Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 21. februarī, kod teik svieteita Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna, Maltys pogosta bibluotekā byus jaunys stuostu i aizdavumu gruomotys bārnim “Rupuceiša vosora” attaiseišonys svātki. Izdavuma idejis autore ir Maruta Latkovska, stuostus saraksteja Juoņs Zīmeļs, jūs papyldynoj muokslineicys Maijis Pūdnīkys zeimiejumi i izdavuma tehniskuos redaktoris Skaidreitis Svikšys sagataveitī aizdavumi.

Kai portalam lakuga.lv stuosta gruomotys “Rupuceiša vosora” idejis autore, literaruo redaktore Maruta Latkovska, vyss suocīs ar latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 2024. godā reikuotū konkursu “Latgolys prozys skaitejumi”, kura dalinīks Juoņs Zīmeļs vaicuojs tuoļuoka paleiga. “Piec konkursa nūslāguma kaids autors papraseja konkursa organizātuojim, ka jis grybātu, lai jam paleidz ar latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonūs. Apsavieru vysus juo darbeņus. Tī beja mozys miniaturys, saraksteitys kai latvīšu literarajā volūdā, tai latgaliski. Izalaseju vīnu, kas maņ pošai patyka vysuvaira, puorlyku latgaliski i aizsyuteju autoram. Jis puorskaiteja i pīzyna, ka latgaliskais variants jam pateikūt lobuok. Jis par tū pošu tematu saraksteja vēļ desmit stuosteņu. Tai roduos ideja par gruomateņu,” atkluoj Maruta, reizē prīcojūtīs, ka taišni ari itys gods sakreit taids, kurā rupucs izalaseits i pasludynuots par goda dzeivinīku (Latvejis Nacionaluo dobys muzeja iniciativa – red.).

Pats Juoņs Zīmeļs īt nu Rēzeknis nūvoda Audriņu pogosta. Stuostu autors niu ir peņsejā, bet sovulaik vysuvaira struoduojs kai byuvinžiners i byuvprojektu vadeituojs. Reizi nu reizis pīrakstejs kaidu dzejūli voi stuosteņu, i taišni konkurss “Latgolys prozys skaitejumi” bejuse motivaceja kaidam paruodeit raksteitū, kas pamatā tūlaik radeits latvīšu literarajā volūdā. Tai sasatikšona ar Marutu Latkovsku, kurei aizdrūsynuoja raksteit vēļ, nūvaduse pi izdavuma. Kai gruomotys nūslāguma vuordūs pīzeist Juoņs Zīmeļs: “Tei ir muna pyrmuo gruomateņa, i breineigi, ka izadeve tū saraksteit latgaliski. Rupuceiša i juo draugu pīdzeivuojumi ir muna duovona bārnim!”

Jaunuos gruomotys stuostu golvonī varūni ir Rupucs i Škierzlots, bet taipat skaiteituoji var īpasazeit ar ežu saimi, Syvānu i cytim. Maruta skaidroj, ka zam kotra nu stuostu kai pīvīnuotuo vierteiba ir ari kaids latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys atsliedzeņš – eiss padūms ap, pīmāram, latgalīšu volūdai rakstureigū puorskanis lykumu, leidzskaņu nameikstynuošonu, lūcejumu lītuošonu, darbeibys vuordu atgrīzeniskajom formom i cytim paleigim pareizraksteibys saprasšonā. Taipat pi stuostu dalykti ari kvadratkodi, kas vad, pīmāram, nūsaklauseit grupys “Rupuči“ dzīsmi “Div’ mozi eži“, Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai“ skaņdorbu “Munai zemeitei“ i cytim video, kas papyldynoj stuostu temys.

Izdavuma literaruo redaktore prīcojās, ka jai pošai saguojs īdūt idejis, kas īsadzeivuojušys Juoņa stuostūs. “Stuosteņūs ir treis idejis, kū es īsaceju Juoņam Zīmeļam. Ideja par Napoleona capuri atguoja, kod īraudzeju, ka ar taidu fiļmiejīs muns dāls Renārs. Tod jis ari maņ vysod soka: “Muot, tev nu reita stuņdi vajag vyngruot i vokorā!” Itū gruomotā Škierzlots soka Rupučam, ka jam vajag vyngruot. Bet trešuo ir nu muna muorka – beja taida vardive, ka, kod īsvīdi boltuos maizis, jei iz juos lēce viersā i kai iz plūsta braukuoja,” nūsasmej Maruta par ideju pīsapiļdeišonu.

Īdzeivynuot Rupuča i juo draugu stuostus tolkā guojuse muokslineica Maija Pūdnīka, ar kurū Maruta Latkovska beja sasadorbuojuse žurnala “Katōļu Dzeive”, kuram Maruta garus godus beja redaktore, izdūšonys laikā. Žurnalā Maija zeimiejuse ilustracejis bārnu stuostim. Bet “Rupuceiša vosoru” ar praktiskajim i rodūšajim dorbim papyldynuojuse izdavuma tehniskuo redaktore Skaidreite Svikša. Jei gruomotys piecvuordā skaidroj, ka gribiejīs, lai izdavums ir piec īspiejis vīglai saprūtams, nu tymā pošā laikā vierteigs. “Cīši cereju iz bārnu i lelūs interesi, kam rodūšī i praktiskī darbeni ir ar izgleitojūšu saturu. Ari vuordineicā, kas papyldynoj kotru stuostu, atrūnamī skaidruojumi paleidzēs vīgļuok saprast latgaliskūs vuordus i niansis,” nūruoda Skaidreite Svikša.

Gruomotys attaiseišonys svātki paradzāti 21. februarī 12 stuņdēs Maltys pogosta bibliotekā, bet piečuok pavasarī attaiseišona plānuota ari Rēzeknis nūvoda Viļānūs.