Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Nu ituo gods suoku Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys īstuodis “Vienības nams” kulturtelpā “Tradīciju māja” i Kruoslovys nūvoda muzejā apsaveramys jaunys ekspozicejis, kurys ļaun īpazeit senejuos omotu prasmis, dzeivisziņu i kūka arhitekturys vierteibys digitalā i interaktivā formatā.  

2026. gods suokuos Latgolys Plānuošonys regions sadarbeibā ar Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys īstuodi “Vienības nams” i Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibu izstruoduoja jaunys ekspozicejis par amatnīceibu i dzeivisziņu.

Daugovpiļs Vīneibys noma kulturtelpys “Tradīciju māja” apmaklātuojim ir vareiba apsavērt ekspoziceju, kas veļteita latgaļu sātys pasaulei – vītai, kur cauri godalaikim ritēja cylvāka kasdīna, dorbs i saimis dzeive. Ekspoziceja ir myusdīneigs skots iz senejom omotu prasmem, ļaunūt tuos izzynuot caur vizualim tālim, skaņu, dorbuošonūs i interaktivim stuostim. Tī ir vareiba apsavērt i četrys filmys, kuruos dorbojās amatnīki. Fiļmeņuos izmontuoti materiali, kas pajimti nu Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja Latgolys ekspediceju fotografeju. “Munā saimē narunoj i narunuoja latgaliski, i es latgalīšu volūdu dzierdieju tikai šur tur, tok maņ cīši pateik latgalīšu volūda. Niu es dažreiz parunoju latgaliski, tok kaunejūs, garim teikumim namuoku izasaceit. Es īmu nu Sielejis, tok nu tuos Sielejis, kas ir gona tyvai Latgolys pusei, deļtam ari itymā ekspozicejā ir kaidys paralelis, kas beja ari munai babai sātā i pogolmā, kas sasauc ar munu bierneibu,” tai Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne.

“Izstuodis tapšona suocēs ar centralū eksponatu, kurū mes saucam par universu, Latgolys sātys makets, kurū pagrīžūt, aktivizejās vysa interaktivuo sīna i suocās safiļmātī video materiali. Tok procesa gaitā mes saprotom, ka stuosteit ir tik daudzi kū, ka vīnā eksponatā tū nav īspiejams īkļaut, deļtam ekspoziceja nu vīna eksponata izauga par vasalu kūpumu pa vysu Tradiceju sātys telpu. Nu suoku viesturnīks Jānis Siliņš kūpā ar vairuokim ekspertim dazynuoja informativū bāzi, tei pamatā ir ekpozicejā apsaveramuo tekstualuo daļa, tok mums gribiejuos, kab apmaklātuojim byutu vareiba ari kaidā mārā sajust Latgolu. Eksponatim var dasadūrt, jūs var pakustynuot, pīmāram, kliets – taiseita nu taidu kai guļbolku, kuruos var parotēt i izzynuot, kas klietī atsaroda vysaidūs godalaikūs, sovpus dzeivojamajā ustobā var pasmuorduot i dazynuot, kaidi beja ustobys rakstureiguokī smuordi,” tai ekspozicejis izstruoduotuojs SIA “DJA” rodūšuos komandys arhitekts Didzis Jaunzems.

“Kotram cylvākam ir juoizzynoj sovys saknis, kotrys mes dzeivojam leluokā voi mozuokā sātā, ari agruok kotram beja sova sāta, taipoš kotram latgalīšam juo sāta beja tuo cylvāka mozais pasauļs, sovs universs. Ite mes varim apsavērt, kas tod tymā universā beja, kū mes nu tuo laika varim vuicētīs i izzynuot, kaidi tūlaik beja kuormi i kaidys funkcejis jī piļdeja,” stuosta Daugovpiļs Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne. Jei ari pastreipoj, ka byutyska asūt bejuse viesturnīka Jāņa Šiliņa i cytu jūmu puorstuovu īsaiste projektā, kuri paleidzēja kvalitativi i precizi apkūpuot informaceju.

