Roksta autore: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Februarī sovu ceļu pi skateituoju suoce i da poša maja gola, kod paradzāta izruode Latgolys viestnīceibā “Gors”, turpynuos komedejizruode “Kāzas Latgalē”. Vairuokuos nu paradzātūs vītu izruode teik spālāta i vasalys divejis reizis. Tai beja ari Ciesīs, kur sastdiņ, 28. martā, CATA kulturys nomā nūsavieru pasuokumu producenta Nika Volmāra i aktera i režisora Imanta Strada eistynuotū ideju.

Latgolys kolorits, Latgolys temperaments, Latgolys sajiuta ar folklorys kūpu ar akordeonim i bungom, divdesmit četru stuņžu pīdzeivuojums jaunuo puora myužā, nu kaimiņu sātys nūzogts grobs, Latgolys kuozu naparadzamuos i ļusteiguos nūtikšonys – itū vysu izruodis aprokstā sūlej režisora Imanta Strada, kurs pats ari īsajuts kuozu vadeituoja lūmā, akteru i folklorys kūpys “Tramvaja muzikanti” izspālātais stuosts gondreiž diveju stuņžu garumā. Jū nūsavērt sasprīžu ziņkuoreibys vadeita. Interesej, kai iz Latgolu verās, ruoda i, nui, ari peļnej, rodūšuos komandys, kuruos pošys nav nu Latgolys. Kai viestej izruodis informaceja, puorejūs akteru sastuovs: Raimonda Vazdika, Edgars Pujāts voi Ritvars Gailums, Elīna Bojarkina voi Sandija Misika i Mikus Frišfelds. Vīneigais, par kura latgalīšu volūdu, cerejūt, ka taida izruodē skanēs, asu drūsa, ir Ritvars Gailums, bet suocu švuorbuotīs, voi vēļ reizi nedelis laikā akters brauks iz Ciesim, kam jau catūrtdiņ kūpā ar Daugovpiļs teatri gasteja Vydzemis koncertzalē “Cēsis” ar aizraunūšū i eistyn lobū doncuošonys izruodi “Nodzītus zirgus nošauj”. “Ka nabyus Gailuma, kai tod izruodē teik rysynuots volūdys vaicuojums?” tai pi seve dūmoju i sprīžu. Piečuok izaruoda – tys piļneigi navajadzeigi.

Kai piecpušdīnis, tai vokora izruodēs “Kāzas Latgalē” gondreiž vysi beleti puordūti, CATA kulturys noma zāle pylna, skateituoji pamatā vacuokys auditorejis. Īīmūt zālē, iz skotivis sagaida ar boltom drēbem nūstīpti goldi, iz kurūs iedīni, dzierīni i pučis – radeita iluzeja, ka vēļ eisa šaļts i tiuleņ svātkūs ap jūs saīs cīmeni. Iz ekrana lelim burtim leipinej vuordi “Antons un Marija”. Gaismys satymst, aiz golda atsasāst muzykanti, kurūs vydā atpazeistu īprīšk folklorys pasuokumūs radzātūs Reigys jaunīšus, iz skotivis kūšā suknē izīt tūpūšuo sīvysmuote, kurū spēlej aktrise i dzīduotuoja Raimonda Vazdika, i maņ par puorsteigumu cīši labi latgaliski suoc izruodis suoku monologu, kas viestej par tiuleņ gaidomim svātkim. Kai izzynoju piečuok, juos vacuoku saknis ir Latgolā. Nūsaprīcoju i pi seve turu nūceju – ka byus Gailums, tod kuozys eistyn byus i latgaliski! Aktrisei piec nalelys šaļts kai paradzātūs kuozu vadeituojs “nu pošys Reigys” izruodē pīsavīnoj Imants Strads. Eiss dialogs i ar vuordim, ka, nasaverūt iz Vazdikys spālātuos varūnis pīredzi kuozuos i svātku nūtikšonys vītu Latgolā, niu tikū atbraukušais kuozu vadeituojs asūt golvonais itamuos kuozuos i ari volūda byus “tagad runāsim latviešu literārajā valodā”. I vyss – kai ar nazi nūgrīze i vaira latgalīšu volūda akteru mutēs naatsagrīze. Vysys īdūmys i nūceja, ka Gailuma, kurs eistyn iz Ciesim nedelis laikā atbrauce vēļ reizi, spēlē byus nazkas latgaliski, napīsapiļdeja.

