Roksta autors: Silvestrs Solovjevs

2019. godā folkmetala grupa nu Daugovpiļs “Varang Nord” puorsteidze Latvejis smoguos muzykys pasauli, izlaižūt sovu pyrmū singlu latgalīšu volūdā “Stuojīs!”, kas palyka par nūzeimeigu puormaiņu punktu grupys atteisteibā, pīdzeivojūt grupys tāla reorganizaceju. Nailgi piec tam grupa tyka ari pi uzvarys lauru prestižajā jaunūs grupu konkursā “Wacken Metal Battle 2019”, dzīžūt latgalīšu volūdā pasauļa leluokuo metala festivala auditorejai.

Darbeibys suokumā “Varang Nord” radejuse materialu krīvu volūdā, bet 2021. godā izguoja trešais grupys studejis albums “Pārkiuņa Uomurs”, kurā vysys dzīsmis beja latgalīšu volūdā. Tys iz reizis palyka par nūzeimeigu styurakmini Latgolys smoguos muzykys viesturē.

Itymā godā grupa kūpā izlaide pīcus singlus (pusi nu albuma!), pīsokūt sovu jaunuokū studejis albumu ar nūsaukumu “Mygla”, kurā apkūpuotys 10 kompozicejis i kas dīnys gaismu īraudzeja 5. decembrī.

“Varang Nord” spielej folkmetala i melodiskuo death metala sakausiejumu, bet jūs skaniejumu unikalu padara akordeona ījaukšona itymā smogajā skaņu kokteilī. Stilistiski muzykaluo panuokumu recepte nav puorsamejuse, bet ir papyldynuota ar puors interesantim elementim. Albumu īskandynoj tituldzīsme “Mygla”, kas jau nu poša suokuma ar īspaideigu simfoniskū fonu roda vēļ intensivuoku i episkuoku atmosferu nakai īprīšk. Tandemā ar spieceigū ritma sekceju dabuots efekts, kas līk justīs kai vīnam nu golvonūs “Gradzynu pavieļnīka” varūņu, kas nu cītūkšņa pyrma kaujis suokuma verās iz orku bataļjonu kaujis lauka ūtrā pusē. 

Tok albumā ir ari jautruoki momenti, kas atvīgloj radeitū sprīdzi i smogumu, dorbojūtīs kai “gluobšonys salenis” i dūdūt īspieju vysu nauztvert tik nūpītni, leidzeigi tam, kai tys ir rakstureigs taidom pazeistamom folkmetala grupom kai “Alestorm” voi “Korpiklani”. Albumā pīsadola treis gostu vokalisti, nu kurūs vīns ir Jānis Drēgeris (Drēģeris), kurs ar sovu interesantū vokalu grupys “Jar Of Kings” prīškgolā naatstuoja vīnaļdzeigu nivīnu “Supernovys 2024” klauseituoju. Dzīsmē “Trokais Pļāgurs” Jānis papyldynoj albumā jau asūšū vokalū daudzveideibu ar spieceigu vokalu, kas piļneibā īsakļautu kaidā vītejā power metala albumā.

Vyseksperimentaluokuo i nagaideituokuo šaļts albumā nūteikti ir vīneiguo dzīsme angļu volūdā “Shrooms” (tulkuota kai “Sieņs”), kurā dominej vēļ vīna gostu vokalista – Alex Under – bolss. Taids melodiskys “teiruos dzīduošonys” izpiļdejums ir koč kas piļneigi narakstureigs i agruok nadzierdāts grupys “Varang Nord” izpiļdejumā, i kūpā ar psihedeliskūs sintezatoru izmontuošonu tei eistyn izaceļ iz vysa puorejuo materiala fona. Juosoka, ka personeigi itei konkretuo dzīsme ar sovu lipeigū pīdzīduojumu ir īsastuojuse golvā vysuvaira, i grybu dūmuot, ka tei varātu palikt par vīnu nu grupys leluokūs hitu, rodūt styngru konkurenci niulenejam fanu favoritam diskografejā “Beer and Vodka”.

Izjamūt īprīšk pīmynātū dzīsmi, liriskajā frontē bez eipašu puorsteigumu – teik apdzīduotys i dobys, i poguonu vierteibys, kū vysulobuok paruoda taidys dzīsmis kai “Ašņa Ausma” i “Moldu Dīvs”. I, prūtams, kai nu bez īnaidnīku ašņa izlīšonys meža vydā.

