Roksta autors: Jānis Apīnis

Pyrmajam latgalīšu prīsteram Andryvam Seipuļnīkam kara tīsa 1864. godā nūsprīde atjimt vysys civiltīseibys i pošu izsyuteit iz Sibireju.

Itys stuosts ir par pyrmū latgalīšu prīsteri, vāluokū Ludzys dekanu Andryvu Seipuļnīku[1] – zemnīka dālu, kuram laikā, kod dzymtcylvākim pat suokumizgleiteiba beja nadaīmama, izadeve īsastuot Mogilevys goreigajā seminarā. Jis ir cielīs nu Pušmucovys draudzis Ludzys nūvodā, dzims 1837. gods 6. oktobrī[2] Mihalovys (Mērdzinis) pogosta Seipuļnīku sādžā. Tāvs nūmyra, kod Andryvs beja vēļ mozs, i, vysutycamuok, puisi gaideitu tipiskys zemnīku bārnu liktiņs, tok itūreiz nūtyka cytaiži. A. Seipuļnīks tyka par katuoļu prīsteri, 1861. godā pabeidzūt seminaru i sajamūt ordinaceju. Suokumā jis beja Vitebskys Sv. Barbarys bazneicys vikars, bet piečuok tyka puorcalts iz Latgolu. Da 1863. gods gola beja Kruoslovys vikars, tod piec ilguoka kolpuošonys puortraukuma – Ondrupinis prāvests (1868–1871), piečuok 16 godus  prāvests i dekans Ludzā (1871–1887), kai i ticeibys vuiceibys školuotuojs. Sovā kolpuošonys laikā jis asūt sakuortuojs septeņus dīvnomus. Byudams Ludzys dekans, draudzis lūcekļu atbaļsteits, par sazīduotū naudu 1883. godā izcēle kūka bazneicu Raipolē.[3] Vystik par Andryva Seipuļnīka dzeivi ir sasaglobuojs moz līceibu, bet arhivu dokumenti napīteikamai apzynuoti.

Latgolā dzymtbyušona tyka atcalta tik 1861. godā. Da tuo zemnīkim juridiski beja cīši īrūbežuotys vareibys puorsavītuot, vuiceitīs, puorīt cytā kuortā. Katuoļu bazneica vys beja vīna nu ratūs strukturu, kas dažūs gadīņūs pīļuove socialū mobilitati, vystik dzymtcylvāku jauniekļa uzjimšona goreigajā seminarā praseja eipašu atļuovi voi statusa maiņu. Partū itys byus stuosts par izalauzšonu, tok ari par cylvāku graujūšom aizdūmom, smogom apsyudzeibom i nagaideitim liktiņa paviersīnim. Tū var saukt i par Dīva grybu. Stuosts puorsvorā bolstuos arhivu materialūs, paruodūt naparostu dzeivis ceļu. Naparostu liktini.

Nu buoriņa par prīsteri

“Man agri nomira tēvs. Māti paņēma grāfi uz Malnavu. Viņa bija izveicīga sieviete, kļuva par pils apkalpotāju. Tad arī es tinos pa pils virtuvi un gaiteņiem. Mātei bija skaista balss. Kad sabrauca ciemiņi, kungi viņai lika dziedāt mūsu tautas dziesmas. Pati lielmāte spēlēja klavieres, un mana māte dziedāja. Tā es tiku līdzās kungu bērniem mācīts, un mani vēlāk nodeva Krāslavas skolā. Vēlāk aizsūtīja uz Viļņu. Tur es iekūlos par sakristiānu. Gribēju iestāties Garīgajā seminārā, bet likums neatļāva. Uz grāfienes lūgumu pieņēma arī tur. Izmācījos par baznīckungu. Bet par priesteri nepieļauj iesvētīt! Neesmu muižnieka dēls… Nezinu, ko grāfiene rakstīja, ko nerakstīja, vēlāk smējās, ka uzdevusi par savu dēlu. Tad bīskaps pasauca mani vienu pašu tukšā baznīcā un iesvētīja…”[4]

