Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule, informej pasuokuma organizatori.

Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apgiun 20 godus Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigi nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki.

“Munā dzeivē ir bejuši diveji leli kulturšoki. Pyrmais – sasatikšona ar nūvadnīka Mikeļa Bukša dorbim. Tys izmaineja munu pasauli i nūstyprynuoja mugorkauli. Par tuoluokajim dorbim Mikeļa Bukša pīminis saglobuošonā varātu stuosteit cīši daudzi. Dorbs Zvīdrejis vaļsts arhivā, braukšona piec gruomotu iz Stokholmu, nūvodpietnīceibys konferencis, eipaši izvārstuos nūvadnīka 100. i 110. dzimšonys dīnys svineibys. Ūtrais lelais kulturšoks saistuos ar īpasazeišonu ar maja dzīduojumu tradiceju. Suocūt ar 2002. godu krucifiksi i maja dzīduojumi Zīmeļlatgolā ir bejuši munā uzmaneibys lūkā. Ari niu turpynojās projekts “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā: tradicejis dinamikys izpiete”,” stuosta Ruta Cibule.

Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Sasadorbojūt ar etnomuzikologi Andu Beitāni, jei sagatavejuse i īsnāguse treis dasacejumus Nacionalajam namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstam: “Dzīduošona ar pusbolsu Zīmeļlatgolā”, “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā” i “Saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā”. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs ari Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturiski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse Namaterialuos kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira par desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpieju.

Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju. Sūpluok pietnīceibai i namaterialuo kulturys montuojuma dokumentiešonai Ruta ir aktiva projektu raksteituoja i kulturys eksperte – jei sešus godus bejuse Vaļsts kulturkapitala fonda eksperte, tymā skaitā četrus godus fonda padūmē, kai ari viertiejuse projektus cytuos programuos. Vēļ vīna byutyska juos profesionaluos dzeivis daļa ir Dzīšmu svātki – septeņūs Dzīšmu svātkūs pīdzeivuotais ir pīredze, kas, kai jei poša pīzeist, vys vēļ atsagrīž sapynūs.

Ruta Cibule ir dzymuse 1960. gods 25. februarī Daugasnis cīma padūmis “Boldūnēs” (niu Ruguoju pogosts), bet leluokū daļu bierneibys pavadeja Baļtinovys pusē. Piec Bolvu vydsškolys beigšonys 1978. godā suoce struoduot Bolvu rajona Centralajā bibliotekā, bet nu 1985. gods palyka par Centraluos bibliotekys vadeituoju. Nu 1989. da 1992. gods Ruta beja Bolvu rajona Kulturys nūdalis vadeituoja, bet nu 1992. da 2009. gods puorstuovēja LR Kulturys ministreju Bolvu rajonā vysaidūs omotūs, tymā skaitā kulturys inspektoris i golvonuos vaļsts inspektoris omotā. 2009. godā jei atsagrīze Bolvu Centraluos bibliotekys direktora omotā.

Par nūpalnim kulturys i muokslys atteisteibā Ruta Cibule sajāmuse II Vyssavīneibys tautys muokslys festivala laureata medaļu (1987), Lelū folklorys goda bolvu (2002, 2007), V škirys Atzineibys krystu (2007) i cytus apbolvuojumus. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2012” jei sajēme divejuos nominacejuos kai “Goda cylvāks” i “Goda kulturys darbinīks”, bet 2022. godā sajāmuse VKKF Myuža stipendeju.

Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā 18.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors” kluotīnē, tīšraidē lsm.lv, RePlay.lv i LR1, kai ari tū varēs vērtīs LTV1 21.10 stuņdēs.