Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

13. decembrī 13 stuņdēs muzejā “Ondrupinis lauku sāta” gaidoms muzykals gaismys gūdynuošonys ceļuojums i sasadzīduošona ar muzykali rodūšū apvīneibu “Upis muosys”.

“Upis muosys” ir pavysam naseņ izveiduota muzykaluo apvīneiba, kurys sastuovā ir Madara Keivomege, atpazeistama spāka dzīšmu skandynuotuoja, muzike i intuitivūs skaņu terapeite nu Bebrinis, Evija Maļkeviča-Grundele – latgalīšu tradiceju i dzeiviszinis pietneica, praktizātuoja nu Ondrupinis pusis i Renāte Bojarune – rodūša personeiba, muokslineica, kas spāku rūn dobā Kruoslovys pusē. Renāte obejis dzīduotuojis savaduse kūpā kai liktiņupe Daugova krostus, partū ka Madara puorstuov Sielejis pusi, cikom Evija – Latgolu, sovpus Renāte kai upe vad rodūšā, šamaniskā i meditativā plyusmā.

Stuosta muzykaluos apvīneibys “Upis muosys” dalineicys: “Agruok beja pījimts, ka decembra vyds ir tymsys puorspāka laiks, kurs pītyvynoj myužeibys vuortim i ļaunūs goru pasauļam, deļtam itymā laikā īškejuos gaismys spiecynuošona i daudzynuošona ir eipaši svareiga. Daudzuos tautu puosokuos varūnim ir juoizīt puorbaudejumi pazemē, kab ar apbolvuojumim i jaunim spākim atsagrīzt itamā saulē. Taipoš ari itamā muzykalajā kūpradis nūtikšonā ar dzīsmem, skaņom i kusteibom styprynuosim ticeibu poši sev, sovai gaismai i vairuosim tū, lai tymsa palyktu par vītu, kur gaismai mirdzēt spūdruok.”

Myusu dīnuos 13. decembri atpazeist kai Svātuos Lūcejis dīnu, kod katuoliskajā tradicejā lyudzās par gaismu, ticeibu i leidzcīteibu, veļtej eipašys misis, cytuvīt reikoj procesejis i gūdynoj Svātū Lūceju kai mūcekli, kas simbolizej ticeibu i gaismys uzvaru puor tymsu. Zvīdrejā itū dīnu atzeimej kai Zīmyssvātku svieteišonys suokys, kod saimis vacuokuo meita apsavalk boltuos drēbēs, golvā līk zaļu vaiņuku ar svecem kai krūni, procesejis laikā dzīd Lūcejis dzīsmis i ar guodeibu puornas iz sātu gaismu vystymsuokajā laikā.

Senejā baltu kalendarā decembra vyds, ap 13. datumu, beja nūzeimeigs Zīmys saulgrīžu gaideišonys pūsmys, kam īzeimēja rūbežu, kod tymsa sasnādz sovu kulminaceju puorīšonai iz gaišuma atsagrīzšonu. Rūbežlaiki senejā baltu kulturā vysod bejuši spieceigys šaļts būršonom i zeiliešonom. Latvīšu ticiejumi viestej, ka ap itū laiku sīvītis nadareja smogus dorbus i rūkdorbus, dareja ritualus ap sātys lūpim, paraguoja i zeilēja nuokūtni, eipaši precinīkus i leigovys, taipoš ari sorguoju sovu montu, kab tū nivīns naizmontuotu būršonai.

Kūpradis koncertā skanēs latgalīšu tautysdzīsmis tradicionalā i na tik tradicionalā apdarē, kas saplyuss ar latvīšu spāka dzīsmem, meditativom skaņom i šamaniskim ritmim. Koncerta dalinīki tiks aicynuoti dasavīnuot dzīšmu leidza dzīduošonā i ritmiskuo fona radeišonā. Daleiba nūtikšonā par zīduojumim. Sevkurs aicynuots iz koncertu īsarast gaišuos drēbēs.