Roksta autore: Kitija Balcare, teatra kritike

Kab volūda dzeivuotu, tai juobyut kluotyn vysuos sadzeivis jūmuos. Ari muokslā. Partū radejis īstudiejums ir vēļ vīns sūļs volūdys turiešonai gūdā – byušonai dzeivai volūdai. Latvejis Radejis Latgolys studejā pādejūs godūs radeitī radejis īstudiejumi “Myura kolns” i “Bruoli” ir kai nūzeimeigi nūstuošonys punkti kulturviesturē, tai i sevkuram atvārts aicynuojums īīt latgalīšu volūdys telpā. Kotrys nu klausomūs dorbu pīduovoj atškireigu pīredzi. Radejis teatra veiduotuoju aizdavums ir darbynuot izdūmu. Cik lelā mārā tys ir izadevs radejis īstudiejumim, kurūs pamatā ir diveji dažaidūs laikūs raksteiti pyrmī latgalīšu romani?

Laika goram pīmāruots formats

Raksteitais vuords, kū skaitom gruomotā, veidoj intimu telpu, cikom teatra skotive pīduovoj kūpeigu pīredzi publiskā telpā. Tok radejis īstudiejums ir vēļ cyta telpa, tei ir storptelpa. Klausūtīs akteru bolsūs i īroksta skaņuos, klauseituojam pošam juopalīk par scenografu. Nu vīnys pusis, saleidzynojūt ar īstudiejumu iz skotivis, radejis īstudiejums ļaun breivuok ceļuot nu vītys iz vītu, nu laikmata iz laikmatu, nu paaudzis iz paaudzi. Nu ūtrys pusis, kab radejis teatris byutu dzeivs, elpojūšs i elpu aizraunūšs, tam juospiej klauseituojā pamūdynuot leidza radeituoju. Īslēgt byušonys kluotyn sajiutu.

Pietnīki vys nūruoda, ka radejai rakstureiga sekundaritate (secondariness) – cylvāks, kas klausuos radeju, vysutycamuok, dareis reizē vēļ kū nabejs – vadeis mašynu, taiseis ēst, kuortuos ustobu voi kū cytu. Deļtuo ir cīši vīgli puortryukt viereibys pavadīņam. Fona medeja raksturs radejis īstudiejumu taiseituojim izlīk vēļ leluoku pīnuokumu nūsorguot klauseituoja viereibu. Radeja napastuov bez klauseituoja, taipat kai teatris nanūteik bez skateituoja. Jis ir svareiguokais elements teatra formulā, kab īstudiejums vyspuor nūtyktu. Reizē radejis īstudiejums nūjam teatram rakstureiguos pagaisšonys sluoni, īroksta tū myužeibai datu nesiejūs ari bez klauseituoja byušonys kluotyn.

Tim, kurūs puorsuotynuojušys kartenis, radejis teatris ir izdūmys treneņš. Vīns nu radejis teatra režejis pioneru Himans Brauns (Himan Brown) ir sacejs, ka nav nikuo ašņainuoka par ašni, ko redzim sovā izdūmys pasaulī. Tok, kab tys izadūtu, napīteik ar teksta skaitejumu bolsā. Ite dramaturgeju byuvej skanis i jutūnis, kas atsakluoj caur intonacejom, temporitmu i pauzem. Kluotyn vēļ – radejis teatram ir ari demokratiska i īkļaunūša doba – tys var īīt gondreiž sevkurā sātā, deļtuo augši viertejams kai nūtikšona, kas paplašynoj kulturpīredzi. Radejis teatris nazkod valdzynuoja daudzi klauseituoju, da šaļts, kod sātuos īguoja TV kastis. Tī beja laiki, kod Latvejā akterus atpazyna piec bolsu, na piec seju. Cytugod radejis teatris Latvejā svieteis jau godu symta jubileju.

