Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

Rēzeknis koncertzālis – Latgolys viestnīceibys “Gors” – byušona iz prīšku pādejuo mieneša laikā palykuse par vīnu nu bīži apsprīstūs vaicuojumu na tik piļsātys i regiona, tok ari vaļsts leiminī. Itū pūsmu raksturoj pieški politiski paziņuojumi, spekulacejis par ākys nūdūšonu nūmā voi privatai puorvaļdeibai, kai ari sabīdreibys namīrs par kulturys daīmameibu Latgolā i na tikai. Vaicuojuma rysynuošonā ir īsaisteitys vairuokys ministrejis – centralū lūmu ījamūt Kulturys ministrejai. Atbolstūt koncertzālis palikšonu publiskajā puorvaļdeibā, medejūs ir izasacejs ari Vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Iniciativa par koncertzālis naatdūšonu privatajam nūmnīkam ManaBalss.lv platformā jau gondreiž ir sasnāguse 10 000 parokstu slīksni. Apkūpuojom iniciativys autoris Regitys Zeilis, koncertzālis direktoris Diānys Zirninis, Rēzeknis mera Aleksandra Bartaševiča i cytu īsaisteitūs personu saceitū, kab skaidruotu situaceju.

Dialoga i konstruktiva rysynuojuma sūlejumi

Decembra vydā vairuoki medeji viesteja, ka Rēzeknē teik apsprīsti vysaidi “Gora” puorvaļdeibys modeli, tymā skaitā nūdūšona nūmā. Itei informaceja izraiseja osu sabīdreibys reakceju. Koč i Rēzeknis dūmis prīšksādātuojs Aleksandrs Bartaševičs piečuok pastreipuoja, ka “nivīns naasūt taisejīs atdūt “Goru””, itei retorika palyka par īmesli piļsūniskai mobilizacejai i iniciativys tapšonai portalā ManaBalss.lv.

23. decembrī pošvaļdeiba sasauce presis konferenci, kurā Bartaševičs pastreipuoja, ka mierkis ir aizsuokt konstruktivu dialogu ar Kulturys ministreju par koncertzālis ilgtermiņa pastuoviešonu, eipaši pīsavieršūt finansiejuma sadalis taisneigumam i vaļsts lūmai regionalūs koncertzāļu uzturiešonā. Dūmis prīšksādātuojs skaita, ka koncertzālis vadeiba i darbinīki nav pīteikamai īsaguļdejuši, kab mazynuotu pošvaļdeibys dotaceju apjūmu i veicynuotu peļņu.

Bartaševičs apgolvuoja, ka ari vaļsts nav pīteikamai īsasaistejuse “Gora” atbaļsteišonā: “Ka “Gors” ir svareigs vysai vaļstei, tod vaļstei juouzajam ari reala, na deklarativa atbiļdeiba. Kultura navar pastuovēt iz lozungu viņ. Navar praseit regionim nest nacionalys nūzeimis slūgu, cikom vaļsts apsarūbežoj ar simbolisku leidzdaleibu i politiskom runom.”

Koč i “Gora” vadeiba aizvadeitūs nedeļu laikā ir atsasacejuse publiski komentēt itū situaceju, 23. decembrī tuo vadeituoja Diāna Zirniņa ir izasacejuse par nūteikūšū Latvejis Radejis raidejumā “Krustpunktā”. Jei pastreipuoja vajadzeibu vērtīs iz koncertzālis darbeibu plotuok par finansialajim ruodeituojim viņ. Zirniņa atguodynuoja, ka “Gors” pīduovoj telpys na tik koncertim i muokslys pasuokumim, bet ari vysaidom konferencem, myužizgleiteibys programom. Jei apkūpuoja: “Sevkurs audits nav nikaida katastrofa. Tys ir materials. Tai mes ari suokumā vēremēs iz itim rezultatim”. Zirniņa ari skaita, ka ir vajadzeigys diskusejis ar pošvaļdeibu par vairuokim vaicuojumim, pīmāram, darbinīku olgom.

Rēzeknis mērs izsaceja atbolstu Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča nūstuojai, ka “Goram” asūt juopalīk publiskajā puorvaļdeibā, reizē nūruodūt iz vajadzeibu pylnveiduot finansiešonys modeli. Tok itaidi paziņuojumi nasaruoda pīteikamai puorlīcynūši aktivistim i ManaBalss.lv iniciativys atbaļsteituojim.

Parkū roduos iniciativa ManaBalss.lv?

