Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

Pādejūs mienešūs bīži dzierdim par puormeju vātrom i nūtikšonom vysaiduos Latgolys pošvaļdeibuos. Eipaši skaļš gadīņs 2025. gods golā, kas dagrīze ari puornūvadnīku viereibu, ir Rēzeknis dūmis politiskī lāmumi attīceibā iz Latgolys viestnīceibu “Gors”. Politologi i pietnīki jau vairuokus godus runoj par potencialom autoritarajom tendencem dažuos Latvejis pošvaļdeibuos, tymā skaitā Latgolā. Ar autoritarom tendencem pošvaļdeibu leiminī nateik dūmuots klasiskys autoritars režims, tok vys puorvaļdeibys prakse, kurā vara ilgstūšai koncentrejās šaurā lūkā, kritika teik nūsluopāta, opoziceja ir vuoja voi kooptāta, bet dzeivuotuoju leidzdaleiba ir napīteikamai aktiva. Kai taišni tys izapauž i kai tam sevkurs var stuovēt preteimā? Par tū sasarunuoju ar dūmneicys “Providus” vodūšū pietneicu lobys puorvaļdeibys i pretkorupcejis vaicuojumūs, latgalīti nu Viļānu – Līgu Stafecku.

Latgola ašņavodūs i pietnīceibā

Līga Stafecka doluos, ka Latgola ir nūzeimeiga jai kai personeigā, tai profesionalā ziņā: “Muna saikne ar Latgolu ir cīši lela. Latgola ir munūs ašņavodūs i ašņaritē. Asu dzymuse Viļānūs, tī pabeidžu vydsškolu i piec tam puorsacieļu studēt iz Reigu, Latvejis Universitati. Jau vaira nakai 20 godu dzeivoju Reigā, tok Latgola maņ ir cīši personiski tyva – muni vacuoki tī dzeivoj, es regulari asu sovā dzymtajā sātā i bīži viņ vosorys pavodu laukūs kūpā ar sovim bārnim.”

“Nu profesionaluo skotu punkta – es vysod dagrīžu viereibu tam, kas nūteik Latgolā, koč i Latgola kai pietnīceibys objekts nav muns pamatdorba vierzīņs. Vystik ir vairuoki temati, kam asu sekuojuse taišni Latgolys kontekstā. Vīns nu tūs saisteits ar myusu organizacejis dorbu – mes struodojam pi sabīdreibys leidzdaleibys veicynuošonys pošvaļdeibuos, nacionalā leiminī i navaļstiskajuos organizacejuos. Pyrma dažu godu kūpā ar kolegim veicem padzilinuotu pietejumu par navaļstiskū sektoru Latgolā. Tys beja sova veida tyvplāns – vareiba runuot ar cylvākim fokusa grupuos i saprast, kas jūs motivej īsasaisteit bīdreibuos, na palikt molā,” turpynoj Līga.

“Ūtrys pietnīceibys vierzīņs bejs saisteits ar munu dzymtū pusi – Rēzeknis nūvodu. Kūpā ar kolegim veicem lauka pietejumu par dzeivuotuoju padūmem laikā, kod Latvejā vēļ nabeja plotai zynoms, ka itaidys padūmis vyspuor var taiseit. Tys beja vēļ tik nūdūma leiminī, struodojūt pi jaunuo Pošvaļdeibu lykuma. Mes jau aiz laika braucem izpietē, apmeklejūt gondreiž vysys dzeivuotuoju padūmis Rēzeknis nūvodā, kam tys beja vīns nu pyrmūs nūvodu Latvejā, kur itaida prakse tyka īvīsta. Maņ tys beja ari sirdei cīši tyvs izpietis braucīņs, kam ituos vītys asociejās ar personeigū pīredzi – asu dzymuse itamā pusē. Pietnīkam tys dūd cytu, dziļuoku dimenseju. Redzīs, ka tu cylvākus saprūti drupeit vaira nakai tik caur jūs saceitū. Tu dzierdi ari tū, kū jī napasoka, i aiz vuordu moni, kai jī tū patīseibā dūmuojuši. Itaidā šaļtī tuos saknis īsaskaņ eipaši spieceigai,” sprīž pietneica.

