Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Mafalda Garsija (Garcia) ir portugalīte ar septeņu godu dzeivis pīredzi Latgolā. Jei kūpā ar sovu partneri Edgaru i meitu Madaru pamozam byuvej sovu pasauli Latgolā. Kai pīzeist Mafalda, saprūtams, ka juos komforta zona ir Portugale, kur var runuot sovā volūdā, sovpus Latgolā jei vys vēļ ir imigrante, tok tamā pat šaļtī pastreipoj, ka septeņu godu laikā jai ir izadevs izbyuvēt “jaunu” Latgolys Mafaldu. Saruna ar Mafaldu par uorpusnīka byušonu, vierteibom i jaunim izaicynuojumim.

Caur muokslu var vuiceit ari matematiku i kotrā studentā atrast nazkū eipašu

“Asu no Portugalis, tei ir lela munys byuteibys daļa, vysu dzeivi asu bejuse cīši pītyvynuota okeanam. Cik sevi pīmiņu, vysod asu bejuse saisteita ar muokslu i kulturu. Munim vacuokim beja lelys bibliotekys. Nu suoku es beju normals students, vys, kod suoču studēt tū, kas maņ eistyn pateik i interesej, palyku par lobuoku studentu. Piec vydsškolys izalaseju studēt filozofeju, kas deļ mane beja pareizuo izviele, deļtam, ka maņ vajadzēja salikt zynomā kuorteibā tū, kai dūmoju. Vysod asu bejs cylvāks, kurs aizdūd daudz vaicuojumu, studēt filozofeju beja gryuši, tok ar studejom ari saprotu, ka cylvāki jau vaira nakai treis tyukstūšys godu dūmoj par tim pošim vaicuojumim, par kurim dūmoju es.

Piec filozofejis studejom izalaseju studēt muokslys izgleiteibu, tī vuicejūs par muokslu kai byutysku izgleiteibys daļu. Tys nabeja taišni saisteits ar muokslu kai vuiceibu veidu, tok par muokslu kai metodologeju, kas dūd izgleiteibys procesam papyldu pīvīnuotū vierteibu i pīredzi. Caur muokslu var vuiceit ari matematiku. Kai pedagogim mums vuiceja byut lobim mediatorim, kuri vaicoj i meklej, kas kotram studentam ir eipašs, i rauga tū atteisteit. Muokslu izgleiteiba mani puorlīcynuoja, ka kotram cylvākam ir nazkas eipašs, kū jis var dūt pasauļam.

Es ari aizsuoču doktora studejis socialajā muzeologejā. Tūlaik struoduoju muzejā, kurs iz kaidu laiku beja slāgts, tok tī beja lela biblioteka, kurū mes padarejom daīmamu apmaklātuojim. Kūpā ar cytim cylvākim suocem tī veiduot vysaidus pasuokumus. Tamā šaļtī ari saprotu, ka maņ cīši pateik organizēt pasuokumus i ka caur pasuokumim muokslu izgleiteibys filozofeju var īlikt praksē.”

Portugalīte Latgolā aba dzeive vītā, kas kardinali atsaškir nu vysu īprīškejūs pīredžu

“Studejūt doktoranturā, maņ beja lels projekts par biegļu nūmetnem, tok maņ īsaceja, ka projekta ideja ir juopamaina iz nūtikšonom, festivalim, kas tūlaik maņ beja viļšonuos. Tod pasaruodeja vareiba dūtīs Erasmus apmainis programā iz Latveju, i es pīkrytu jaunam izaicynuojumam, partū ka gribieju nadaudz īpauzēt. Latveja izavēre cīši tuoli nu tuo punkta, kur beju es, tok deļtuo, ka maņ pateik lauku apleicīnis, es pīkrytu. Nu suoku maņ pat nabeja aizdūmu, ka itei apmainis programa piļneibā izmaineis munu dzeivi. Muns doktoranturys pasnīdziejs grybātu, kab es turpynoju studejis, tok, pa munam, ir vajadzeiga nazkaida dzeivis pīredze, kab saprostu lītys, kurys vēļ naasu atroduse i izprotuse.

