Padūmi ola dareišonai sātā

LaKuGa 11. Janvars, 2013. gods 4
Padūmi ola dareišonai sātā

Vysim latgalīšim i latvīšim ir cīši labi zynoms, ka ols ir myusu nacionalais dzierīņs. Tautā saukts i par mīsteņu, i oluteņu, i vacū bruoli, bet vīns ūtrs jau pasasteidzs tū nūkristeit par škeistū maizi ci Dīva aplīcynuojumu ciļvēcei, ka pyrmais mīļojūt tū ūtrū. Myusu dīnuos leluokajam vairumam ols saistuos ar tū škeistumu, kas piļdeits dažaidu formu gon stykla, gon plastmasys butelēs, bet pavysam asam damiersuši, kas tod ir eists sātys ols. Vēļ tikai dažus godus atpakaļ kotrā lauku sātā pošu dareits ols beja naatjamama sastuovdaļa gūdūs, kai krystobys, kuozys, bēris, i dažaiduos tolkuos.

Šū dorbu asu apsajiems uzraksteit, partū ka munys dzymtys ola dareišonys tradicejis ir senejis – muns tāvs Bruno ir ola dareituojs jau trešajā paaudzē. I sevkuram, kam teik ols, varātu byut interesantai itū nalelū rokstu puorskaiteit.

Itamā rokstā nav paradzāts dūt precizu munys dzymtys ola recepti, bet gon snīgt vyspuorejus princypus ols dareišonai sātā, lai sevkuram, kas gryb paraudzeit dareit sovu olu, byutu ceļveds. Tod vajadzeiga tikai apsajimšona, prakse, daudz gondreiž īsadevušu mieginuojumu, i, kas tū lai zyna, varbyut pēc godim kaids varēs pasadižuot ar sovu mīsteņu.
 
Dažys definicejis

Kai jau raksteju īprīšk, ola dareišonys tradicejis munā saimē ir senejis, i ir vajadzeigs paskaidruot dažus vuordus, kurus vāluok lītuošu i kuri teik lītuoti munā saimē. Par itūs vuordu izceļsmi nikuo daudz nazynu, bet nagrybātu byut rups pret sovu volūdu, deļtuo es tūs sauktu par sova veida ola profesionalismim, bet švakuokajā gadīnī – par ola žargonu.

Īsols – deidzāti, kaļteiti, rupai samolti mīžu voi kvīšu gryudi.
Zlaukts – trauks, kurā teik aplīts īsols, nu kura vāluok tacynoj pazlauktu. Itam traukam ir caurums tuo lejis daļā, kuru aizdora ar topu.
Garkola – kvīšu, mīžu voi rudzu augu nūsagatavejuši stumbri vysā garumā bez vuorpom. Garkolu izmontoj kai dabeigū kuostivi, kuru ni puoruok cīšai saspīž storp divim lateņu režgim, tūs sasīnūt. Itū dabeigū sītu līk zlaukta dybynā, bet tam viersā ber īsolu.
Pazlaukts – kotrs tacynuojums nu zlaukta.
Drabenis – tys, kas palīk puori nu īsola piec pazlauktu nūtacynuošonys.
Meņte – kūka luopsteņa. Izmontoj, lai samaiseitu aplītū īsolu.

Ols buca nu Baļtinovys (Karteņa jimta nu http://www.flickr.com/photos/dulls_dauka/197210173/)
 
Īsols i apeini

Vīna nu svareiguokajom ola gataveišonys sastuovdaļom ir īsols, bet ūtrei – apeini. Kū pareizuok teik sagataveits īsols, tū lobuoks byus ols. Taišni īsola sagataveišonys procesā ir daudz dažaidu nianšu – kaidus gryudus izavielēt, cik ilgai mērcēt i deidzēt, kai tū dareit, lai tys byutu labi i olam, i ārtuok ola dareituojam, kai īsolu žuovēt, kod i kai maļt?

Apeini i jūs kvalitate ir svareiga, partū ka tī ir dabeigs ola konservants, kai ari dabeigs garšys regulātuojs. Juopīmiņ vīna svareiga līta – kū vaira olam kluot byus apeiņu, tū ols byus ryugtuoks i jū varēs ilguok globuot.

Īsola gataveišonai izavielej mīžus ci kvīšus ar augstu deigtspieju, bet vēļ lobuok, ka var izavielēt specialuos ola mīžu škirnis, kai “Abava” i “Sencis”. Izvālātūs gryudus miercej, tūs aplejūt ar iudini. Tū ārtuok dareit, ka gryudus atstuoj auduma maisā i tī aizjam apmāram trejis catūrtuos nu maisa tylpuma. Maisu sīn cīt tai, it kai tys byutu pylns, partū ka maisā ir juoatstuoj breiva vīta, lai, gryudim brīstūt, tim byutu vīta, kur izaplēst. Tai sagataveitu maisu līk kaidā traukā i aplej ar iudini, cikom tys piļneigi ir zam iudiņa. Mierciešona nūteik apmāram dīnnakti, cikom gryudi ir pībrīduši. Juosoka, ka mīžu i kvīšu īsols byutu juogatavej atseviškai, deļto ka dažaidim gryudim ir dažaids deidziešonys laiks.