Varys īsakapsuliešona, upera dūmuošona, autoritarismys

Latvejis pošvaļdeibys sovā vydā ir cīši atškireigys, pastreipoj Līga Stafecka. Ir vītys, kur kai dzeivuotuoju sastuovs, tai prīškstoti par vaļsti i pošvaļdeibys lūmu ir saleidzynūši vīnuotuoki, ari īnuokumu leimiņs ir augstuoks. Leidz ar tū atsaškir ari problemys, ar kurom cylvāki kasdīnā sasadur. Sovutīs Latgolā situaceja ir cytaižuoka – kūpumā zamuoks īnuokumu leimiņs, atškireigs etniskais sastuovs i leidz ar tū ari cytaižuoka attīksme pret tū, kas teik skaiteits kai atbiļdeigais par dzeivis apstuoklim.

“Bīži viņ pastuov prīškstots, ka cytur – Reigā, Pīreigā voi Kūrzemē – cylvāki dzeivoj lobuok, cikom ite vareibys ir īrūbežuotuokys,” soka Stafecka. Jei papyldynoj, ka itys prīškstots na vysod ir objektivai patīss, tok tys ir dzili īsasakņuojs cylvāku dūmuošonā. Itei sajiuta nareši puoraug upera dūmuošonā. “Ir vīgļuok pasaceit – es asu cītiejs, ejte i mani gluobit, nakai uzajimt atbiļdeibu par sevi,” skaidroj pietneica. Taišni itamā šaļtī, kod cylvāks ļaunās upera dūmuošonai, piec Stafeckys dūmu, pasaruoda populisma vylynuojums. Ka cylvāks sevi naskaita par uperi, tod rūnās vajadzeiba pošam reikuotīs i uzajimt atbiļdeibu.

Latgolā upera dūmuošona, piec juos dūmu, ir īsasāduse eipaši dzili. Nu vīnys pusis, tys ir saprūtami – Latgola eistyn ir eipašs reģions, deļtuo, ka atsarūn sūpluok agresorvaļstim i saleidzynūši tuoli nu golvyspiļsātys. Tok, nu ūtrys pusis, itei sajiuta var palikt par attaisnuojumu pasivitatei. Vītejī politiki tū aktivai izmontoj, veidojūt stuostu par “nalobū vaļsti” i “lobū pošvaļdeibu”. Rēzeknis gadīnī tys ir bejs eipaši radzams – ari tod, kod pošvaļdeiba tykuse da bankrota situacejis, atbiļdeiba teik puorlykta iz vaļsti.

Itymā pūsmā pasaruoda autoritarisma pazeimis. Tys vys nav autoritarismys klasiskā izpratnē, tok konkrets vadeibys styls. “Ka cylvāks ilgstūši ir pi varys i nav bejs spieceigs kritiskys bolss, veidojās varys īsakapsuliešona – sajiuta, ka “es asu vaļdinīks i vysim maņ ir juoklausa”,” jei nūruoda. Pošvaļdeibys bīži ir leluokī dorba devieji, eipaši Latgolā, i tys padora cylvākus pīsardzeigus – daudzi beistās runuot preteimā, kab napagaisynuotu dorba. Tai veidojās lojalu darbinīku lūks, kur kritika teik nūsluopāta. Leidzeigys pazeimis nūvārojamys ari cytur Latvejā, pīmāram, Ūgrē.

Reizē Stafecka nūruoda, ka Rēzeknē itūšaļt radzams ari pretejs – pozitivs – process. Aktivizejās bīdreibys, teik vuokti paroksti, opoziceja palīk skaļuoka. Ari bankrota procedura, piec pietneicys nūvāruojumu, zynomā mārā ir apturiejuse da šam bejušū varys koncentraceju.

Opozicejis i medeju lūma

Opoziceja ir byutyskys demokratejis elements sevkurā politiskajā leiminī – kai Saeimā, tai pošvaļdeibuos. Kai pastreipoj Līga Stafecka, taišni opozicejis byušona kluotyn ļaun rastīs alternativam skotam iz tū, kas nūteik pi varys. Ka itaidys alternativys nav i nateik pīduovuots cyts redziejums, “kai lītys varātu dareit cytaiži”, tod ari kvalitatis lateņa pošvaļdeibā nasaceļ.