Latgolā satyku sovu partneri Edgaru, pījiemu lāmumu puorsavuokt dzeivuot iz itīni. Latgola deļ mane ir piļneigi cyts pasauļs, piļneigi atškireigs nu tuo, kaidā asu dzeivuojuse da šam. Saprūtams, ka Portugale ir muna komforta zona, kur varu runuot sovā volūdā.

Atbraucūt ite, es pamaineju vidi i kulturu, tok tymā pat laikā puorsameja ari vyss pasauļs – es tyku Latgolā, kod suocēs pandemeja, tod suocēs kars. Vysi itī jaunumi munys jau tai asūšuos puormejis padareja vēļ intensivuokys.”

“Sovu partneri Edgaru satyku koncertā Rēzeknis kebabā. Tys beja muns pyrmais koncerts ite, kur cylvāki reali pīsacēle nu sovu sādvītu, kab doncuotu, tys maņ beja pateikams puorsteigums. Myusu sasatikšona beja interesanta, partū ka es nu suoku guoju satikt Edgara muoseicu, kura myus gribēja īpazeistynuot. Tok muoseica aizakavēja i mes ar Edgaru suocem sasarunuot vēļ pyrma zynuojom, ka asam ite, kab vīns ūtru satyktu. Mes runuojom par pasuokumim, vysaidom kulturys nūtikšonom i saprotom, ka asam sābri i dzeivojam vīns ūtram sūpluok asūšuos sātuos.

Drupeit vāluok mes nūbraucem iz laukim da juo vactāva, kur jī maņ sagataveja malnuos pierts ritualu, i nu tuo laika asam kūpā, niu jau byus septeni godi.

Ari myusu personeigajā dzeivē ir bejs daudz izaicynuojumu – kai palikšona par vacuokim, tai sovys sātys veiduošona laukūs. Taipoš mes asam izveiduojuši sovu bīdreibu “Organic synergies”, i lieneišam tuos idejis, par kurom mes suocem runuot aptyvai pyrma pīcu godu, suoc pīsapiļdeit i atīt da myusu. Niu maņ ir sajiuta, ka itamā mikro ekosistemā varu byut es poša, te jiutūs drūsai, taida kai sova mozuo utopeja.

Deļ mane cīši svareigys ir divejis vītys – kulturtelpa “Līpuoja” Rēzeknē i “Ausekļu meža parks” Rēzeknis nūvodā, kas ir myusu saimis lauku sāta. Kulturtelpys “Līpuoja” izveidē asu īsasaistejuse nu poša suokuma, i sadarbeiba ar telpys atteisteituoju Fandango ir bejuse breineiga.
“Ausekļu meža parks” ir myusu saimis sapyns, kai asam puorsacāluši iz laukim. Prūtams, ir lītys, kas pajam vaira laika, nakai nu suoku tyka dūmuots, tok golvonais ir ticēt procesam, i vyss nūtiks tai, kai tam juonūteik. Myusu mierkis ir vīnkuoršs, tok nūzeimeigs – radeit breivu telpu deļ kulturys, deļ sasatikšonu i diskuseju par Latgolu i pasauli. Es grybātu, ka i “Ausekļu meža parks”, i “Līpuoja” byutu vītys, kur cylvāki var sasatikt, justīs drūsai byut pošim, daleitīs sovuos sajiutuos i sapynūs. Tom vajadzātu byut vītom, kur nav byutyskys tovs vacums, dzymums voi īprīškejuo pīredze, tok byutyskys ir tovys idejis, vaicuojumi i vīnkuorša gribiešona sasatikt ar cytim. Svareigi, ka mes itymā procesā naasam vīni, Rēzeknē ir breineiga i rodūša kūpīna, kas gotova dorbuotīs kūpā.”

Nu naivuma iz personeigū pošizaugsmi

“Puorsaceļšona iz Latgolu beja dīzgon vīnnūzeimeigs lāmums, tok vīnlaikus ari gona naivs. Es vystik arviņ asu imigrants, i vyss jaunais, kas saisteits ar palikšonu par mamu beja i ir gona sarežgeits. Asu izauguse piļneigi cytā vidē, kur cylvāki, attīceibys sovā vydā i komunikaceja ir stypri atškireiga. Itys ir bejs munys izaugsmis laiks, kurs maņ ir lics iz lītom i procesim pasavērt cytaižuok.