Piec izruodis nūsavieršonys, puorskaitūt vēļreiz aprokstā pasūleitū, rūnās sajiuta, ka kai ba nazkas nu tuo vysa beja, bet voi nu aproksts ir nu šaļts, kod tik vēļ roduos ideja i izruodis veiduošonys procesā nazkas vystik saguojs cytaiži, voi ari mierktīceigs reklamys teksts skateituoju viereibys dasaisteišonai, tok tuos nabeja ni vīnys kuozys, ni 24 stuņdis, ni ari eistyn Latgolys sajiuta. Pasūleitī smīkli i humors, kur nadatryuka šmakovkys pīsaukšonys, sīvīšu lūmys stereotipu, zamjūstys, veirīšu i sīvīšu attīceibu i cytu kasdīnys jūku, vys beja. Jī vejās cauri vysim sešim stuostim – gadīnim nu kuozu –, kurūs kai golvonī varūni – precētīs grybūša jaunive i tū dareit nagrybūšs puiškins, tikū zaļumbalē īpasaziņs i par reizi iz dzymtsarokstu nūdaļu īmūšs puors, pyrmū kuozu daņci īstudēt atguojuši jaunīši nu Preiļu, kuozu fotoseseju zīmys soltumā izdzeivojūšs jaunais puors i cytus – izspēlēja akteri Ritvars Gailums i Sandija Misika, bet vysu stuostu vydā, atdolūt jūs vīnu nu ūtra, kuozu vadeituoja eisys sarunys ar skateituojim zālē, īvierzejūt jauna stuosta tematiku.

Vēļ nu pasūleituo taisneiba beja pīzeimei par muzykalū izruodi – jū taidu padareja kai “Tramvaja muzikanti”, tai i dzīsminīks Mikus Frišfelds, kurs reizē ari vīns nu izruodis akteru, īsajiutūt onkuļa Arkadeja, jaunivis tāva, dzymtsarokstu nūdalis muzykanta i cytuos lūmuos. Jaunīšu izdzīduots skanēja vyss Latgolys “zalta fonds” – nu “Tuoli dzeivoj” da “Vuolyudzeitis”, bet, koč i pamatūt ceņteiga i prīceiga ansambļa sajiutu, jī da gola naradeja gaideitū kuozu muzykantu puorlīceibu i spāku. Ari dzīduošona latgaliski saguoja kai pa calmim – kai ba beja, bet da gola nabeja, vaira taids kai obeju latvīšu volūdys formu sajaukums, kur vīns vuords tai, ūtrys tai. Pi seve apsasmieju ari par izruodis gola popureju, kod beja skaidrys, ka kuozys Latgolā nikai navar paīt bez “Rūženis”, “Jau mani vad” i cytu “hitu”, kurī golā sapeiti vīnā garuokā gobolā, mierktīceigi raugūt pamest skateituojus pacylojūšā i stereotipiski dūmuotā Latgolys “uh!” sajiutā. Dzīsminīka Mikus Frišfelda, kurs gon varātu byut pazeistams na cik plotā lūkā, pīsadaleišonu itaida veida izruodē vys vajag pīzeit par nazkū nagaideitu i sviežu – stuostus papyldynuoja ospruoteigi apspālāti dzīšmu teksti. Eipaši izacēle iz vītys kūpā ar skateituojim, kurim vajadzēja pīduovuot sovus dzīsmis vuordus pagaisušūs vītā, radeituo Cāsu mičuošonys dzīsme. Jamā paspēja īsaspraukt ari ciesinīku patriotismys i simboliskuo “bierziešonuos” ar Valmīru ap Vydzemis golvonuos piļsātys titulu. Byutu interesanti nūsaklauseit, kaidys ituos “mičuošonys dzīsmis” topušys i cytuos vītuos.

