Sieliski i latgaliski dokumentej kulturviesturyskū montuojumu par Daugovu
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Bīdreiba “Sēlijas laivas” eistynoj projektu, kura mierkis ir apkūpuot i nūdūt publiskai lītuošonai plotu informaceju par Daugovys ītekmi iz tradicejom, sabīdreibu i vītys atteisteibu Augšdaugovys nūvoda Bebrinē, Dvītā, Leiksnā i Neicgalī. Teik veiduots stuostu kruojums, taipat īraksteitys vairuokys raidīroksta serejis sieliski i latgaliski.
Kai stuosta bīdreibys “Sēlijas laivas” puorstuove Santa Šmite, kod tūristi atbrauc iz Sieleju, jī grib dzierdēt vītys stuostus, tuos kulturviesturi, deļtuo ari bīdreiba suoce kolekcionēt vītejūs stuostus, kas ir bejs pi i ap iudiņu. “Dvītā ir nūvodpietnīceibys kruotive, kur ir dokumentāts praktiski vyss, izjamūt atbūdu. Vītejim itys “pīktais godalaiks” ir pošsaprūtams, tok cyti cylvāki tū da gola nasaprūt. Vītejī beja stypri īinteresāti i lobpruot dalejuos sovūs stuostūs,” stuosta Santa Šmite.
Niu nūteik dorbs pi digitala stuostu kruojuma sieliski i latgaliski par tū, kai tyka giuti somi, kai applyuda Ribaku cīms, kai iz aplyudušajim celim sautys leidakys i daudz cyta pīdzeivuotuo. Taipoš jau ir nūtykušys fokusgrupys Bebrinē, Dvītā i Neicgaļa pogosta Somugolā.
Santa, izvaicuota par tū, kurā sieliskajā izlūksnē tiks izdūts kruojums, soka, ka pamatā tei byus Dvīta i Bebrinis runa. “Tei byus eistyn dzeiva volūda, sajaukums nu tuo, kai runoj vītejī cylvāki, kas volūdu puorzynoj da kaula. Filologi, zynoms, streidēsīs par volūdys pareizeibu, tok es grybātu pastreipuot, ka itys ir pyrmais mieginuojums fiksēt stuostus. Itys ir atteistams vierzīņs, i mes turim nūceju, ka ari piečuok byus entuziasti, kas tū turpynuos, puorjamūt stafetis kūceņu.”

Taipoš projekta gaitā ituo gods pyrmajuos divejuos maja svātdīnēs byus stuostu kruojuma atkluošonys braucīni Sielejā i Latgolā, apmeklejūt ar Daugovu saisteitus objektus i cylvākus. Stuostu kruojuma atkluošonys braucīni paredzāti 3. majā Leiksnys apleicīnē i 10. majā Dvītā i Bebrinē. Itymūs braucīņūs paradzāts na tik prezentēt jaunū kruojumu, tok ari sasatikt ar vītejom kūpīnom, amatnīkim, meistarim i rūkdarbnīkim. Plotuoka informaceja par braucīnim i registraceja byus daīmama “Sēlijas laivas” Facebook lopā, kai ari zvonūt bīdreibys puorstuovei Santai Šmitei (28616357).
Sovpus, vēļ gatavejūtīs stuostu kruojuma prezentacejai, ir īraksteits raidīroksts, kurā sasateik vysys četrys kūpīnys, kab sieliski i latgaliski runuotu par Daugovu. Raidīrokstā bebrinīts Pēteris Kalvāns soka: “Es dūmoju, ka tei saikne ir mainejusēs. Agruok tys iudiņs beja daļa nu dzeivisveida, tu navarieji nu tuo izavaireit. Tev beja juomuok airēt, beja juozyna, kurā šaļtī tys iudiņs īs i kū nūdareis. Niu mes iz tū vaira veramēs kai iz dobys paruodeibu voi turysma objektu…”

Pyrmajā raidīroksta serejā var klauseitīs leiksnītis Birutys Uozuolinis (Ozoliņas) i bebrinīša Pētera Kalvāna stuostus, ūtrajā – neicgalītis Emīlijis Patmalniecis i bebrinītis Lorijis Kaminskys stuostus, trešajā – atspierdzynūšu vīdumu nu somugolīšu Ivetys Liepys i Gunāra Trofimoviča, catūrtajā serejā – Neicgaļa pogosta Somugola puorstuovis Valentīnys Liepys i Leiksnys pogosta saimineicys Gitys Skrindževskys stuostus, pīktajā serejā – leiksnītis Guntys Klusys i dvītītis Sandrys Stašānis atzinis, sovpus raidīrokstu sereju cyklu nūslādz bīdreibu “Mūsu Līksnai” i “Sēlijas laivas” vadeituojis.
Vysys raidīroksta serejis var vērtīs “Sēlijas laivu” Facebook i YouTube kontūs. Raidīrokstu moderēja Juoņs Dzymtais (Jānis Dzimtais).



Komentari