Reizē Stafecka pastreipoj, ka opoziceja na vysod nūzeimoj konfrontaceju. “Opoziceja nav obligati streidiešonuos voi konflikts,” jei soka. Tei var byut ari konstruktiva pīeja – ar prīšklykumim par efektivuoku resursu izmontuošonu, lobuoku lāmumu kontroli voi cytim rysynuojumim. Bīži sastūpama ir ari destruktiva opoziceja, kas apzynuotai kavej dorbu, vysu apstreid, tok napīduovoj rysynuojumus deļ dzeivuotuoju.

Latgolys pošvaļdeibuos, piec Stafeckys dūmu, bīži vārojama kaida cyta problema – opozicejis nav vyspuor voi ari tei teik kooptāta. Tys nūzeimoj, ka opozicejis puorstuovim teik pīduovuots kaids omots, jī palīk mīreiguoki, “siež sovā vītā, i vysi it kai dzeivoj draudzeigai”. Tok itaida dūmojama saskaņa var radeit nūpītnys sakys demokratiskai lāmumu pījimšonai. Daugovpiļs itūšaļt, piec pietneicys dūmu, ir spūdrys pīmārs pošvaļdeibai, kur opoziceja faktiski napastuov. Koč i politiskuos ceinis piļsātā tradicionalai ir osys i bīži izapauž ari medeju telpā, ituos šaļts dūmis sastuovā opozicejis vara nav izaveiduojuse.

“[Opozicejai] vysod ir vīgli pasaceit, cik nalobs bejs konkretais lāmums,” jei nūruoda. Tok opozicejai ir juouzajam atbiļdeiba ari par procesim, na tik gola rezultatu. “Deputati zyna daudzi vaira nakai parosts dzeivuotuojs – jim ir datikšona informacejai, vareiba vaicuot, pīpraseit i sekuot leidza. Leidz ar tū jim ir ari pīnuokums pīduovuot sovus rysynuojumus, na apsarūbežuot ar kritiku,” pastreipoj “Providus” pietneica.

Jei papyldynoj: “Ka riezeknīši voi daugovpilīši dzierdātu na tik puormatumus asūšajai varai, tok ari realys, puordūmuotys idejis, kai piļsātu varātu puorvaļdeit cytaiži, rostūs sajiuta, ka alternativa eistyn pastuov. Ka publiskajā telpā skaņ tik vīns bolss, vālātuojam nav eistys izvielis. Latgolā tys ir eipaši jiutams – ilgstūši vuoja i nasalīdāta opoziceja ir ļuovuse autoritaruokom vadeibys formom nūsastyprynuot.”

Iz vaicuojumu par medeju lūmu i LSM Latgolys studejis attaiseišonu Daugovpilī, Stafecka atsoka: “Var attaiseit jaunys regionaluos studejis Latgolā, tok izškirūšais vaicuojums ir, voi medeji spēs uzrunuot vītejūs dzeivuotuojus. Ka regionalais medejs dorbojās tik kai nacionalūs ziņu pīguoduotuojs, sagatavejūt vīnu sižetu centralajom ziņom, tys lokali daudzi namaina, tok – ka struodoj ari ar itū vītejū mierkauditoreju, tod tam varātu byut cyts efekts. Bet ari ir juoatrūn veids, kai dasasnēgt da sovu potencialūs skaiteituoju voi skateituoju siržu i ausu. Kam myusu dīnuos medejim vyspuor ir cīši sarežgeitai dorbuotīs, kam kotrys jau ir medejs, kotram ir sovs socialūs medeju konts, caur kurū tu palīc par medeju, eipaši, ka tev ir koč kaidys varys pozicejis”.