Ontona Rupaiņa romanā “Māra mostas” Seipuļnīks pats izstuosta sovu dzeivis ceļu – nu Malnovys muižys vyrtuvis i kungu salona da kolpuošonys pi katuoļu bazneicys oltora. Tys skaņ kai skaista legenda: kolpuotuojis dāls, kurū muižā īmeiļoj tuos saiminīki grafi, muotis dzīduotuos tautysdzīsmis pi klavīru, vuiceibys kūpā ar kungu bārnim, tod Kruoslova, Viļņa, vysubeidzūt – goreigais seminars. Pat ordinacejai nav škierslis, ka jis nav muižinīka dāls, i partū daīt nūslāpumaina šaļts – veiskups jū īsvietej tukšā bazneicā.  Itys fragments literari ir cīši dzeivs. Vystik realajā dzeivē ordinaceja vys jau nūtyka atbylstūšai kanoniskajom tīseibom, kam nazy voi veiskups tai varēja pa klusū īsvieteit jaunu prīsteri. Tok kai muokslinīcyska epizode tei roda dramatisku sprīdzi: lykums pret aicynuojumu. Nav švuorbu, ka kaida daļa patīseibys Ontona Rupaiņa tāluojumā ir. 1930. godā, kod jis suoce raksteit romanu, varēja byut vēļ dzeivi cylvāki, kas satykuši dekanu, voi tim beja kaidys dzierdātuos atminis i par jū varēja pastuosteit. Tik fakts, kas naatbylst patīseibai, ir Seipuļnīka romanā saceitais par laiku, kod jis bejs Ludzys vikars i tod tics par dekanu: “Bet par dekānu es kļuvu gluži nejauši. (..) Bija tā. Es jau biju tepat Ludzā par vikāru. Tie bija poļu dumpja gadi. (..) Pēc dumpja krievi prasa manis iecelšanu par dekānu. Es esot bijis pret dumpi. (..) Un iecēla arī!”[5] Var sprīst, ka Ontons Rupaiņs nazynuoja atseviškys A. Seipuļnīka dzeivis nūtikšonys. Pūļu sasaceļšona suocēs 1863. gods suokuos i tyka apmīgta 1864. gods golā. Andryvs Seipuļnīks nu nikai itymā laikā navarēja byut vikars i dekans Ludzā, kam tamā šaļtī beja Vitebskys i Kruoslovys vikars, bet 1864. gods suokuos tyka apcītynuots i da 1865. gods februara atsaroda īslūdzejumā. Zeimojās – rakstnīks romanā īvīš izdūmuotus faktus, paspūdrynojūt sižeta lineju. Tok itymā gadīnī tys nav pat svareigai. Byutyskai ir tys, ka Rupaiņs Seipuļnīkam īlīk mutē stuostu par socialu kuopīni ar naparostys aizguodneibys paleidzeibu.

Literatura nareši mādz puorspeilēt. Tok Seipuļnīka gadīnī puorsteidzūšuokais ir tys, ka aiz ituos romantiskuos versejis eistyn stuov reals socialuos izalauzšonys ceļš. Juo dzeivis trajektoreja – Pušmucova, Malnova, Kruoslova, Viļņa, Mogilevys arhidiecezis seminars (niulejā Boltkrīvejā) – nav izdūmuojums, tei ir viesturyska realitate. Tok itaids ceļš 19. godu symta Latgolā nabeja pošsaprūtams. Lelys muižys saiminīku patronaža beja atslāgs. I taišni ar tū Andryvam ari atsataiseja daudzys durovys.

