Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Izguojušā godā beja 160 godu nu Fraņča Trasuna (1864-1926) dzimšonys, cytugod byus 100 godu nu juo smierts. Itymā oktobrī – juo dzimšonys dīna, bez opolim ciparim.

Puika pīdzyma boguota zemnīka daudzbārnu saimē Sakstagolā. Vuicejuos vītejā školā, tod gimnazejā Jelgovā^[1], piečuok Pīterpilī pabeidze katuoļu goreigū seminaru i akademeju^[2]. Beja na tik katuoļu prīsters, bet ari publicists, gazetu i gruomotu izdeviejs, politiks. “Trasuns sovu literarū darbeibu startēja ar goreigim rokstim latgaliski. Vēļ byudams seminarists, jis puortulkuoja Antoneviča “Skaiteišonas dīveigas dēļ katōļu ļaužu svātdīnas”. Šū 230 pl. bīzū gruomateņu jam izdeve kaids Dagdys ebrejs Zeliks.”^[3]

Fraņcs Trasuns sovuos atmiņuos par itū sovu dorbu roksta: “Tulkōšona maņ gōja ļūti gausi un gryuši. Maņ tryuka vōrdu, tryuka formu. Kod beju tū pōrtulkōjis pyrmū reizi un sōku laseit, pats atzynu, ka vōrdi ir latvyski, bet vysa konstrukceja pūliska. Tod jau nu sova pat tulkōjuma es tulkōju nu jauna vēļ trejs reizes. Vālōk žeids Zeliks, pa smīklam saukts bazneickungu dekans, tū īspīde – voi nu paslāpu kaidā Daugavpiļs žeidu tipografijā ar namērsteigō cenzora Kukoļnika štempeli, voi izdeve Prusijā un kontrabandas ceļā pōrvede par rūbežu.”^[4]

Fraņčam Trasunam ir tik vīns pseidonims, kas ir tuo laika latgalīšu autorim narakstureigi. Voi nu cyti pseidonimi nav sasaglobuojušs ci nav identificāti, voi ari eistyn jam beja tik vīns pseidonims – Ripa.

Cytureiz Fraņčam Trasunam pīdievej pseidonimu Draugs, bet tys nav juo. Stepons Seiļs izpieteja Ontona Skryndys arhivu i atroda tamā par pagaisynuotim skaiteitus manuskriptus, vierteigus dokumentus i daudzi kū izskaidrojūšys viestulis. Nu itymā arhivā sasaglobuojušuos korespondencis izrīt, ka pseidonims Draugs^[5] pīderēja izgleiteibys darbinīkam, Rēzeknis Tierdzeibys školys izveiduotuojam Jānim Kalniņam (1880–1909). “Kūpā ar Trasunu Kalniņš sastuodeja “Skolas Dōrzu”, kur zeimeigi pasaroksta zam pseidonima “Draugs”.”^[6]

Nazkaiduos privatuos sarunuos ar latgalīšu kulturys specialistim, napīmiņu, konkreti nu kura, dzierdieju, ka nazkur Trasuna rokstūs nūskaidruots, ka tys Draugs asūt školuotuojs Šmits. Kai redzīs, itymā vierzīnī pietnīkim vēļ ir dorbs.

Tautā zynomuokī^[7] Fraņča Trasuna daildorbi ir dzejūļs “Tu manis navaicoj” i fabula “Rozba suņs”. Fraņcs Trasuns ir sarakstejs apmāram 30 dzejūļus. Dzejūļs “Tu manis navaicoj” suocās ar taidu pošu riņdeņu kai pyrma godu desmit agruok publicātais, cīši popularais Naaizmierstulis dzejūļs. Voi Fraņčam Trasunam tei beja apzynuota nūruode iz Naaizmierstulis tekstu, nazynu, bet dūmoju, ka 20. g. s. pyrmajuos desmitgadēs tys teikums “Tu manis navaicoj” beja vyspuoreigi populars.

