Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par reizi piec Zīmyssvātku Latvejis Radejis “Radioteatra” platformā škārsteiklā byus vareiba nūsaklauseit jaunū radejis īstudiejumu latgaliski – pyrmuo latgalīšu romana “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts, īrokstu. Kai viestej radejis īstudiejuma autoru sagataveituo viests, īroksta muokslinīcyskais vadeituojs i režisors ir Kristaps Rasims, bet lūmys īskaņuojuši Katrīna Griga, Andris Keišs, Juris Vucāns, Liena Šmukste, Alise Dzene, Ilmārs Dreļs i cyti.

Norberta Neikšanīša (eistajā vuorda Norberta Trepšys (1913–1972)) romans “Myura kolns” pyrmū reizi izdūts 1943. godā (ūtrais izdavums publicāts 1997. godā) i tys ir pyrmais pabeigtais i gruomotā izdūtais romans latgaliski, sovulaik saukts ari par lobuokū latgalīšu romanu. 1944. godā Vladislava Lōča vadeituos izdevnīceibys reikuotajā konkursā (dasaceitys 36 gruomotys) “Myura kolns” kūpā ar Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns” daleja pyrmī vītu prozā. Literaturzynuotneica Ilona Salceviča par romanu sacejuse: “Romana darbeiba stuosta par sarežgeitu i tautys dzeivē svareigu laika pūsmu nu 19. godu symta 90. godu da 20. godu symta 30.–40. godu. Romans saraksteits skaistā, kūpā, boguotā i kuplā latgalīšu rokstu volūdā i episki, panoramiski tāloj Latgolys dzeivi, par golvonū izvierzejūt centralū latgalīšu rakstnīceibys temu Latgolys lauku sātys tāluojumu, naaizmierstūt ari cytys svareigys linejis: muižinīceibys pagrimumu, goreidznīceibys lūmu, zemnīku sadzeivis detaļu precizu izzeimiejumu, gūdu etnografiskū aprokstu. Byudams dzili latgaliskys, itys dorbs na vysumuozuokā mārā nav provicials, tys ir Eiropys kulturys i gora apdvasts. [..] Sižetiskuo lineja nu cytys pusis ir vysā natradicionala: ite viesteits par tū, kai pūļu muižinīku dzymtys atlase Marija mīleibys deļ izīt par sīvu pi zemnīka Jura Reitāna i nūdzeivoj gryutu, daudzu cīsšonu i puorbaudejumu pīmaklātu, bet pīpiļdeitu sīvītis myužu. Romans “Myura kolns” pamatuoti teik skaiteits par latgalīšu literaturys augšuokū sasnāgumu.”

Nu 2021. gods Latvejis Radejis Latgolys studeja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i studeja “Reiga Productions” sasadorboj latgalīšu literaturai veļteitu izdavumu radeju verseju sagataveišonā, plotuokai sabīdreibai pīduovojūt vareibu īpasazeit ar latgalīšu literaturu audio formatā. 2021. godā topuši Ilzis Spergys stuostu kruojuma “Dzeiveiba” radejis skaitejumi, 2023. godā Alda Bukša kriminalromana “Bruoli” radejis īstudiejums, bet 2024. godā četru myusu dīnu autoru – Egitys Kancānis, Annelis Slišānis, Raibuo (Oskara Orlova) i Valentina Lukaševiča – prozys dorbu skaitejumi. Niu Norberta Neikšanīša “Myura kolns” ir pyrmais latgalīšu literaturys klasikys dorbs, kas dabuojs jaunu – radejis īstudiejuma – skaniejumu.

Jaunajā radejis īstudiejumā pīsadola taidi profesionali akteri kai Katrīna Griga, Andris Keišs, Alise Dzene, Liena Šmukste, Kristaps Rasims, tai Rēzeknis Tautys teatra akteri Juoņs Pampe i Ilmārs Dreļs, kai i īrokstā pīsadalejuši grupys “Bez PVN” dalinīks Jurs Vucāns i grupys “Rupuči” dalinīks Ernests Rasims.

Īroksta muokslinīcyskais vadeituojs i režisors Kristaps Rasims par padareitū soka:  “Romans ir izdūts Latvejai i pasauļam cīši sarežgeitā viesturyskā pūsmā. Stuosta nūtykumi rysynojās ni mozuok sarežgeitā i gryutā laikā.  19. godu symta zemnīku navīgluo kasdīna, socialūs kuortu navīnleidzeiba, 1905. gods revoluceja, Pyrmais pasauļa kars, spāņu gripys (ispankys) epidemeja, i tod 30. godu beigys, kod, kai ba i pošā stuostā grybātūs ticēt laimeigom beigom i gaišai dzeivei iz prīšku… Bet Ūtrais pasauļa kars nav aiz kolnu. Koč i romanā ir cīši daudz atteiceigajam laikmatam rakstureigūs izteiksmis leidzekļu, ar kurim na vysom ir vīgli identificētīs myusdīnu cylvākam, mes raudzejom jū padareit maksimali saprūtamu. Partū ka ciļviecyskuos vierteibys ir tuos pošys. Juos nav mainiejušuos cauri godu symtim!   “Myura kolns” ir jaudeigs dorbs, kas nūteikti ir peļnejs kino ekraniziejumu. Deļkam šudiņ ir juorunoj par itom lītom? Agruok tautysdzīsmēs ļauds apdzīduoja nalaimi, lai nalaime ītu paceli. Tai i ite – dūd Dīvs, lai tys vyss uorpruots palyktu tikai viesturē. Lai vysam puori ciļvieceiba i mīlesteiba!”

Jaunais radejis īstudiejums piec Zīmyssvātku byus daīmams Latvejis Radejis “Radioteatra” platformā Latvejis Radejis sātyslopā ite: https://radioteatris.lsm.lv/lv/radio-teatris/. Īrokstu varēs klauseitīs četruos daļuos, kū papyldynuos ari viesturyskū fonu, pošu romanu, juo tapšonu i latgalīšu literaturys situaceju romana izdūšonys laikā skaidrojūša saruna ar volūdneicu, profesori Lideju Leikumu. Plānuots, ka 2026. gods pyrmajā pusē radejis īstudiejums izskanēs ari Latvejis Radejis 1 eterā.

Radejis īstudiejuma “Myura kolns” producente ir Renāte Lazdiņa, projekta vadeituoja Edeite Laime, bet romana digitaliziešonā, sagatavejūt radejis īstudiejuma vajadzeibom, tolkā guojuši latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” bīdri. Radejis īstudiejumā saglobuotys romanā izmontuotuos volūdys formys i leksika atbiļstūši 20. godu symta vyda latgalīšu rokstu volūdys tendencem. Romana “Myura kolns” īroksts radeits ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” finansialu atbaļsteišonu. Programu Latgolā administrej Latgolys regiona atteisteibys agentura.