Tova pasauļa uztvere ir cīši dasaisteita tai vītai, kur esi izaudzs. Vys, kod tu izlem dūtīs iz cytu vaļsti i tī suokt jaunu dzeivi, tu palīc par imigrantu. I koč ari tu esi labi integriejīs storp draugim, tu taipoš kaidā mārā palīc par uorpusnīku, cylvāku nu molys. Saīt, ka tu vaira napīderi nikur. Niu, kod braucu iz Portugali, jiutūs drupeit kai turysts, ari muns bolss, munys dūmys mainuos, partū ka naasu vysu laiku iz vītys Portugalē. Sovpus, asūt ite iz vītys, naasu nu itīnis, ir lītys, temys, kurys tu nasaprūti. Tai tu palīc par cylvāku nu planetys Zeme, partū ka tu vaira navari pasaceit, ka 100 % esi nu ituos vītys. Tei ir cīši interesanta perspektiva, cytreiz ari suopeiga. Vys tys līk tev augt i redzēt pasauli vaira kosmopolitiskā veidā.”

Septeņu godu laikā izbyuvēt sevi nu jauna

“Niu ari Portugale kai vaļsts mainuos, par pīmāru, ir lela sabīdreibys pretesteiba pret imigrantim. Es tū gona bīži dzieržu nu sovim draugim, i tymā pat laikā es poša asu imigrants. Mums vysim vajadzātu byut ciļvieceiguokim cytam pret cytu, partū ka ituos puormejis ir process. Pīmāram, es grybātu prast runuot latvyski kai vītejais, tok es tū navaru. Asu īsavuicejuse runuot latvyski, tok muna vuordu bāze nav taidā leiminī, kab es varātu runuot par dažaidom temom tai, kai tū grybātūs. Cyti cylvāki tū skaita par byušonu rupai nu munys pusis – tu esi ite jau septeņus godus i naprūti labi runuot latvyski. Nui, tok itūs septeņu godu laikā maņ vajadzēja atrast dorbu, paraleli vuicejūs volūdu, palyku par mamu. Tys vyss ir stypri izaicynūši, tok tys nanūzeimej, ka es nacīneju volūdu voi kulturu.

Niu maņ ir vareiba uzturēt vīnkuoršu sarunu latvyski, tok, ka grybātu runuot par dziļuokom temom, es tū navarātu, maņ byutu juopuorīt iz angļu volūdu. I es lapnojūs, ka latvīšu volūda maņ ir davuse vareibu īsavuiceit angļu volūdu tik lobā leiminī.

Kod beju Portugalē i struoduoju pi sova doktora dorba, cylvāki guoja da mane vaicuoja piec padūma, piec ideju, sovpus, kod es atbrauču iz itīni – es asu nikas, asu imigrants. I paguoja septeni godi, kab es nu jauna sevi izbyuvātu.

Byutyskai darunuot, ka ir svareigi nasabeit vaicuot. Kotru reizi, kod, runojūt latvyski, daļuovu kaidu klaidu, es tū pīzynu i raudzeju lobuok izprast, ari vaicuoju piec paleidzeibys. Ituos vīnkuoršuos, ciļvieceiguos šaļts maņ deve vareibu lobuok sasatyvynuot ar cylvākim.

Tim, kas itū skaita i varbyut ari veidoj sovu dzeivi nu jauna tuoli paceli nu sātys – dūdit sev laika! Septeni godi ruodejuos cīši gars laika periods, cikom guoju tam cauri, tok niu, atsaverūt atpakaļ, ir tik puorsteidzūši, cik daudz kas var pasamaineit. I tev nav juoizavielej storp sovu vacū i jaunū sātu – var byut obejis, i tys ir cīši vierteigi! Vysim munim Latgolys draugim – paļdis par jiusu pacīteibu! Paļdis par sirsneigū uzjimšonu, par munys meitys vuiceišonu, par vīnkuoršu byušonu kūpā!”