Līga Stafecka ari pastreipoj vajadzeibu rysynuot problemu, kas saistuos ar pošvaļdeibu informativajim izdavumim. Da šam diskusejis par itū vaicuojumu naasūt bejušys politiski izdeveigys, tok itaidi izdavumi muonej dzeivuotuojus i ir juomeklej rysynuojumi. Tī izaver kai gazetys, kur apkūpuotys viests, tok itī izdavumi nav naatkareigi i objektivi. Kluotyn vēļ – ir daīmami dzeivuotuojim bez moksys (nūsaceitai, kam tuos apmoksoj sevkurs pošvaļdeibys dzeivuotuojs ar nūdūklim), tai mazynojūt varbyuteibu, ka tiks veikta izalaseišona patierēt alternativu informacejis olūtu.

Cylvāki var dareit piļneigi vysu

Līga Stafecka pastreipoj, ka demokratejā cylvāku vareibys dorbuotīs leidza ir daudzi plotuokys, nakai teik praktiski izmontuotys. “Es dūmoju, ka cylvāki var dareit piļneigi vysu,” jei soka, nūruodūt, ka taišni breiveiba ir demokratejis byutyskuokuo atškireiba nu cytu politiskūs režimu. Tymā pošā laikā itei breiveiba nūzeimoj ari leluoku atbiļdeibu. “Mes vysu laiku dzierdim pīprasejumu nu vaļsts i pošvaļdeibys – kū jī dareis, kab es dzeivuotu lobuok. Tok taišni itymā dūmuošonys veidā ir juonūteik puormejom – ka es pats ryupejūs i asu atbiļdeigs par sovu dzeivi,” izceļ pietneica. Tamā šaļtī, kod ir vajadzeiga sadarbeiba ar cytim cylvākim, kab nazkū padareitu kūpā, pasaruoda ari pošvaļdeibys lūma.

Vīns nu pyrmūs škieršļu, kas juopuorvar, piec Stafeckys dūmu, ir cylvāku attīksme pret politiku. “Byutu juopuorvar tys rībums, kas daudzim saistuos ar vysu politiskū,” jei soka. Cylvāki bīži izalosa nu politikys nūsarūbežuot i par tū nadūmuot, tok tys nanūzeimoj, ka politiskī lāmumi jūs naītekmēs. “Ir tys teicīņs – ka tu nanūsadorboj ar politiku, politika nūsadorboj ar tevi,” atguodynoj Stafecka.

Jei pastreipoj, ka interese par politiku nanūzeimoj napuortrauktu sekuošonu vysam nūteikūšajam: “Nav par politiku juodūmoj kotru dīnu, tok vysmoz kod nakod ir juopasekoj leidza.” Pietneica soka: “Ir vārts pasavērt, voi tys, kū pīduovoj pošvaļdeiba, eistyn atbylst poša vajadzeibom i interesēm.” Redzīņa izsaceišonai ir daīmami vysaidi instrumenti – aptaujis, publiskuos apsprīsšonys, cyti leidzdaleibys formati.

Svareigai ir ari zynuot, ka juridisku škieršļu leidzdaleibai faktiski nav. “Nav taidu juridisku īrūbežuojumu, kas līgtu īsasaisteit. Lykums ļaun dareit cīši daudzi – vaicuojums ir, deļkuo mes tū naizmantojam. Partū pyrmais aizdavums ir puorvarēt apateju i napatyku pret politiskū procesu,” jei nūruoda. Nuokušais sūļs ir kritiskuo dūmuošona. “Ir juoizviertej, voi tys, kas maņ teik saceits, ir baļsteits jiedzeigā pamatuojumā,” soka Stafecka. Trešais – koč drupeit reikuotīs pošim. Jei pastreipoj, ka leidzdaleiba nanūzeimoj iz reizis protestēt voi piketēt pi pošvaļdeibys: “Tys var byut ari vīnkuorši īt ar idejom, īrūsynuot rysynuojumus”.

Ka ir kaida problema, kas traucej kasdīnys dzeivi, par tū ir juorunoj i juomeklej rysynuojumi. “Ka mes klusejam, navarim sagaideit, ka cyti dzierdēs myusu dūmys,” nūruoda pietneica. Demokratejā tei ir kotra poša atbiļdeiba. “Itys ir laikmats, kurā mums pošim ir juoaizstuov sovys interesis i vajadzeibys,” jei sacynoj, dasokūt, ka tys bīži ir izdoroms cīnpylni i konstruktivi.