Nu 2021. gods pi latgalīšu literaturys radejis verseju – skaitejumu i īstudiejumu – taiseišonys apjiemeigai dorbojās Latvejis Radejis Latgolys studeja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i studeja “Reiga Productions”, saryupejūt klauseituojim īrokstus nu jau gondreiž dīnnakts ilgumā. Radejis teatra kruotivis digitalajūs plauktūs latgaliski ir atrūnami ituo laika klausomdorbi: stuostu skaitejumi nu Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” (2014), Egitys Kancānis kruojuma “Syltuo mola” (2018), Annelis Slišānis kruojumu “Tuoraga stuosti” (2021) i “Tuoraga stuosti. Pīns” (2022), Raibuo (Oskara Orlova) kruojumu “Pyrma syltī” (2011) i “Zalta tesmini” (2015), kai ari esejis nu Valentina Lukaševiča kruojuma “Casnāgu maizeitis” (2021). Klausoms ir i literarais izvadums “Francis” (2024), kas veļteits Fraņča Trasuna 160. jubilejai, taipat Latvejis Radejis puosoku kruotivi nu 2024. gods papyldynoj ari pīcpadsmit zvieru, jūku i breinumu puosokys latgaliski, kurūs īroksti nūtykuši, atzeimojūt Latvejis folklorys kruotivis symtgadi.

Diveji cyti īroksti, dasaceiti jau kai radejis īstudiejumi, ir izceļami ar nūspīdumu “pyrmais” latgalīšu literaturā. Norberta Neikšanīša “Myura kolns” (1943, puorizdūts 1997) – pyrmais pabeigtais i gruomotā izdūtais romans latgaliski – i Alda Bukša “Bruoli” (2020) – pyrmais kriminalromans latgaliski. Obejus romanus vīnoj nūteiktu, bet atškireigu laikmatu realeju atspīgeļuojums, autoru pīdzeivuotajam laikam atbylstūši konteksti, attīceibu mozgi, kū sasīn uoreji apstuokli, i individualys izalaseišonys, kas mūdynoj skaiteituojūs empateju.

Vītys vāruojums

Radejis teatris pi myusu dzims 1927. gods 17. augustā. Tūreiz izskanēja dramys meistara Rūdolfa Blaumaņa jūks vīnā cielīnī – luga “Pēc pirmā mītiņa”, kas ospruoteigai ruoda 1905. gods revolucejis vieju saviļņuotys attīceibys. Mīteņā saklauseituos idejis tam laikam natycamai feministiskai nūskaņuotuo meita Eda rauga puorvērst reiceibā – jei uzrunoj preceibom īsuokumā kolpa puisi Ernestu, tok piečuok vacū Taukški, piec ituo drūsmeiguo izguojīņa palykdama vys tukšā. Īzeimojūt na tik 1905. gods revoluceju, tok ari Pyrmū pasauļa karu, spāņu gripys epidemeju i navīnnūzeimeigai tūlaik vārtātys attīceibys, romans “Myura kolns” atkluoj cytys jiutys – pūļu muižinīku dzymtys atlasis Marijis i zemnīka Jura attīceibu leiklūčus. Norberta Neikšanīša[1] pyrmais latgalīšu volūdā radeitais romans “Myura kolns” klausomā veidā puorcalts 2025. gods golā.

Klausūtīs radejis īstudiejumu “Myura kolns” Katrīnys Grigys, Andra Keiša, Jura Vucāna, Lienys Šmukstis, Alisis Dzenis, Juoņa Pampis, Ilmāra Dreļa, Ernesta Rasima bolsūs, dzieržam teiksmainu teicieja izteiksmi, pat drupeit aizbiļdnīcysku puor romana varūnim. Nasaverūt iz desmitgadem nu 19. godu symta beigu leidz pat 20. godu symta 40. godim, caur kurom klauseituojs izīt četruos stuņdēs, dzeive lauku sātā i ainova redzīs apsavārta nu attuoluma. Itū sajiutu roda ratī dzeivī dialogi i skaņu ainovys pīticeiguo amplituda. Tei klauseituoju īvad tukšā telpā, kurā uzstuojeigai skaita laiku stuņdinīks. Cytu šaļti – izvad nu tuos sisinim pylnā vosorys vokorā voi Hičkoka gorā – namīreiguokuos šaļtīs – satrauktim putynim pylnūs viejūs. Liriskuokuos šaļtīs izskaņ klavīrmuzykys pasažys. Koč i tuos pīstuov romana nūtikšonom, vystik sagloboj zynomu naivisma pīskaņu. Skaņu ainova bīžuok izmontoj simboliskū sluoni: ilgū gaideišonu pastyprynoj stuņdinīka sisšonuos, breidynūšai duņ bungys, putyni stuojās borūs i rauga cyts cyta puorklīgt kara laikā. Ite daži seiki akmisteni režisoram kūrpē par naizmontuotom vareibom. Koč voi teicieja tekstā pīmynātī smīkli īrokstā nimoz naizskaņ. Cytā vītā izskaņ suovīņs, tok tam nasekoj putynu i cytu dzeivu radeibu sasatryukšona.