Pietejūt nuokušuo prīstera dzeivis pavedīņus, rūnās vaicuojums: kurs itymā dzeivis pūsmā nu bierneibys da ordinacejis par prīsteri jū atbaļsteja – Malnovys grafs Nikolajs Šadurskis voi grafīne? Atbiļdis nav. Saisteibā ar pīmynātū romana citatu juosoka vys, ka senejuoku laiku dailliteraturā bīži pasaruoda lelmuotis tāls, kam muižu īškejuos kulturys vide (bārnu audzynuošona, guvernantis, smolkys maneris, volūdu vuiceibys, muzyka i tml.) tradicionalai saistuos ar sīvītis sferu, kluotyn vēļ – sīvītis leidzdaleiba izaklausa īspaideiguoka, tycamuoka, simboliskuoka. Tok juridiski i administrativi muižys saiminīks i lāmumu pījiemiejs beja grafs – dzymtcylvāku (voi muižys ļaužu) statusa vaicuojumus izsprīde jis, ari atļuovis i rekomendacejis oficiali varēja dūt jis. Vystik piļneigi īspiejams, ka praktiskū iniciativu par zemnīku puikys  audzynuošonu uzajēme grafīne, bet formalūs dokumentus i finansialu paleigu nūdrūsynuoja grafs Šadurskis. Tai kai Malnovys Šadurski beja seneja pūļu muižinīku dzymta, kurai 18.–19. g. s. pīdarēja leli eipašumi Latgolā, jī regionā i ari tuoļuok beja ītekmeigi. Ar jūs vuordu i gribiešonom riekinuojuos ari augstuokūs varys sluoņūs, kas tīši izapaude Andryva Seipuļnīka – buoriņa nu zemnīku saimis tikšonā par katuoļu prīsteri.

Tīsys sprīdums

Īskots Andryva Seipuļnīka apsyudzeibys lītā. Tuos izkluosts pūļu volūdā atrūnams arhivu materialu izdavumā “Bojownicy kapłani za sprawę Kościoła i ojczyzny w latach 1861-1915” (Prīsteri ceineituoji par bazneicys i tāvu zemis lītu 1861.–1915. godā):[6]

”Mogilevys gubernis Oršys Izmekliešonys komiseja politiskajuos lītuos 1863. gods 14. decembrī grīzēs pi Vitebskys piļsātys policejis prīšknīka ar reikuojumu tamā pošā dīnā, kod tys tiks sajimts, nūsyuteit iz itū komiseju prīsteri Andryvu Seipuļnīku, tok na kai aizturātū. Iz ituo reikuojuma Vitebskys piļsātys policejis prīšknīka īstuodē 1863. gods 19. decembrī tyka izdareita pīzeime: paziņuots Dinaburgys apriņka policejis prīšknīkam i paziņuots Oršys komisejai. Dreiži viņ Vitebskys piļsātys policejis prīšknīka paleigs ziņuoja sovam prīšknīkam, ka katuoļu prīsters Andryvs Seipuļnīks, kurs da šam ījēme vikara omotu Sv. Barbarys bazneicā Vitebskā (pyrmuo kolpuošonys vīta, nūreikuots iz reizis piec ordinacejis 1861. godā – J. A.), ituo gods 17. julī devīs paceli – iz Kruoslovu Dinaburgys apriņkī. Deļtuo īprīšk pīmynātū reikuojumu nav īspiejams izpiļdeit.”