Nasaverūt iz šmakovkys cyluošonu, dzīsmem latgaliski i Bolvu, Preiļu, Atašīnis, Rēzeknis i cytu Latgolys vītu pīsaukšonu, voi eistyn izruode “Kāzas Latgalē” attaisnoj sovu nūsaukumu? Da gola puorlīceiba nasaroda, kam taidys situacejis mīreigi varātu byut sevkurā vītā pasaulī. Leidzeigu vaicuojumu, kas tod tamuos Latgolys kuozuos cik eipašs, ka saleidzynoj ar cytom vītom Latvejā, jaunajai sīvysmuotei izruodis golā aizdūd ari kuozu vadeituojs. Atsacejumā sajam, ka tei ir rodu, kaimiņu, vacūs i jaunūs sabraukšona nu vysu molu, ar iedīnim i dzierīnim boguoteigi kluoti goldi, kuozu muzykanti i dzīduošona. Cytur tai ari asūts, jis, napīkryzdams dzierdātajam, nūsoka. “Nu jā, bet jūs tā kā dziedat vairāk pēc notīm, bet mēs – no sirds!” dialogu pabeidz Vazdikys varūne i aizsuoc “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, iz dzīsmis golu pīsavīnojūt ari pa kaidam bolsam nu zālis. “Rēzekne vys jau itū dzīduos vysi!” pi seve sasprīžu, reizē ļaunūtīs dzīsmei i nūdūmojūt, ka itei izruodis šaļteņa eistyn ir tei Latgola, kurū, ak jau, vysi gaida. Sižetā Latvejis Televizejai ari poša aktrise pīzeist, ka jai itei asūte meiluokuo izruodis vīta.

Kod pyrmū reizi īraudzeju izruodis afišu, apsaprīcuoju i saskumu reizē. Jamā gūda vītā vīns nu jaunuokūs Nacionaluo namaterialuo kulturys montuojuma saroksta elementu – Latgolai tipiskuo garmane, kas ir prīceiguo daļa, bet par reizi skumuo – jei biļdē izlykta ūtraiži, atkuortiņ, na tai kai muzykants tikū nūjiems nu placu i nūlics rādā iz sūla, kab piec šaļts otkon jimtu i spālātu. Izruodis aprokstā i pošā izruodē ari redz tik akordeonus. Sajādzu, ka na jau par reizi vysam vajag byut burtiskam, bet simboliski tai i saīt: verūs afišu, radzu i grybu redzēt Latgolys garmani, bet, kod atīmu iz izruodi, ni tī garmanis, ni da gola pošys Latgolys.

Koncepts “kuozys Latgolā” nav nikas jauns i unikals – literaturā, izvadumūs i dzeivē daudzi byuts i apspālāts i, kai redzim niu, aktuals ari myusu dīnuos. Komedejizruode “Kāzas Latgalē” veiksmeigi puļcej skateituoju pylnys zālis vysā Latvejā, tū pošu dora i vēļ vysu vosoru dareis Danskovītis i režisora Jura Rijnieka komedeja “Mazpiļsāta”, kurai kluotyn ūtruos sezonys nūsaukumā dalykts daudzi sūlūšais vaicuojums “Kāzas būs?”. Voi humors ap kuozu Latgolā tematiku varātu byut simboliskuo Latgolys “Nokia”, ar kuru peļneit, i ruodīs, ka uzjiemeigajim puornūvadnīkim tys i saīt? Varbyut itys jau ir tys Latgolys izaugšonys bizness, kuruo atrasšonu vysi tai gaida? Var saceit: vajag pošim puordūt vaira humora, prīcys i sirsneibys i vest “eskportā” pa vysu Latveju! Kai izaruodeja, “Nokia” veiksmis stuostam ari ir gols i pi tuo na cik veiksmeigs, deļtuo beistūs, ka i taidam “kai ba” Latgolys kuozu konceptam vys jau ari byus sovs gols. Var kaidu laiku maut iz veiksmeiguo viļņa, bet i šmakovkys jūkim, raksteituo atbiļsteibai eistineibai i stereotipim iz vysa tycamuok ir sovs dereiguma termiņš.