Dzejūļu autore: Gunta Ločmele

Portals lakuga.lv pīduovoj skaiteituojim Guntys Ločmelis jaunuokūs dzejūļus. Par tim poša autore soka: “Nikas nasamaina i reizē mainuos vyss. Kai vysod, es asmu ceļā – skaitu autobusā i viļcīnī nūbrauktūs kilometrus, giunu vuordus, kas saplyust dūmuos, i itamā reizē saīt drupeit vaira par mīlesteibu – taidu sovpateigu.”

***

Itamā pīturā autobusi naapstuoj,
itamā molā apsastuoj laiks.
Palīk viņ suleigi vuordi
iz pīturys ceglu i telefona numeri
bez operatora i zonys.
Sirds ryuc kai div taktu motors,
sevkuru minotu gotova atlaist bremzis.
Na Reiga, tok na bezcereiga –
šaļtim ari tu esi bezgaleiga.

***

Pi teve braucūt,
maņ drebieja sirds i ceļgoli
kai pyrmū reizi bučojūtīs.
Kotru lelceļa bedri
pīpiļdieja tovs maigums i speits.
Kai grybātu pi teve pīsaglauzt,
ci koč voi dadūrt pierstu,
kab tovu maigumu i speitu
nikod vaira naaizmierstu.

***

Ar treicūšom rūkom
otkon stuovu tovā prīškā.
Otkon vuordu pa vuordam
raugu satureit pruotā
kai kļovi lopys viejā.
Rudiņs jau ir taids
šaļtim nasaprūtams laiks –
kam depreseja, kam Raiņs.
Tok maņ pīteik
ar uobeļu smuordu,
septembra vydā blūdeit pa pūrim,
kulduos kai dzērvinis
paglobuot ryugtuos patīseibys,
kab sakolst iz zīmys.
Febralī, ap Vaļuka dīnu,
likšu pa vīnai iz zūba,
kab pošai atsaguoduot,
ka dzeive nav kai kopeja –
soldona piec pasyutejuma.

***

Ak, kai es grybātu puorsaceļt
tyvuok tovys sirds centram.
Tod napīkusdama kustynuotu
vysus tovus vuorstuļus
i dzonuotu tovys dzeiveibys sulys.
Reitūs es skrītu krosus pa lelū,
a vokorūs lānai gūļuotu
pa tovu mozū ašņaritis lūku.
Saskaiteitu kotru šiuneņu
nu tova mozuo kuojis piersteņa
da seikuokajai grumbeņai pīrē.
Ak, kai es grybātu saaugt ar tevi
i vysod byut rādā.
Izplyust pa venom i pagaist
kotrā tovā izelpā.

***

Naktīs guļu ai brillem,
kab lobuok radzātu sapynus.
Dūmys par tevi kai kompetys
nūgloboju zam kisena
i skaitu kai puotorus pyrma mīga
tukšys viestulis vālūs vokorūs.
Tovi putyni munus sapynus
kai gryudus knuoboj pa naktim.
Reitūs pat vaira nazynu,
kaiduos dimensejuos asam.
Grabineju kai bolūds
ap tovim lūgim kotru dīnu.
Atbiļdis vītā patīseiba vīna –
kam ceistuoka sirdsapziņa,
tam soldonuoks mīgs.

***

Īsuokumā beja tymsa.
Nabeja ni īdviesmis, ni osoru,
ni reitu, ni vosoru.
Viņ autobusa beleti
pleivura garumā
i bezgaleigi maršruti
bez pīturys punktu.
Es siedieju tev rādā,
i, aizturiejuse elpu,
skaiteju sirdspukstus
kai linejis iz asfalta.
Tok tu, kai vysod –
pats sova ceļa guojiejs,
lepneigai nūvylki rūbežus
myužeibys garumā.
Kardiogramai vaira nav nūzeimis
myusu dzeiveibys procesūs,
kod nūteikumi aizlīdz
škārsuot napuortrauktuos linejis.

***

Cīši daudzi teve
munūs datu nesiejūs.
Blūdeju megabaitūs
kai myglys vuolūs.
Ar kotru reizi es vaira
i vaira grymstu tevī.
I tu pa mozai laseitei
īzalej munys sirds dziļumūs.
Kai makaroni i kauseitais sīrs –
myusu mīlesteiba izdzeivoj
ekonomejis režimā,
leidz pagaist kontakts
i nūdzīst guņs