Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itamā nedeļā dzimšonys dīnu svietej Juris Zalāns, kurs ir kulturys menedžmenta centra “Lauska” vadeituojs. “Lauskys” paspuornē itūšaļt nūteik dorbs pi tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” albuma, kas veļteits slovonajai Latgolys dzīduotuojai Margaritai Šakinai. Jura kulturys īsacejumi itai nedeļai aicynoj naaizmierst par laiku, kurā niu dzeivojam, i ari apsavērt tyvuokuos apleicīnis senejuos vītys.

Pasauļa trokums i haoss spūdrā tulkuojumā

Dzeivojam laikā, kuru drūsai varim saukt par piļneigi troku. Kotru dīnu nu pasauļa haosa dziļumu izmaun viests par absurdom nūtikšonom, kuruos nivīns navar paredzēt, navar kontrolēt i pat īsadūmuot, ka nazkas taids vyspuor byutu īspiejams. Deļtuo eistyn ir vārts attaiseit ukraiņu rakstnīka modernista Maikla Johansena gruomotu “Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes ceļojums uz Slobodu Šveici”. Ite varim grimt trokumā, haosā, saprasšonys tryukumā i breineigā naparadzameibā. Vyss smolki apraksteits romanā, kura žanru vystik naprasšu nūformulēt. Tik skaidrys, ka Maiks Johansens pasauļa vierzeibu i nūtikšonu mierktīceigi najiedzeigū bezlogiku izaruoda jau ir atkūds 20. godu symta 20. godūs. Mīreiguokūs laikūs vajadzēs iz tū Slobodys Šveici nūbraukt, bet itūšaļt īsoku tik puorskaiteit gruomotu Mārys Poļakovys (portala lakuga.lv interveju ar tulkuotuoju var puorskaiteit ITE) trokajā i spūdrajā tulkuojumā, kas izdūts ituo gods suokumā.

Lidūstys biotops

Vystik ir vīna taida vīta iz pasauļa, kurā vysi grib piļneigys drūšeibys i kontrolis. Tei ir lidūsta. Kab izzynuotu, kai mums īsadūd itei kontrolis i aizsardzeibys nūdrūsynuošona nu uorejūs apstuokļu (par pīmāru, putynu i dzeivinīku) vajag īt iz kinu i redzēt Lailys Pakalninis jaunū kinu “Putnubiedēkļi”. Nabeju da ituo dūmuojs par lidūstu kai biotopu. Nu vīnys pusis doba rauga īsaspraukt pa vysom škierbom, nu ūtrys pusis cylvāki ceinejās preteimā, lai nūdrūsynuotu drūšu i prognozejamu vidi liduojumim. Laila Pakalniņa itū lidūstys “Rīga” biotopu izzeimiejuse skaisti i poetiski, reizē ari pastuostūt par kaidys naīrostys profesejis ļaudim. Apbreinojams operatora dorbs. Putynu, dzeivinīku i lidmašynu vāruotuojim itū dokumentalū kinu vys jau vajag apsavērt!

Muokslinīks izstuodē i gruomotā

Dīvamžāļ ruodīs, ka nikas nav skaidrys par šudini, nimoz narunojūt par reitdīnu voi tuoļuoku laiku, bet reizē cīši daudzi jauna, nazynoma i aizraunūša varim izzynuot par paguotni. Izcylu vareibu izīt cauri padūmu laikam, izsekojūt naīrosta cylvāka i muokslinīka gaitom, pīduovoj Latvejis Nacionalais muokslys muzejs ar Elitys Ansonis breineigi īkuortuotū izstuodi “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”. Eistineibā es cīši īsoku ari puorskaiteit Ansonis taida poša nūsaukuma pietejumu gruomotys formatā. Taišni gruomota paleidz saprast i izsekuot, kai dramatiski puordzeivuojumi i mekliejumi izalauž muokslys formā. Ojārs Ābuols (Ābols) ir izcyls pīmārs, kai vīnā personā var reizē apsavīnuot naskaitomys i kai ba nasavīnojamys lītys. Cylvāks var byut tik privilegāts kolaborants augstūs omotūs, izcyls dumpeigs muokslinīks, čekys informators, pykts ceineituojs par laikmateigū muokslu, kod vīneigais atļautais žanrys ir socialistiskais realismys, sistemys daļa, kas gols golā sistemu dzili īneist, patārātuojsabīdreibys kritiks, kas nadamiersa pats baudeit vysus daīmamūs lobumus. Aizraunūši.

Tyvejuo apleicīne lobuokajā pavasara laikā

Pavasars itūgod myus puorsteidzs, īsarads naīrosti dreiži i īt pylnā spākā. Deļtuo vajag izmontuot vēļ palykušuos breineiguos dīnys i varbyut taišni Leldīnis breivdīnys, kab nūītu da kaida piļskolna, apītu jam apleik i izkuoptu juo vaļņūs. Niu ir lobuokais laiks, lai vārtūs piļskolnus i tyktu da jūs. Dreiži viņ jūs aizsegs zaļūs lopu myurs i tī piļneibā saplyuss ar ainovu, bet, kab datyktu, vajadzēs leist garā zuolē, caur kryumim i bīzūkni. I kur vēļ vaira i lobuoki piļskolni nakai Latgolā! Tycu, ka kotrā pogostā var atrast kaidu tyvuoku voi tuoļuoku senejū vītu, kas saista myus ar seņčim par tyukstūšom godu garu laiku.