas vēstures. No: Tautas gors. Stōsti, tālōjumi un roksti. Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 1992, 13. pl.

[10] Zeile P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2006, 318. pl.

[11] Salceviča I. Legenda pi tautas vēstures..  5. pl.

[12] Lōcis V. Jūrdža gors un Jūrdža dorbs pi Latgaļu izdevnīceibas radeišonas.  Lōcis V. (red.). Andryvs Jūrdžs (1845–1925). Minhene: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1984, 128. pl.

[13] Salceviča I. Legenda pi tautas vēstures..  7. pl.

[14] Malahovskis V. Vladislava Lōča izdevnīceiba. Šuplinska I. (golv. red.). Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca I. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2012, 798. pl.