Sovpus Kruoslovys nūvoda muzejā apsaverama ekspoziceja “Koka kods. Krāslavas koka arhitektūras vērtības”, kas stuosta par kūka nūzeimi Latgolys kulturvidē i amatnīceibā. Ekspoziceja taiseita kai laikmeteiga telpiska instalaceja, kurā kūka arhitektura atsakluoj caur detaļom, formom, ornamentim i amatnīku prasmem. Apmaklātuojim ir vareiba īpazeit Kruoslovys kūka apbyuvis atteisteibu, apsavērt amatnīceibys reikus, dekorativūs elementu paraugus i pīsadaleit rodūšuos aktivitatēs, kas ļaun izprast kūka arhitekturys izbyuvis principus i estetiku.

“Atškireibā nu Daugovpiļs, Kruoslovā ir cyta tema – par kūka arhitekturu. Pyrmais aizdavums, prūtams, beja izpieteit i apzynuot Kruoslovai rakstureiguos kūka arhitekturys vierteibys. Kruoslovys muzejs brauce ekspedicejuos, vuoce informaceju, kai agruok izavēre lūgi, durovys, kaidys vēļ arhitekturys formys beja. Vysus atrodumus mes puorlykom taidā multimedialā stuostā iz garys sīnys, kur teik paruodeits vyss Kruoslovys pusei rakstureigais. Sīna sadaleita četruos zonuos, vīnā teik stuosteits par vuortim, vīnā par lūgim, vīnā par durovom, vīnā par verandom (siņcem) i līvenim (gaņkom). Sovpus pa vydu ekspozicejā otkon ir vareiba na tik vērtīs, tok i dareit, kur kotrys pats taktilā veidā var sataiseit sovu idealū kūka arhitekturys sātu. Ar itū raugom ari cylvākus vuiceit, ka kūka arhitektura ir vierteiba, i ka nu gadīnī cylvākam dzeivē juoizdora izalaseišona – likt sovā sātā plastmasys voi kūka lūgus, jis vystik nūvārtātu kūku,” doluos Didzis Jaunzems.

Kruoslovys nūvoda muzeja puorstuove Lāsma Kumpiņa stuosta, ka ekspozicejis izveidē izmontuots cīši daudzi materialu, par pīmāru, apkūpuots vaira nakai 700 fotografeju, tūs vydā i sātu kūpskoti, i atseviškys kartenis ar lūgim, durovom i cytom sātu daļom. “Myusu dīnuos ar itaidom aplūdom ir palykušys tik dažys sātys, sovpus vuorti vyspuor ir lels ratums, pat savuoktajā fotografeju materialā jūs nav daudz. Pyrma es suoču struoduot muzejā, nabeju aizadūmuojuse par tū, cik šmuka ir itei kūka arhitektura, es tai napīvieršu viereibu, tok niu vysur, kur braucu, mekleju šmukūs sātu lūgus, vysur gribīs dastuot i sabiļdēt. Ari ituos ekspozicejis vajadzeibom ir dažys fotografejis, kurys tyka sabiļdātys pārņ, tok jau itūgod tūs sātu vaira nav, deļtam itei dokumentiešona ir eistyn svareiga,” tai Lāsma Kumpiņa.

Kai Daugovpilī, tai Kruoslovā radeituos ekspozicejis ir pastuoveigys i byus apsaveramys ari iz prīšku.

Amatnīceibys i dzeiviszinis ekspoziceja Tradiceju sātā apsaverama nu ūtardīnis da pīktdīnei nu 11 da 18 stuņžu, sastdiņ – nu 10 da 15 stuņžu. Sasazynuot ar Tradiceju sātu var pa telefonu 26377313 voi rokstūt iz tradicijumaja@vienibasnams.lv.

Kruoslovys multimedialuo ekspoziceja “Koka kods. Krāslavas koka arhitektūras vērtības” vosorys sezonā (15.05–15.09.) apsaverama nu ūtardīnis da sastdīnei nu 10 da 18 stuņžu, zīmys sezonā (16.09.–14.05.) nu ūtardinis da pīktdinei nu 10 da 17 stuņžu, sastdīnē nu 10 da 15 stuņžu. Sasazynuot ar Kruoslovys nūvoda muzeju var, zvonūt 65623586 voi rokstūt iz kraslavasmuzejs@kraslava.lv.