Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Naatjamama Leldīnis sastuovdaļa ir tradicionaluo ūlu kruosošona. Itūreiz, maklādami īdviesmi, vairuokom sabīdreibā zynomom personom vaicuojom, kai jī kruosoj ūlys. Ar sovom idejom dalejuos radejis i TV personeiba Lauris Zalāns, kordirigents i školuotuojs Juoņs Veličko, Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne i portala lakuga.lv komanda.

Radejis i TV personeiba Lauris Zalāns stuosta, ka juo saimē īvāroj klasiskuos svātku tradicejis – ūlu kruosuošonu, kāčuošonūs, rypynuošonu. Vēļ īrosta Zalānu saimis līta asūt globuot šykalada ūlenis i bārnim stuosteit, ka začs puorskriejs puori pogolmam i niu juoīt meklēt lobumu. “Tuos mums kai saceņseibys – vīns cylvāks ūlys ir nūglobuojs, sovpus puorejī pīaugušī i bārni rauga mudruok atrast,” stuosta Lauris, jis ari darunoj, ka tikpat naatjamama ir galis žāriešona, sovpus soldonajā teik āsta pasha. Lauris ari pīzeist, ka kūpā ar saimi rauga apmeklēt bazneicu, gūdeigi sokūt, ka na vysod gon saīt. “Mums pa svātkim saīt izbraukuot cīši daudzi vītu – Aglyunu, Šnepstus, Preiļus, Vuorkovu i Dekšuoris, tys deļtuo, ka muns tāvs i mama dzeivoj Preiļu pusē, sīvai mama dzeivoj Aglyunā, juos tāvs i baba Šnepstūs, vīna muna baba i dzeds Vuorkovā, ūtri – Dekšuorēs, tai mums iz svātkim kotrai dīnai sova vīta, tei laikam ari ir myusu saimis leluokuo tradiceja – asam ceļuotuoji,” doluos Lauris.

Sovpus, sajamūt vaicuojumu par ūlu kruosuošonu, Lauris stuosta, ka juo saime rauga “miksēt” kruosuojumus – vīns variants ir nūpierkt standarta veikala kruosys, ūtrys ir ar seipulu myzom. Laura sīvys mama ir amatneica, jei parosti salosa vysaiduokys pučeitis, pajam tuos, kas saglobuotys kaļtātā veidā, vēļ kaidus griudeņus salīk i aptyn ar marleiti, saīt taidys raibu raibuos ūlenis.

Sovpus školuotuoja i kordirigenta Juoņa Veličko saimē Leldīne ir prācys pylns laiks – vīnā šaļtī kūpā teik kruosuotys ūlys, cytā svātki turpynojās bazneicā. Juoņs stuosta, ka juo saimē ūlu kruosuošona ir eipašs kūpā byušonys rituals, kur golvonī meistari ir bārni. “Jī kūpā dūdās dobā laseit vysaiduokys lapenis i cytus materialus, piec tam tyn tūs marlē voi zečubiksēs, veidojūt kotrai ūlai sovu rokstu. Mes ar sīvu asam vaira kai paleigi, pīsaverūt, kab process nūtyktu veiksmeigai. Asam uzticeigi klasiskai vierteibai – seipulu myzom, pa munam, taišni tuos roda vysušmukuokuos i dabiskuokuos kruosys,” doluos Juoņs.

Jis ar pasadola ar knifenim – kab ūlys byutu iztureigys i tūņs boguoteigs, iudiņam juodavīnoj drupeit suoļa i etika, juovuorej aptyvai 10–15 minutu i juoļaun īsaviļkt.

“Maņ personeigi Leldīne pamatā paīt bazneicā, dzīdūt Svātuos Misis dīvakolpuojumūs. Tys prosa nūpītnu gataveišonūs i lelu atdevi, deļtam itys laiks ir eipaši aizjimts, tok ari cīši pīpiļdeits i nūzeimeigs. Tycu, ka taišni leidzsvors storp kolpuošonu bazneicā i mīrpylnim breižim saimē padora Leldīni pavysam eipašu. Lai Kristus augšonceļšonuos gaisma īnas kotrā sātā mīru, cereibu i svieteibu,” tai Juoņs Veličko.

Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sātys vadeituoja Baiba Pankjāne stuosta, ka jei vysubīžuok pīsatur pi tradicionaluo ūlu kruosuošonys veida – seipulu myzuos. “Var dateit kluot kaidu augu lopys, zīdus, kab tī veiduotu šmukus nūspīdumus. Kab dabuot marmora roksta, ūlys īmārc iudinī i apviļoj smolki sagrīztuos seipulu myzuos, kam dajauktys smolki sagrīztys papeira lapenis, vuorej īrostā veidā,” doluos Baiba. Jei ari stuosta, ka jau vairuokus godus nu vītys kruosoj ūlys ar sorkonū kuopustu. Jei doluos, ka sorkonū kuopustu vajag nūpierkt aiz laika, pādejā šaļtī tū veikalūs atrast byus pagryuši. Kuopustu sagrīž, līk kotlā, puorlej ar iudini, dalīk vaira nakai čipierkstneiti suoļa, tū vajag, kab, ka ūlys vuorejūt sapleist, juos naiztacātu, taipoš davīnoj drupeit etika. Ūlys pyrma likšonys kotlā puora stuņžu juopatur ustobys temperaturā. Zynuotuoji vēļ soka, ka vajag tuos likt guļus, kam tod obeji goli byus iztureiguoki, kāčojūtīs ar ūlom. Ūlys juovuorej septenis minutys i juopamat iz nakti nūsastuovēt nūvuoriejumā, tod byus kūšuokys. Kod izjam nu nūvuoriejuma, vīglai nūsusynoj i apzīž ar svīsta gabaleņu, tod byus šmuki speideigys! “Kab kūšys, styprys ūlys, stypra veseleiba i daudzi prīcys mums vysim,” vielej Baiba.

Sovpus kai ūlys kruosoj portala lakuga.lv komanda? Portala vadeituoja Amanda Anusāne pīzeist, ka pīsatur pi tradicionaluo varianta – seipulu myzuos i ītynūt zečubiksēs. Portala redaktore Laura Melne doluos, ka juos saimē ūlys kruosuoja ar kurkumu vēļ pyrma tys palyka stileigai. Tok eipašuokais ir tys, ka kotra ūla teik apteita ar foleju, kur vydā nazkas cyts – kaidā kurkuma, kaidā – karkade čajs, vēļ cytā tuos pošys seipulu myzys voi sorkonais kuopusts, kluotyn vysaiduokys lapenis voi cyti dobys materali, kas dūd rokstu. Foleja nūdrūsynoj, ka vīnā kotlā var reizē nūkruosuot ūlys ari atškireiguos kruosuos. Sovpus portala žurnaliste Edeite Laime soka, ka jei vysubīžuok izavielej myusdīneigu veidu – kruosuot ar flomasterim, cikom žurnaliste Laura Spundere ūlys nakruosoj, tok īt gostūs vērtīs, kaidys saguojušys cytim. Praktikante Indra Koroļonoka doluos, ka juos sātā ūlys kruosoj ar seipulu myzom, aplīkūt vysaiduokus smolkus, šmukus augus, zuoļu stībreņus i zīdeņus, taipoš ari putraimus, kab izaveiduotu šmuks roksts. “Ka ir laiks i vareiba, tod ūlys papyldus vēļ izdaiļojam ar dažaidim rokstim, izmontojūt šyunamū odotu – ar tū skruopejūt rokstus i zeimiejumus,” stuosta Indra.