Autora volūdys upe klauseituoju nas iz prīšku. Tei ir poetiska. Smuordim, kruosom, vītvuordim, dobys nūskaņom pylna. Tok i īškejim monologim boguota. Radejis īstudiejums atsadzeivoj tod, kod īsaskaņ akteru bolsi dialogūs. Vystik četruos napylnu stuņdi garajuos daļuos varūni reši runoj cyts ar cytu. Pīļaunu, ka kotra varūņa teksti ir mehaniskai īrunuoti īrokstu studejā vīnatnē, kam tik tys var izskaidruot sasagiušonys tryukumu vīnam ar ūtru ratajūs dialogūs. Tok pasaruoda i intonacejuos suleigys ainys. Koč voi saruna pi Andra Keiša bazneickunga, kur Lienys Šmukstis Karolina namīreigai žālojās par dyžuos ciļts jaunkuņdzi Marisi i juos izplaukušajom jiutom pret vīnkuoršū zemnīku Juri.

Teicieja deļ “Myura kolns” klausoms kai brehtiskys ci atsvešynuots skots nu molys, vystik ar blaumanisku jiutu pasauli, kas atsakluoj laikmatu grīžūs. Kur Blaumaņam pruota izcalts žūgs, kam sirds kuope puori, ite myura sīna i kolns, nu kuruo vērtīs sirds līknēs i iz prīšku. Itys radejis īstudiejums klauseituoju pajam aiz rūkys i vārojūšā izteiksmē aproksta emocionalū ainovu cauri laikim, kod nakod īsarunojūt i varūnim pošim. Tys, cik uzticeigai klauseituojs īs cauri romana laika tyltim i nanūblūdeis teicieja izrytynuotajā stuosta pavadīnī, byus atkareigs nu kotra poša. 

Raibi bolsi, dzeiva pīredze

Klauseituoju auss i treisūšuos sirds 2023. godā sasnēdze myusu laiku rakstnīka i ari scenarista Alda Bukša dzeiveiguo kriminalromana “Bruoli” radejis īstudiejums. Tys izgaismoj na tik nūzīgumus, tok i kontekstualizej pīrūbeža ainovu, ļaunūt atpazeit tamā šudiņdīnu i saimis attīceibu mozgus. Uzticēt romana dramatiziejumu profesionaļam – itamā reizē Rūtai Dišlerei – ir vīna nu veiksmis atslāgu, kas ļaun radejis īstudiejumam saglobuot dinamiku i dzeivuot cauri dialogim, naīsleigstūt aprokstūšūs sluoņūs. Zynoms, kriminalromans pats par sevi pīduovoj pīteikamai dzeivu i maineigu temporitmu tuo skaiteituojam. Tok prasmeigi dramaturgiski kirurgiskī īgrīzumi ļaun saglobuot autora bolsu i klauseituoja viereibu. Pīsaistūt tembrali raibus bolsus – akterus Juoni Krūni, Kristapu Rasimu, Katrīnu Grigu, Ingu Misāni-Grasbergu, Juoni Skuteli, amaterteatra spālātuojus nu Baļtinovys dramatiskuo kolektiva “Palādas” i Rēzeknis Tautys teatra Imantu Slišānu, Anitu Ločmeli, Aldi Leidumu, Ilmāru Dreli, Juoni Pampi, sabīdreibys sejis i bolsus Lauri Zalānu, Renāru Kauperu (i cytus dīvamžāļ vēļ pat naatšifrātus bolsus), kruošņa i dinamiska ir ari klauseituoja pīredze.