Puortraucūt izmekliešonys stuostu, vītā ir atguodynuot, ka 1863. gods 22. janvarī suocēs pūļu sasaceļšona, kas izavērse Krīvejis Imperejis rītumu guberņu teritorejuos. Sasaceļšonys golvonais mierkis, taipat kai 1830.–1831. godā, beja naatkareigys Pūlejis vaļsts atjaunuošona 1772. gods rūbežūs. Pret pūlim vārstuos Krīvejis vaļdeibys represejis aizgiva i vysaidūs veidūs īspaiduoja ari Latgolys latvīšus – latiņu drukys aizlīgums, katuoļu bazneicu i klūsteru sliegšona, zemnīku damīgšona pīsavērst pareizticeibai, praktiski naīspiejama voi apgryutynuota zemis pierkšona i bankys aizdavumu sajimšona i c. Ari vysaida leimiņa represejis pret katuoļu prīsterim, kuri nu varys strukturu pusis tyka skaiteiti par ituos sasaceļšonys atbaļsteituojim voi vysmoz leidzajutiejim. Puorsvorā ar partizanu kara metodem realizātuo ceiņa ilga vaira par godu i vysuos pūļu apdzeivuotajuos teritorejuos beidzēs ar sasaceļšonys vadeituoju i namīrūs īsaisteitūs muižinīku arestim, izsyuteišonu, nūsaušonu voi pakuoršonu. Cara vaļdeiba pret pūlim i tūs atbaļsteituojim izvērse napīradzātys represejis, nūruoda viesturnīks Ēriks Jēkabsons.[7] Īprīšk pīmynātūs nūtikšonu kontekstā rysynuojuos ari stuosts par latgalīti Andryvu Seipuļnīku.

“Vitebskys gubernis kara gubernators 1864. gods 11. februarī slapynā viestulē roksta Vitebskys Izmekliešonys komisejai politiskajuos lītuos, ka reizē ir paziņuojs pīmynātuo Inflantejis apriņka (par Pūļu Inflanteju sauce vāluokū Latgolu – J. A.) prīšknīkam, ka pi prīstera Andryva Seipuļnīka varys īstuodis veikušys krateišonu, piec tam jū pošu arestiejušys. Komiseju jis informej, ka, tai kai Vitebskā tryukst vītu politiskajim īslūdzeitajim, jis lyudzs Dinaburgys cītūkšņa komandantu generali Kovalevski, kab itymā cītūksnī īvītoj prīsteri A. Seipuļnīku. Vitebskys īškejuos apsardzis bataļjona komanders izmekliešonys lītuos pulkveds M. grīžās pi ituo bataļjona komandera pulkveža Gromeko ar tū, ka, pamatojūtīs iz Vitebskys kara gubernatora reikuojumu nūdūt muižinīku Antoniju Počobutu i prīsteri Andryvu Seipuļnīku Kara tīsai[8] par daleibu sasaceļšonys lītā saskaņā ar atvīgluotim kriminaluos lykumdūšonys nūsacejumim, itam nūdūmam nūkomplektej itū tīsu, īceļ auditoru[9] i dūd formalus nūruodejumus par lītys aizsuokšonu. Apsyudzātī itūšaļt teik turāti Vitebskys cītumā.”

Kara tīsa Vitebskā 1864. gods 13. augustā pasludynuoja itaidu sprīdumu: “Muižinīku Antoniju Počobutu Feliksa dālu, 25 godus vacu, i prīsteri Andryvu Seipuļnīku, Juoņa dālu, 25 godus vacu, par daleibu sasaceļšonys lītā, jamūt vārā jūs izgleiteibu i stuovūkli sabīdreibā, daskaiteit pi II politiskūs nūzīdznīku kategorejis[10], pamatojūtīs iz 5. punktu, atjimt vysys jūs kuortys tīseibys i izsyuteit iz Sibireju nūmatynuojumā. Bet, jamūt vārā, ka apsyudzātī nūzīdzeigū nodarejumu padarejuši pyrma 1863. gods 1. maja,[11] jūs liktini tīsa nūdūd augstuokūs varys īstuožu rūkuos.”

