Teuvo Tulio kinys niu nūsaveramys ari Rēzeknis bibliotekā

Teuvo Tulio kinys niu nūsaveramys ari Rēzeknis bibliotekā

6. augustā Rēzeknē i tuos apleicīnē nūtyka vairuoki pasuokumi, kas veļteiti latgalīšu izceļsmis suomu režisora Teuvo Tulio pīmiņai.

Pošā vokorā Rēzeknis piļsātys dūmis sātā rēzeknīši i piļsātys gosti sasapuļcieja iz svineigu šaļti – niu ari Rēzeknē, Rēzeknis Centralajā bibliotekā varēs nūsavērt Teuvo Tulio taiseituos kinys – par tū juosoka paļdis Latvejis Nacionaluos bibliotekys Atbolsta bīdreibai, kas Rēzeknis bibliotekai izduovynuoja režisora kinys i gruomotys par tūs taiseituoju.

Pasuokumu, kai vīnu nu 3. Pasauļa latgalīšu kongresa nūtikšonom, atkluoja Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituojs Pīters Keišs. Kluotasūšajim uzrunu teice ari piļsātys dūmis prīšksādātuojs Aleksandrs Bartaševičs, prīcojūtīs, ka niu ari Rēzeknē varēs viertīs slavanuo režisora kinys i apsūlūt, ka dreiži tū varēs dareit jau jaunuo Austrumlatvejis koncertzala ustobuos. Taipat A. Bartaševičs paude cereibu, ka Pasauļa latgalīšu kongress vaļsts vadeituojim byus vēļ vīns pīruodejums latgalīšu kulturys nūzeimei.

Duovynojūt kinu diskus ar 12 kinom i gruomotys Rēzeknis Centraluos bibliotekys direktorei Marejai Sprogei, par īspieju padūt duovynuojumu dzymtuos piļsātys bibliotekai, prīcuojās Latvejis Nacionaluos bibliotekys Atbolsta bīdreibys vadeituojs Georgs Turlajs. Sveicīņa vuordus rēzeknīšim saceja ari Latvejis Nacionaluos bibliotekys direktors Andris Vylks, prīcojūtīs, ka Latvejis Nacionalajā bibliotekā vysod ir nūtykušs latgaliski pasuocīni. LNB direktors izsvēre, ka Nacionaluo biblioteka ir tei vīta, kur cīši dūmoj par Latgolys kulturu – tī ir nūtykyšys gon Latgolys nūvoda dīnys, pyrmū reizi uorpus Latgolys spālāts latgalīšu teatris, bejuši latgalīšu volūdys kursi, atkluotys gruomotys i cytys nūtikšonys i ari iz prīšku biblioteka gryb byut atsauceigi latgaliskim pasuocīnim.

Pasuocīnī pīsadaleja i pateiceibys vuordus sajieme ari Teuvo Tulio radineica Renāte Turlaja, kura daudzi darejuse, kab režisora pīmiņa byutu dzeiva ari juo dzymtajā pusē.

Piec svineiguos dalis, vysim atguojušajim beja īspieja nūsavērt Teuvo Tulio 1946. godā sataiseitū kinu „Mīlesteibys krysts” (Rakkauden risti) – tragisku melodramu, kas taiseita piec A. Puškina stuosta motivim.

Karteņuos – svineigais pasuokums Rēzeknis piļsātys dūmē, foto LaKuGa

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]