Tys Fraņča Trasuna zynomuokais dzejūļs ir četru četrrinžu garš, suocās tai:

“Tu manis navaicoj, kaids asu,
Voi breivs nu klaidom, voi bolts?
Voi Dīvam tik tykumu nasu,
Voi cīts, kai nu tārauda kolts?”^[8].

“Trasuna dzejā spieceigai īīt puordūma par sova personeiguo i tautys liktiņa saisteibu,”^[9] roksta literaturzynuotnīks Vitolds Valeinis.

Fraņcs Trasuns ir sarakstejs apmāram 60 fabulys. Tuos jis sacerēja i pyrmpublicēja periodikā^[10] nu 1921. leidz 1925. godam. Pyrmū reizi Fraņča Trasuna “Fabulys” gruomotys formā izguoja 1924. godā (tī beja 47 fabulys). 2014. godā izguoja kuortejais, nūsaceiti septeitais Fraņča Trasuna “Fabulu” kruojums. Itamā gruomotā, kur dalyktys agruok nabejušuos, ir 63 fabulys.

Popularajā fabulā “Rozba suņs”” pastuosteits^[11], ka Rozba suņs beja izcyls vysūs sovūs dorbūs, bet cylvāki vysleidza kūrnēja, saiminīks cytureiz jū pat spuordeja. Kod suņs nūmyra, vysi suoce jū slavēt, gribēja pat pīminekli pastateit. Kū nūzeimej vuords Rozba, da golam nav skaidrys^[12].

Fraņča Trasuna saraksteituos fabulys tyka ari kritizātys. Deļ pīvaduma, Seimaņs Putāns tuos skaiteja par muokslinīcyski nakvalitativom i na vysai originalom. Piec Ūtruo pasauļa kara kritiski tyka vārtāta Fraņča Trasuna fabula “Žyds un vylks”^[13] (pyrmpubliceita 1921. godā), kurā sajiutama judofobeja^[14].

Fraņcs Trasuns ir sarakstejs vīnu lugu – “Nūgrimušō pile”. Tei ir daudzsluoņaina – te i sadzeiviskais, i simboliskais, te aktualais sasalīk kūpā ar teiksmainū. Luga tyka publicāta 1928. godā, jau piec autora nuovis. Fraņcs Trasuns par itū lugu roksta: “Saturu dēļ šōs dramas man devia gon boļševiku laika tipi un Latvijas atbreivōšanas kars, gon vacu vacō vēsturyskō legenda par nūgrimušū pili Rēzeknis apriņkī Viļānu pogostā Piliskolna cīmā.”^[15]

Ar Fraņča Trasuna dailliteraturys i cytim tekstim da gola vyss nav skaidrys – beja skandali, ka kaids kū pīlobuojs, ka kaids kū ta falsificiejs. Piec autora nuovis itamā nūdarbē tyka apvainuots juo radinīks^[16] Jezups Trasuns i cyti rodūšuo montuojuma turātuoji, Ulmaņa autoritaruo režima laikā – ka kū ta ir falsificiejs Aļberts Sprūdžs^[17], a nacistu godūs tys nūteik, bet navar saprast, kas tū dora.

Fraņcs Trasuns ilgi i daudz dūmuoja par latgalīšu volūdys sovpateibom, volūdys lykumim. Tys rezuļtiejuos juo sastateitajā “Latvīšu volūdas gramatikā deļ latgalīšim”^[18], kura izguoja 1921. godā.

Gruomotys prīškvuordā Fraņcs Trasuns īguodoj, ka jau 1890. godā beja sarakstejs latgalīšu gramatiku, bet rūkroksts, staiguodams pa rūkom, propūla. Fraņcs Trasuns seminara laikā privatā kuortā vuiceja interesentim latgalīšu volūdu^[19], tymā sakareibā ari tyka saraksteits pūļu volūdā tys rūkroksts, saturiski lelā mārā īsaspaidojūt nu Augusta Bīlenšteina “Elemente der lettischen Sprache”^[20].