Vystik tīsys sprīdums iz reizis nasastuoja spākā, kam beja daži juridiskys dobys kaviekli. Zeimojās – Vitebskys gubernators 1864. gods 15. novembrī roksta Viļnis kara apgobola Pagaidu Lauka auditorejai[12]: “Īsnādzūt auditorejai 1864. gods 9. aprelī kara tīsys lītu par divejom godūs jaunom personom, kurys 1863. gods 22. aprelī pamete Vitebsku, kab izveiduotu sasaceļšonys dalinīku vīneibu, es ziņuoju, ka lītā par prīstera A. Seipuļnīka i muižinīka A. Počobuta leidzdaleibu itymūs nūdūmūs byus atseviški akti piec izmekliešonys pabeigšonys. Niu asu izskatejs kara tīsys procesu, kas nūtyka Vitebskys gubernis kara prīšknīka īstuodis Lauka tīsys komisejā, i asu tics pi sacynuojuma, ka obeji apsyudzātī dorbojās kūpeigai i reizē ar tim, kurūs liktini īprīšk nūsaceja Viļnis kara apgobola armejis vierspavieļnīka 1864. gods 13. augusta apstyprynuojums jau agruok izskateitā lītā. Par tīsys sprīdumu attīceibā iz itim divejim piļneigi pīkreitu, bet puorejūs, kas beja īsaisteiti sasaceļšonys lītā, atbreivuot nu sevkura veida atbiļdeibys, kam jim nav pīruodeita nikaida vaine.”

Kas tīsys sprīdumā ir eipaši svareigs? Koč i tīsa sprīž Seipuļnīkam atjimt vysys kuortys tīseibys i pīsprīž nūmatynuojumu Sibirejā, vystik sprīdums iz reizis nasastuoj spākā, tys teik nūdūts augstuoku varys organu rūkuos, kas varātu maineit struopis smogumu.

“Pagaidu Lauka auditoreja 1865. gods 18. februarī konstatej, ka pamats apsyudzeibai pret muižinīku Antoniju Počobutu i prīsteri Andryvu Seipuļnīku par tū, ka jī raudzejuši pīsavīnuot sasaceļšonys dalinīku vīneibai, beja jūs izbraukšona nu Vitebskys tamā pošā dīnā, kod Vitebskys jaunuotne laidēs iz Dymanovys posta staceju, kab organizātu sasaceļšonys vīneibu, kai i jūs uzaturiešona tamā pošā dīnā pi zemis eipašnīka Vasilevska, kod tī īsaroda nūzīdznīki Veriho i Kogut-Kublickis. Vystik, jamūt vārā, ka izmekliešona skaidri pīruodeja, ka apsyudzātūs A. Počobuta i A. Seipuļnīka izbraukšonys mierkim nu Vitebskys nabeja nikaida sakara ar sābru stacejā atkluotajim buntaunīku nūdūmim i ka jūs alibi pīmynātuos nūtikšonys dīnā ir pīteikamai pīruodeits, i ka apsyudzātajim nav pīruodeita nikaida nalykumeiga saisteiba ar nūzīdznīkim Veriho i Kogut-Kublicki, Pagaidu Lauka auditoreja izvierzej prīšklykumu: apsyudzātūs – muižinīku Antoniju Počobutu i prīsteri Andryvu Seipuļnīku – tai kai jim nav pīruodeits mieginuojums pīsadaleit Vitebskys sasaceļšonys vīneibys organiziešonā, pamatojūtīs iz Kara kriminallykumu 2. gruomotys 340. pantu atbreivuot nu vysaida veida atbiļdeibys itamā lītā i atbreivuot nu apcītynuojuma. Prīsteri A. Seipuļnīku nu Kruoslovys puorceļt iz cytu draudzi piec diecezis vadeibys īskotu, kluotyn vēļ – obejus apsyudzātūs nūdūt uztycamu personu golvuojumā i policejis uzraudzeibā, bet jim pīdarūšū montu atbreivuot nu sekvestra (montys pagaidu arests voi konfiskaceja – J. A.), ka taids bejs izlykts.”

1865. gods 28. martā Vitebskys gubernators generaļs Verevkins paziņuoja Viļnis kara apgobola armejis Golvonajam štabam, ka konfirmaceja (sprīduma apstyprynuojums – J. A.) attīceibā iz A. Počobutu i prīsteri A. Seipuļnīku ir izpiļdeita. Attaisnojūšais sprīdums paraksteits 1865. gods 18. februarī.  