Integraceja caur viesturis i kulturys izpratni

“Es mīļoju bibliotekys, tī vysod pavodu daudzi laika. Mani par reizi aizruove viesture. Latveja i Latgola ir vīta, kur 20. godu symta viesture ir guojuse cauri cīši lelūs apmārūs.

Kod es pyrmū reizi aizadevu iz Ančupānim (Ančupānu memorials Ūtruo pasauļa kara uperu pīmiņai Rēzeknis nūvodā – L.S.), kab apsavērt memorialu, puorskaiteju ari uzrokstu iz informativajom plāksnem, piec tuo pastyprynuotai suoču pieteit deportacejis. Nu tuo saprotu, ka itīnis viesture stypri atsaškir nu munys viesturis. Tys ari ir veiduojs cylvāku attīksmis – cylvāki ir vaira nūslāgti, aizdūmu pylni, tys vyss īt viesturiski. Apzynojūt viesturi, es varieju lobuok izprast vītejūs cylvākus, byut tolerantuoka. Ari deļ mane tys ir bejs pošizaugsmis laiks. Ka byutu palykuse Portugalē, es, īspiejams, nikod nasaprostu vuorda “patriotismys” nūzeimi, partū ka Portugalē tū bīži izmontuoja diktators Salazars (Antonio de Oliveira Salazars beja Portugalis ministru padūmis prīšksādātuojs nu 1932. da 1968. goda – L.S.), Portugalē itam vuordam ir piļneigi cyta nūskaņa.

Mani cīši prīcynoj, ka par senejū Rēzekni var atrast gona daudz materialu, dazynuot kaidys beja ākys i īlys, kaidi cylvāki, tū, cik daudzkulturals ir vyss itys regions. Es lapnojūs dzeivuot vītā, kur vairuoku godu symtu garumā var breineigi sadzeivuot tik dažaidys kulturys i tauteibys. Prūtams, kotram regionam ir sovys sovpateibys, vys maņ redzīs, ka Latgolā tys izaceļ vaira, eipaši deļ dažaidu volūdu, kaiduos ļauds ite runoj. Kod ite puorsavuoču, mani puorsteidze, ka sarunā vīns cylvāks var runuot krīvyski, cikom ūtrys atbiļd latgaliski voi latvyski, i obeji vīns ūtru saprūt. I tei saruna ir tik dabiska i vīnkuorša. Portugalē taidu ainu navarātu nūvāruot. Ari niu munā saimē Madara var parunuot pīcuos volūduos pīcu godu vacumā, es navarātu byut vēļ lapnuoka mama.”

“Kod iz itīni atbrauc kaids uorzemnīks, pīmāram, students Erasmus programā, es parosti stuostu, ka vīns nu veidu, kai “attaiseit” latvīti, ir parunuot i interesētīs par kulturu. Sova Erasmus projekta laikā cīši labpruot īpazynu dažaidus kulturys aspektus, tymā skaitā malnū pierti, bluča viļkšonu, paraudzeju bārzu sulu i cytus lobumus. Projekta laikā mes raudzejom fotografejuos dažaidūs goda laikūs attāluot vītejū dzeivi i tradicejis. Taidā veidā maņ beja unikala vareiba īpazeit vītejū kulturu na tikai, par pīmāru, caur gruomotom, tok reali izbaudūt iz seve.”

Sasaprast ar četrgadnīkim, jaunīšim i seniorim

“Muokslys akademejā es vuicu kursu par kūpīnys īsaisti, ar studentim runoju par socialū muokslu, performanču muokslu, par vysaiduoka veida projektim deļ kūpīnys i ar kūpīnu. Taipoš es struodoju bārnuduorzā i vuicu bārnim angļu volūdu. Vēļ es dorbojūs senioru socialūs pakolpuojumu centrā, kur mums ir kusteibu nūdarbeibys. Leluoks izaicynuojums ir struoduot ar bārnim, na ar seniorim. Nūturēt bārnu uzmaneibu ir daudzreiz gryušuok, senioru kuņdzis ir breineigys, juos ir cīši īinteresātys. Cīši pateik, ka munā dorbā ir tik lela vacumu amplituda, tys ir interesanti.