Obeji radejis īstudiejumi taiseiti Kristapa Rasima režejā. Jam ir na tik aktera diploms, tok i pruova muzykaluo bagaža. Zeimojās – pīredze ar skaņradi i ari prasme tū dramaturgiski mierktīceigai vierzeit. Komplektā ar divejim latgalīšu literaturys žanra pamatakminim itom kombinacejom byutu juoīsadūd. Nanūlīdzami, dinamiku vīgļuok ir dabuot, īstudejūt romanu, kurā mainuos darbeibys vītys, leidz ar tū i skanis ainova īstudiejumā “Bruoli” ir daudzbaļseiguoka. “Myura kolns” taidā ziņā ļaun pīdzeivuot godalaiku i desmitgažu ritiejumu vīnā vītā, kas apgryutynoj radejis īstudiejuma veiduotuoju aizdavumu.

Atškireigūs laikūs pīraksteitī dorbi – romans i kriminalromans – kotrys spielej piec sovu nūsacejumu. Kotram radejis īstudiejumam ir sovs bolss. Vīnā ir apcere, ūtrā – sprīdze. Verūtīs nu radejis teatra žanra specifikys, uzticeiguoks tam ir īstudiejums “Bruoli”. Tys izmontoj plašuoku izteiksmis leidzekļu kūpumu, īdzeivynoj romana varūņus tim rakstureigūs, intonativi atškireigūs bolsūs, caur skaņu ainovom klauseituoja izdūmys pasaulī izbyuvej precizuoku vidi i ļaun vizualizēt varūņus. Īdarbynoj izdūmu i gondreiž pīcu stuņžu garumā darbynoj tū ar temporitma dreizuma maiņu.

Klausūtīs “Myura kolnu”, redzīs, ka škūrstu da šam personeigai naīpazeitys saimis fotoalbumu. Kartenis nu vysaidu laiku izmaudoj nu čaukstūša pauspapeira. Kaidā puslopā redzīs, ka kaidu zyni. Cytā – verīs kai iz muzejiskys ekspozicejis. Romans atkluoj laikus, kuri jēme leidza liktiņus, puorsteidzūšai sasasaucūt ar pieckovida laikmatu i geopolitiskajim šudiņdīnys satrycynuojumim. I tod atsatūpu. Koč i šudiņ laiks skrīn daudzi mudruok, nakai vairuokuos paaudzēs mierejamajā romanā, vystik tys spīgeļoj i šudiņdīnu. Atskaitis punkts ir vīta, kur asam, i emocejis, kas dzeivoj myusūs pošūs. Citejūt Neikšanīti: “Div tik lītys ir, kas tautai vajadzeigys – bez kuo navar dzeivuot – gora gaisma i breiveiba.”

Spēlis nūsacejumi

Koč i obeji radejis īstudiejumi ir kulturviesturyskai izceļami fakti, vystik radejis teatra goram tyvuoks ir “Bruoli” tuo paviersīnim pylnuos dramaturgiskuos izbyuvis deļ. Tok klausūtīs “Myura kolnu”, ir vareiba atsagrīzt īdūmuotā telpā, kur laika plyudumu cylvāks pacīteigai pīdzeivuoja, na pagaisynuoja kasdīnā, kas puorsuotynuota ar kairynuojumim. Steidzeigajam laikmatam, kū apdzeivojam šudiņ, pīstuov na tik mūdeigī raidīroksti, tok i daudzi senejuoks izgudruojums – radejis īstudiejumi. Tei ir vareiba kasdīnu papyldynuot ar kulturys nūtikšonu vairuoku stuņžu garumā, kluotyn vēļ – pīdzeivuot tū sev ārtā laikā i vītā. Reitišku laikā. Reita skriejīnī. Siežūt sastrāgumā. Gaidūt rynduos. Losūt kūpā izmozguotūs zeču kolnus. Gols golā, ari tradicionaluokajā veidā – pyrma mīga.