Vitebskys Izmekliešonys komiseja puorskotā par 1863. i 1864. godā izskateitajom lītom nūruoda, ka prīsters Andryvs Seipuļnīks Juoņa dāls, Vitebskys gubernis Dinaburgys apriņka Kruoslovys draudzis vikars, cielīs nu tuos pošys gubernis Lucinys apriņka, beja apsyudzāts par daleibu sasaceļšonys organiziešonys lītā, niu atsarūn styprā aizdūmu stuovūklī (“pod silnim podozreniem”), kai i policejis uzraudzeibā. Naizpietejūt cytys leidzeigys apsyudzeibys, nav īspiejams pasaceit, voi itaids lītys izguojums beja rakstureigs struopu sistemā, kū pīmāruoja apsyudzeibuos par pīsadaleišonu pūļu dumpī. Voi ari gola lāmums beja piļneigi nagaideits.

Kuopīņs puori laikam

Ontona Rupaiņa romanā Seipuļnīks atguodoj Malnovys muižu kai sovu pyrmū školu – vītu, kur kolpyunis dāls varēja stuovēt sūpluok kungu bārnim i klauseitīs, kai juo muote dzīd, bet lelmuote spielej klavīris. Tys skaņ kai skaists nūstuosts, tok aiz tuo ir reals 19. godu symta Latgolys fons. Malnova, ītekmeiguos Šadursku dzymtys muiža nabeja tik lauku eipašums – tei beja varys i kulturys telpa, kur krystuojuos pūļu muižinīceibys tradicejis, tīkšonuos piec modernys izgleiteibys i grafu dzymtys sabīdryskuo ītekme, izmontojūt sakarus ar Viļņu i Pīterburgu. Reizē itamā vidē tik ratajam zemnīkam beja vareiba izaraut aiz sovys kuortys rūbežu. Ka jaunais Andryvs eistyn vuicejuos kūpā ar grafu bārnim pi sātys školuotuoja, tod tei beja vaira nakai labvieleiba – tuos beja ceļa suokys iz cytu pasauli. Nu Malnovys muižys koridoru ceļš aizvede iz goreigū seminaru. I tys, kas romanā redzīs romantiskys stuosts par najaušu laimi, viesturē izaruoda drūsmeigs īsadreikstiešonys ceļš – zemnīku puiša kuopīņs puori laikam, kurā kuortu rūbeži vēļ nabeja vīglai puorkuopami.

Tok itys kuopīņs jū aizvede na tik da kolpuošonys pi oltora. Kai redziejom, puora godu piečuok tys pats izgleituotais, sabīdreibā radzamais prīsters stuovēja kara tīsys prīškā, apsyudzāts par leidzdaleibu sasaceļšonys nūdūmūs i īrynduots vaļsts nūzīdznīku vydā. Malnovys salons, dīvnoma aura nu vīnys pusis, bet preteimā Daugovpiļs i Vitebskys cītumu kamerys. Itī tik dažaidī pasauli Seipuļnīka dzeivē sasatyka nagaideitai i cīši tyvai.

Dzeivis golā, kod jam beja tik 50 godu, gryuta slimeiba Ludzys dekanu salauze. Pādejūs 1887. gods mienešus Andryvs Seipuļnīks vaira nakolpuoja i atsaroda Pasīnis klūsterī. Jis nabeja atstumts, jis beja cīnejama persona, par kurū Bazneica uzajēme atbiļdeibu i, kai var saprast, par jū ryupiejuos leidz pat pādejai dzeivis šaļtei 1888. gods 14. janvarī. Ludzys metriku gruomotā nuovis īmeslis īraksteits lakoniskai – nu smedziņu paralizis, kas varēja byut rezultats kaidai cytai slimeibai. Iz Ludzys kopim dekantāvu pādejā gaitā 18. janvarī izvadeja juo dzymtuos Pušmucovys draudzis prāvests Jezups Šarnevskis. Prīsteri paglobuoja kopu kapleicā zam greidys.[13]

