Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Daudzi Jaunajā godā koč kū apsajam – vaira skaiteit gruomotys, mozuok sēdēt škārsteiklā, vaira sportuot voi nu kū cytu – kas nu kuram svareiguok. Lai īdvasmuotu jaunim dorbim i panuokumim, īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse portala lakuga.lv praktikante, Latvejis Universitatis latvistikys studente Indra Koroļonoka. Tymūs koč kas deļ dvēselis, latgalīša gora i atpyutys piec svātku.

Baudeit dobu pi Salmeja azara

Vysim zynoms, ka Latgola ir azaru zeme, tok na vysi zyna, ka pi Preiļu nūvodā asūšuo Salmeja azara ir izveiduots skotu tūrņs, nu kura pasaver breineigs skots iz azaru i tuo solom. Tī, kas jaunajā godā apsajēme pavadeit vaira laika aktivi, var izkuopt tūrnī i apsavērt azaru, bet tī, kas tūrnī kuopt nagrib, var izmontuot gunkura vītu, sareikuot pikniku i sagataveit kū garšeigu. Obeji varianti ir lobi – tys byus atspyrdzynūša gaisa molks piec trokuo svātku skriejīņa.

Pamīluot dvēseli ar muokslu

Muoksla spiej īdvasmuot, šaļtim ari likt aizadūmuot i padūmuot. Trešdiņ, 7. janvarī, 16 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys ASV informacejis centrā (Reigas īla 22A) tiks atkluota latgalīšu muokslineicys Ērikys Kuksinovičys gleznu izstuode “Pārdomas”, kas byus apsaverama leidz 27. februaram. Vaira par izstuodi var puorskaiteit ITE.

Svieteit latgalīšu literaturu

Taišni pyrma 130 godu, 1896. gods 10. janvarī, Rēzeknē tyka nūdybynuota pyrmuo Latgolys tipografeja, kas beja svareiguokais sova laika latgalīšu gruomotnīceibys i publicistikys centrys. 19. godu symta ūtrajā pusē i 20. godu symta pošūs pyrmajūs godūs Latgolā pastuovēja latiņu drukys aizlīgums, kas byutyskai kavēja latgalīšu kulturys, seviški literaturys, atteisteibu, deļtuo tipografejis izveiduošona beja svareiga nūtikšona Latgolys kulturys dzeivē. Gūdynojūt cylvākus, kuru deļ mes šudiņ varim kai raksteit, tai skaiteit latgalīšu rokstu volūdā, pīduovoju puorskaiteit koč kū nu latgalīšu literaturys klasikys. Nu, ka nazyni, kū taišni grybātu skaiteit, puorsaver latgalīšu rakstnīka, publicista i literaturviesturnīka Meikula Apeļa 1935. godā saraksteitū gruomotu “Latgalīšu literaturas vēsture”! Tū digitali var atrast ITE.