Vīneiguo konkretuo atsauce tekstūs iz Latgolu atrūnama dzīsmis “Trokais Pļāgurs” pīdzīduojumā: 

“Dzer! Dzer!
Ižbuons ola.
Dzer! Dzer!
Preiļu dzidrais.
Dzer! Dzer!
Svaiga braška.
Dzer! Dzer!
Lej tik vydā!”

Vysmoz koč kas ir lobuoks par nikū, bet grybātu, kab teksti vaira dasadūrtu Latgolai i tuos viesturei… Taidys dzīsmis kai “Ziemeļu uguns”, prūtams, ir cīši atbylstūšys žanram, bet ir vairuok tipiskys Skandinavejis plotuma gradim i na vysai organiski īsakļaun latgaliskuo tāla konceptā.

Par īspaideiguokū “Myglys” gobolu varātu krūneit ostoitū dzīsmi “Dīvu laiks”. Tamā pīsadola trešais i pādejais gostu vokalists itymā albumā – Lesley Knife, kas ir vīna nu svareiguokūs personeibu Boltkrīvejis smoguos muzykys skotivē, kurs puorstuov vīnu nu pazeistamuokūs (ka na pošu pazeistamuokū) folk/poguonu metala izpiļdeituoju nu ituo regiona “Gods Tower”. Svešzemnīks, kurs perfekti dzīd latgaliski! Nui, eistyn, nasabeistūt nu ituo vuorda – perfekti! Dikceja i izruna ir apbreinojama i dzan skudrenis puor mīsu, kotru reizi atsagrīžūt pi ituos dzīsmis albumā. Iz vaicuojumu, voi latgaliskais izpiļdejums beja gryuts voi saguoja dabiski, vokalists atbiļd, ka leidzeiba ar boltkrīvu volūdu ir lela, partū ar pyrmū reizi vyss izadeve. Cīši īspaideigi, vysu cīnu!

6. decembrī Augšdaugovys nūvoda kulturys centrā “Vārpa” nūtyka jaunuo albuma īsvieteišonys svātki. Vēļ eipašuoku tū padareja vēļ vīna folkmetala (japuoņu styla) grupa, kurys saknis ari meklejamys Daugovpilī – “Yomi”, kas iz skotivis kuope kai īsyldūšuo grupa i ari prezentēja sovu jaunū albumu “In the Shade of a Camphor Tree”, padorūt itū par unikalu dubultalbumu prezentacejis pīredzi. Jamūt vārā, ka koncerts nabeja bezmoksys, apmekliejums beja kuorteigs. Beja jauki redzēt i sajust, kai klauseituoji, kuru dominejūšuo volūda ir krīvu, vysenergiskuok i aktivuok atsasauce iz latgalīšu dzīsmem, dažuos vītuos gondreiž sasnādzūt telpu demoliešonys rūbežu.

Skateituojus īprīcynuoja plašs dzīšmu kluosts – jaunais albums tyka atskaņuots gondreiž pylnā garumā, kai ari, prūtams, meiluokī hiti nu īprīškejūs albumu. Vīna nu metalmuzykys sovpateibu ir tei, ka grupys koncertūs parosti skaņ vēļ smoguok nakai īrokstūs, i itys ari nabeja izjāmums. I vysinteresantuokais, prūtams, beja dzierdēt, kai akordeons izalauž cauri elektriskūs skaņu i bungu sīnai i saleimej itū skaņu ainovu kūpā. Ar cīši īspaideigim i tehniskim gitarys solo taiduos dzīsmēs kai “Ašņa Ausma” i “Pūrs” grupys liders Maksims Popovs nūteikti nūsastyprynoj kai vīns nu spiejeiguokūs muziku Latvejis smoguos muzykys skotivē. Itū koncertu vēļ unikaluoku padareja tys, ka dzīšmu “Trokais Pļāgurs” i “Shrooms” laikā iz skotivis kuope ari īprīšk mynātī gostu vokalisti, i piec golvonuos programys beigu jī otkon iz skotivis tyka aicynuoti ūtrū reizi izpiļdeit dzīsmis.

Ir breineigi redzēt, ka grupa turpynoj 2019. godā izlyktū trajektoreju, rodūt muzyku latgalīšu volūdā i itūšaļt styngri ījamūt vītu latgalīšu smoguos muzykys trūnī. Ka iz prīšku tiks nūsleipātys vēļ dažys niansis, kaidam byus cīši juoprācavoj, lai jūs nu tuo izdzeitu.