Kai skaidroj Regita Zeiļa – ManaBalss.lv iniciativys autore nu bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” – impulss reiceibai bejs publiskajā telpā izskaniejušais par “Gora” auditu. “Kai īraudzejom viests par “Gora” auditu i tū, ka teik izskateiti vysaidi puorvaļdeibys modeli, tymā skaitā nūdūšona privatam operatoram, saprotom, ka ir juoroda veids, kai sevkurs var īsasaisteit i izsaceit redzīni,” skaidroj iniciativys autore.

Jei pastreipoj, ka vīns nu bīdreibys pamatprincipu ir piļsūniskuos leidzdaleibys veicynuošona, kas Latgolā bīži ir problematiska: “Dīvamžāļ dzeivuotuoji nateik īsaisteiti lemšonā par vaicuojumim, kas jūs teiši voi nateiši ītekmej, voi ari tys nūteik cīši formali. ManaBalss iniciativa ir teiša i napuorprūtama vareiba izsaceit atbolstu, i prīca, ka tik daudzi tū jau ir izdarejuši.”

Ka “Gors” tyktu privata puorvaļdeituoja rūkuos, Regita Zeiļa saredz risku kulturys satura kvalitatei: “Myus vysuvaira satrauc kvalitativys i augstvierteigys kulturys pīduovuojums regionā. Tys na vysod ir peļņu nasūšs, vystik cīši vajadzeigs – i kai magnets, kab iz Latgolu atbrauktu puornūvadnīki, i ari tam, kab vītejim nūdrūsynuotu kulturys daīmameibu. Privatam operatoram primari interesej peļņa, i tys ir lels ryskys kvalitatei.”

Iniciativu portalā ManaBalss.lv ir īspiejams paraksteit ITE.

“Gora” nūviertiejums: augsts i konsekvents

Koncertzāle aktivai īsasaista latgaliskuos identitatis styprynuošonā – pīmāram, kasgadeji organizejūt Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneju. “Gors” turpynoj dorbu ar piļsātys profesionalajim pyutieju orkestrim i bigbendu, rodūt vareibu vītejom muzykalajom kūpīnom regulari muzicēt i pīsadaleit regiona kulturys dzeivē. Kai viestej “Gors”, itūgod programā beja kai klasiskuos i kamermuzykys koncerti, tai pasauļa muzykys koncerti, teatra izruodis, kinys seansi, izstuodis i seminari – vaira nakai 1070 vysaidu nūtikšonu, kuruos pīsadaleja ap 140 000 apmaklātuoju.

Cikom politiskajā leiminī skaniejuši maineigi paziņuojumi, sabīdreibys attīksme pret “Goru” ir napuorprūtamai pozitiva. Tū aplīcynoj 2025. gods golā veiktuo “Gora” aptauja, kurā pīsadaleja 8088 respondenti. Vaira nakai 86 % pasuokumu kvalitati viertej kai breineigu, bet gondreiž 90 % – kai izcylu kūpejū apmekliejuma pīredzi. Respondenti pastreipoj ari koncertzālis infrastrukturys kvalitati i darbinīku profesionalitati.

Byutyskai, ka vaira nakai treis catūrtdalis aptaujis dalinīku nav Rēzeknis dzeivuotuoji, kas aplīcynoj – “Gora” nūzeime snādzās uorpus piļsātys rūbežu i tys dorbojās kai regionals i nacionals kulturys centrys.

Regita Zeiļa – ManaBalss.lv iniciativys autore nu bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” –pastreipoj, ka pats fakts, ka privata operatora modeļs tyka izskateits, ir signals par sistemisku problemu. Cikom pošvaļdeiba soka, ka strategiskī mierki natiks maineiti, iniciativys autori vaicoj – kai itī mierki tyktu garantāti privatā puorvaļdeibā, ka peļnis spīdīņs i cyti faktori byutyskai ītekmātu repertuara izvielis?

Voi tys ir tikai Rēzeknis izaicynuojums?

Zeiļa pastreipoj, ka “Gora” gadīņs nav izolāts i tys izgaismoj plotuokys problemys Latvejis mārūgā.

“Itei i cytys situacejis ir sakys daudzom lītom. Dūmoju, ka ituos ir tik suokys i dīvamžāļ pīdzeivuosim vēļ daudzi suopeigu situaceju. Vysupyrma, vaicuojums ir par kulturys nūviertiejumu – dīvamžāļ kultura, izgleiteiba i socialī pakolpuojumi ir pyrmī, kurūs samazynoj”.

Jei nūruoda ari iz pošvaļdeibu finaņšu izaicynuojumim i demografiskajom tendencem, kas iz prīšku var vēļ vaira saasynuot leidzeigus vaicuojumus: “Ir skaidrys, ka ar ituos šaļts demografiskū situaceju daudzus pakolpuojumus vīnkuorši vaira nabyus īspiejams nūdrūsynuot.”