Nikod navarātu sevi īsadūmuot struodojam tikai pi datora, maņ vajag dorbu, tok maņ ari vajag cylvākus. Kaida dīna var byut švaka, tu vari byut švakā gorastuovūklī, tod tu nūej iz bārnuduorzu, i bārni tevi īprīcynoj. Ar senioru damom ir bejušys vairuokys reizis, kod asu sasprynguse voi sasastresuojuse, tok piec itūs kusteibu nūdarbeibu maņ kotru reizi ir sajiuta – wow, es asu tik laimeiga byut ite. Prūtams, nu suoku es puordzeivuoju, ka byus gryuši, es ari beju stypri kautreiga, tok niu, ka i nasaprūtu, kū juos soka, mums taipat saīt sasaprast.”

Izaicynuojumi, kam juoteik puori, kab dareit lelys lītys

“2026. gods byus pylns ar izaicynuojumim, maņ ir daudz ideju, kurys grybātu eistynuot. Nūteikti vaicuošu jaunys sadarbeibys vareibys. Tok vīns ir skaidrys – kod cylvākim ir sajiuta, ka jī atsarūn drūsā vidē, jim ir daudz kū pasaceit. Pa munam, Latgolā ir daudz breineigu cylvāku ar gaišom i lobom idejom. Ka mes spēsim vīns ar ūtru sakomunicēt, mums izadūs lelys lītys.

Muni niulejī izaicynuojumi, kas vystik vēļ ir juoporvar, ir elementara aizīšona da uorsta vīnai pošai kai pīaugušam cylvākam. (Smaida.) Cyta storpā medicina ite dorbojās lobuok nakai Portugalē, deļ mane ir tikai volūdys barjera. Es ari plānoju investēt sovuos vuiceibuos i īsavuiceit latvīšu volūdu vysmoz B1 leiminī. Niu jau vaira saprūtu latvīšu volūdu, varu puorskaiteit vīnkuoršus tekstus, tok runuot i uztvert runuotu tekstu maņ ir dīzgon gryuši.

Vēļ es grybātu veicynuot Latgolā kusteibu, kas saisteita ar izpratni par ekologeju, ilgtspieju. Mani, par pīmāru, uztrauc tys, cik daudzi kūku teik izciersts, koč ari es saprūtu, ka tys ir vierteigs resurss, kurū izmontuot. Dūmojūt ilgtermiņā, ir svareigi mežus saglobuot ari iz prīšku.

Taipoš 2026. godā byus jauni izaicynuojumi – kūpā ar kulturtelpys “Līpuoja” atteisteituoju Fandango struoduosim pi jaunys vītys Rēzeknē, kas byus veļteita muokslai i kulturai.

Es radzu, ka lauku vidē daudzi cylvāki vys vēļ dzeivoj švakūs apstuokļūs. Prūtams, var jau stereotipiski saceit, ka jī ir krīvi voi alkoholiki, tok tys nanūzeimej, ka mums tī cylvāki juoizslādz uorā nu sabīdreibys. Mums vysim kai sabīdreibai byutu juorauga īsasaisteit i paleidzēt. Demokrateja ir par cylvāku savīnuošonu, na škieršonu. Demokratejā navajadzātu pastuovēt uzskotim, ka kaids ir lobuoks par ūtru, voi izalikt, ka mes tū voi cytu problemu vīnkuorši naredzim. Mes ari dzeivojam laukūs, mums ir sābri, i varātu jau saceit, ka jī ir alkoholiki, tī nikuo navar izdareit, tok tei ir vīnkuorša atbiļde, mes nasaveram iz problemu dziļuokā leiminī. Es nagrybu palikt tymā dūmuošonys leiminī, ka “itī cylvāki taidi ir” i ka “tī jau nikuo navar maineit”, es grybu raudzeit caur muokslu i kūpīnu īsaisti vuiceit cylvākus, ka mes varim byut i dareit lobuok. Mums niu i ari iz prīšku vysim kūpā byus daudz jaunu izaicynuojumu – ekonomisku, politisku, lauksaimisteibys, taidu, kas saisteiti ar veseleibu, tok taišni deļtam mums arviņ vaira i vaira juosavuica sovā vydā kvalitativi sasarunuot.”

---