Fraņča Trasuna 1921. goda gramatikā daudzi kas pajimts nu Jāņa Endzelīna i Kārļa Mīlenbaha “Latviešu valodas mācības”, tyka izlītuoti ari Jāņa Endzelīna privati īsacejumi. Fraņča Trasuna gramatika beja dūmuota kai vuiceibu gruomota školom. Tei ir 78 puslopys bīza, teksts izkuortuots 297 paragrafūs.

Te teik lītuoti burti ł, ś, t’, pareizi ir juoir, a ni juobyut, nav rokstūs pīļaunamys darbeibys vuordu formys svīžļu, rūkļu, īdļu. Nuokūtnis divdabi ir pabeiguos ar k – neškūt, redzēškūt, rakškūt. Ir genitiva i akuzativa diferenciaceja, kod runojam par dali nu vysa voi cālu vasalumu, piec darbeibys vuordim, kuri izsoka kusteibu, lītojams supins, y ir ari vuordu beiguos.

Ir taidys vītys Fraņča Trasuna gramatikys gruomotā, kurys sapas ar myusu dīnu normiejumu, ir ari taidys, kurys, cytreiz dyžan, atsaškir.

^[1] Jelgovā vuicuos nu 1875. goda.

^[2] Seminarā i akademejā vuicejuos nu 1883. leidz 1891. godam. Pyrmuo dorba vīta ir Daugovpilī.

^[3] Bukšs M. Franča Trasuna literarō darbeiba // „Dzeive”, 1964., Nr. 65.

^[4] Apeļs M. Latgalīšu literaturas vēsture – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2007., 67.–68. pl.

^[5] Draugs (sast.). Skolas Dorzs. Losoma gromota tautas skolom un satom – Peterburga: Izdevia bz. F. Trasuns, 1909.

^[6] Seilis S. Teik kōrtōts Dr. O. Skrindas arkivs // „Straume”,1932., Nr. 3.

^[7] Lukaševičs V. Fraņcs Trasuns // Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca. I (galv. red. I. Šuplinska) – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2012., 205.–207. pl.

^[8] Trasuns F. Tu manis navaicoj! // „Padomju Jaunatne”, 14.10.1989.

^[9] Valeinis V. Francis Trasuns un viņa literāra darbība // „Karogs”, 1989., Nr. 10.

^[10] Pyrmpubliciejumu teksti periodika bīži viņ ir atškireigi nu publikacejom gruomotuos. Veritēs, deļ pīvaduma, “Rozba suni”. Drūsai viņ par eistuokū juoskaita tū verseju, kura ir 1924. godā izdūtajā gruomotā.

^[11] Sacarāta 1922. godā.

^[12] Fraņča Trasuna fabuluos suni ir bīži, fabulā “Divi suni” jūs vuordi ir Pynka i Snipšs.

^[13] Trasuns F. Fabulas (sak. A. Eglōjs) – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2014., 24. pl.

^[14] Fraņčam Trasunam taidi dorbi ir na vīneigajam. Leidzeigā tonalitatē ir Nikodema Rancāna apmāram tymā pat laikā sacarātais stuosts “Iceks un Šmuļka”.

^[15] Salceviča I. Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004 – Rīga: Zinātne, 2005., 174. pl.

^[16] Bruoļa dāls.

^[17] Latkovskis L. Franča Trasuna dzeive un dorbi // „Dzeive”, 1983., Nr. 154.

^[18] Łatvišu vołudas gramatika del łatgališim (sast. F. Trasuns) – Reiga: Vałters un Rapa, 1921.

^[19] Tū dareja ari seminara audzēknis, atašīnīts Juoņs Višnevskis (1862–1914).

^[20] Apeļs M. Latgalīšu literaturas vēsture – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2007., 67. pl.