Radejis teatris ir akustiska muokslys forma. Tei atjam teatrī tik nūzeimeigū naverbalū, kerminiskū komponenti, kura akteram ir meicamuo “meikle”. Taipat kai bolsa tembrys i intonaceju palete. Atsaverūt teatra viesturē vēļ pyrma insceniejuma liecīņa, scenografejis i kostimu atteisteibys, varim saceit, ka izruožu auditoreja guoja teatra klauseitūs. Jau pats vuords “auditoreja”, kas cielīs nu latiņu volūdys vuorda “audīre” ci klauseitīs, īkļaun sevī itū darbeibu. Koč i radejis teatris pyrma vaira nakai symtu godu Latvejā aizasuocs ar radejis translacejom nu eistu skotivu i lugu skaitejumu, vystik tuo raksturs atsaškir nu teatra. Radejis teatra “vali” ir na tik cylvāka (aktera) bolss i tuo niansis, skaņu efekti, muzyka, tok ari klusums i pauzis pareizuos davuos. Skaņu ainovai radejis īstudiejumā juoizbur vizeja klauseituoju ocu prīškā.

Radejis teatram radnīceigūs pajiemīņus Latvejā prasmeigai jau kaidu laiku īdzeivynoj režisore Liena Šmukste, taisūt izruodis sajiutu teatra formā. Tuos skateituoji pīdzeivoj ar aiztaiseitom acim, bet attaiseitom cytom maņom, tymā skaitā – dzierdi. Kovidlaikā pīdzeivuotuo audioizruode “Jums ir apdegušas ausis” (Gertrudis īlys teatris, 2020) Šmukstis režejā deve vareibu laistīs eksotiskā ceļuojumā tik puorsamejūt skanis ainovom. Ka “Myura kolnam” puorkluotu tikpat dzeivu skanis ainovu kai Virzys poemā “Straumēni” baļsteitā izruodē “Bezgalīgais ritums” (Cāsu Mozais teatris, 2025), romanā apraksteituo sāta tyktu pi daudzi telpiskuoka rakstura. Neikšanīša volūda tū ļautu.

Juotur nūceja, ka tyvuokā byušonā iz prīšku latgaliskajā radejis teatra plauktā tiks vēļ i dzeja voi īstudiejumi jaunuokajim klauseituojim (jau paspieju izatāluot kai Ligijis Purinašys dzejprozys bleivumu Katrīnys Grigys bolsa variacejuos, tai Laurys Meļnis i Lienys Šmukstis kūpradeitus Sunāna pīdzeivuojumus radejis teatra formā dzeiveibys i emoceju pylnā lauku sātā). Radejis teatra žanrys nanūzeimoj tik dramatiziejumus i skaitejumus. Kas byus pyrmuo latgaliski pīraksteituo i īstudātuo radejis teatra luga?

Nūbeigumā vys vēļ juopakrota piersteņš. Teatra programeņu izlutynuotim teatra meiļuotuojim i pietnīkim napateikams puorsteigums byus tys, ka pi radejis īstudiejumu nav padareits sātys dorbs – nav atšifrāts lūmu sadalejums. Radejis teatra viesturei i ari klauseituoja sirds mīram byutu vālams na tik uzskaiteit lūmu īskaņuotuoju vuordus, tok i tūs īmīsuotūs varūņus. Ka nu rokstom hronikuos jaunus faktus i aizpyldom boltuos puslopys kolektivajā viesturē, tod ar atbiļdeibu na tik pret pyrmolūtim, tok i pret tūs īdzeivynuotuojim jaunuos formuos.

[1] Norberts Neikšanīts (1913-1972), eistajā vuordā Norberts Trepša, dzims Pīterburgā, vuicejīs Dagdā, Kruoslovā, studējs Latvejis Universitatē, ar vysaidim pseidonimim sovulaik rakstejs stuostus, lugys, dzeju, publicistiku, dorbuojīs žurnalistikā, piečuok emigracejā Vuocejā studējs filozofeju, ASV – tics par bazneickungu i bejs aktivs trymdys latvīšu sabīdryskuos dzeivis veicynuotuojs. Vaira var skaiteit ITE.