Nu Malnovys piļs koridoru da Ludzys dekana omota, nu kara tīsys apsyudzeibu vaļsts nūzīgumā da Zalta krysta par izcylu kolpuošonu Bazneicai – i beiguos pusgoda klusums klūsterī. Varbyut taišni itys klusums vysuzeimeiguok nūslādz bejušuo zemnīku puiša dzeivi, kurs sovā laikā beja puorkuops kuortu rūbežus i tics par vīnu nu Latgolys Bazneicys bolstu. Muotis bolss, dzīžūt Malnovys muižys salonā, poša bolss dīvnomu oltoru prīškā i klusuma bolss klūsterī, kur vaira nav ni kuortu, ni titulu, ni cītumu – ir tik cylvāks ar sovu aizīmūšū dzeivi, i prīškā myužeiba…

[1] Pavuorde laika gaitā ir raksteita vysaiži: pūļu vol.: Andrzej Sejpulnik, krīvu vol.: Андрей Сейпульник, latgalīšu vol.: Andryvs Seipuļnīks, latvīšu vol.: Andrejs Seipulnieks.

[2] Publikacejuos, kur pīmynāts Andryvs Seipuļnīks, bīži viņ ir napareizi juo dzimšonys dati. Kai radzams metriku īrokstā, A. Seipuļnīks ir dzims 1837. gods 6. oktobrī, na 1838. godā.

[3] Latgales baznīcas ceļo. Daugavas Vēstnesis. 1940., 17. feb.

[4] Rupainis A. Māra mostas. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2016., 350. pl.

[5] Tīpat, 351. pl.

[6] Bojownicy kapłani za sprawę Kościoła i ojczyzny w latach 1861-1915. Sandomierz, 1936,  cześć 2, tom III.  Str. 151 – 153.

[7] Samborska-Kukuca D. 1863. gada poļu sacelšanās notikumi Latgalē. Tulkotāja priekšvārds. https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/3numurs.

[8] Kara tīsa izskateja lītu, klasificēja apsyudzātūs kategorejuos, nūsaceja struopi. Tok tuos sprīdums iz reizis nasastuoja spākā.

[9] Auditors – kara jurists (militarais prokurors).

[10] Apsyudzātūs daleja kategorejuos: I kategoreja – aktivi sasaceļšonys vadeituoji, bruņuotu vīneibu komanderi, organizatori. Struope parosti – nuove voi katorga. II kategoreja – sasaceļšonys dalinīki, atbaļsteituoji, personys ar sabīdrysku ītekmi (goreidznīki, muižinīki, inteligence), kurys skaiteja par politiski beistamom.

[11] Piec 1863. gods janvara sasaceļšonys Krīvejis Impereja pakuopeniskai īvīse kara stuovūkli, eipašus represeju nūsacejumus. Tok represeju mehanismys natyka piļneibā pīmāruots ar atpakaļīmūšu datumu. 1. majs palyka par rūbeždatumu, piec kura daleiba sasaceļšonā tyka traktāta styngruok, īrūbežuoja vareibys meikstynuot struopi.

[12] Pagaidu Lauka auditoreja – militaruo tīslītu īstuode, kas izskateja kara tīsu lītys, puorbaudeja i apstyprynuoja sprīdumus. Tei beja kontrolis i apelacejis instance.

[13] ”Paglobuošona nūtyka itai: kapleicai izjēme greidu, izbede kopa dūbi, tī īmyurēja nišu, īlyka škierstu, nišu aizmyurēja, aizbēre kopu, nūleidzynuoja i otkon salyka greidu”. Piečuok kapleica tyka puorbyuvāta i kolpuoja par draudzis dīvnomu, cikom izcēle jaunu. – Svilāns J., Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri, I. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2008, 244. pl.