Izmārcātūs gryudus saber vīnā kaudzē ustobā ar normalu ustobys temperaturu. Itū kaudzi apsadz ar auduma drēbi – ite var nūderēt vairuoki pologi, kaids dečs ci kas leidzeigs. Var arī itū kaudzi nu suokuma apsegt ar plēvi, bet tod jau ar mynātajim pologim voi dečim. Izmārcātūs i sasagtūs gryudu čupeņai juoļaun tai stuovēt apmāram vīnu dīnu – tik ilgi, cikom gryudi suoc siļt.

Īsols tuo ratavuošonys procesā ir regulārai juoapmaisa tai, lai gryudi nabyutu salypuši kūpā, i pa mozam, prūti, ar kotru apmaiseišonu, tys juoizkluoj arviņ pluonuokā kuortā, i tam vysod ir juobyut sasagtam. Beidzamajā deidziešonys pūsmā īsols juoatstuoj apmāram 10–15 cm bīzā kuortā. Poša deidziešona nūteik, cikom gryudi izdzan asneņus, i tim juobyut boltim ci nadaudz īzalim. Juosoka, ka vysi gryudi asneņus nadzan vīnaiži i nikod nabyus tai, ka vyss īsols byus ar piļneigi vīnaidim asneņim, deļtuo vysod juosaver izdeidzātī gryudi iz kūpejuo gryudu fona.

Izdeidzātī gryudi izreiz ir juokaļtej. Kaļtiešona nūteik dyumu piertī, kurai grīstūs ir ībyuvāts rāms ar sītu. Pyrma pierti sakurynoj, bet tod gryudus saber taidā sītā i izkluoj pluonā kuortā – apmāram 10 cm bīzumā. Par kurynomū izmontoj eļkšņa, ūzula ci uobelis molku ci ari bārzu, bet tuoss tod juoplēš nūst.

Gryudus kaļtej i ik pa laikam apmaisa, tys nūteik tik ilgi, cikom gryudi piļneibā izkolst, bet tūs nikaidā gadīnī nadreikst puorkaļtēt, cytaiž ols saīs ar cīši spieceigu daguma garšu. Kaļtejūt gryudus, tūs regularai vajag puorbaudeit, i tū vyslobuok dareit, puorkūžūt ik pa laikam kaidu gryudu iz pusem. Ja gryuds puorsaškeļ i ir sauss, kai ari gryuda īkša ir gaiša, tod kaļtiešona juobeidz. Gryudus nadreikst ni naizkaļtēt, ni puorkaļtēt!

Jau izkaļteitu īsolu var globuot vāsā i sausā vītā, bet ni ilguok kai puora mienešu.

Pyrma ola dareišonys īsolu samaļ ruļļu dziernovuos, kas gryudus rupai saspaida i saspīž plokonus.

Runojūt par apeinim, tod tūs vyslobuok nūvuokt, kod tī vēļ zaļgoni i pylni ar zīdputekšnim – taidi apeini ir ar vysizteiktuokū garšu. Itū pošu der īlāguot arī tod, ka apeini byus pierkti tiergā, tim ir juobyut gaiši zalim ar dzaltonim zīdputekšnim.
 
Ola tacynuošona

Ola tacynuošona suocās ar zlaukta sagataveišonu. Zlauktu vysod pyrma ola dareišonys izmozgoj ar iudini, bet piec mozguošonys aizdora ar topu. Kod tys padareits, zlaukta dybynā līk lateņu režgi ar garkolu. Iz ituo dabeiguo sīta viersom ber samoltū īsolu. Olu leluokūtīs taisa nu mīžu īsola, bet kvīšu īsolu dalīk piec gaumis i patikšonys ci nalīk nimoz. Kvīšu īsols dora pazlauktu soldonuoku, i tys ir dabeigs veids, kai īgiut stypruoku olu. Juosoka, ka īsolam kluot var pīmaiseit apeiņus, tys, voi tū dareit voi nadareit, i, ka dareit, tod cik, jau ir atkareigs nu kotra pīredzis, kū var izkūpt tikai, ilguoku laiku nūsadarbojūt ar ola bryuviešonu.

Šaidi sagataveitu zlauktu aplej ar verdūšu iudini. Iudini lej tik daudz, lai tys tikai nadaudz puorkluotu īsolu, lai taida masa vaira byutu škeista nakai sausa, i tei ir kuorteigai juosamaisa ar meņti. Kod tys padareits, tod zlauktu apsadz ar deči, atstuoj tū īsaviļkt iz 1,5–2 stuņdem.

Piec īprīšk nūruodeituo laika paīšonys tacynoj pazlauktu, kuru atdzesej i tam kluot pīvīnoj jau īprīšk sagataveitu izkuostu apeiņu nūvuorejumu. Kai jau minieju īprīšk, tod apeiņu nūvuorejums ir dabeigs ola konservants i garšys regulātuojs.

Pazlauktu tacynoj 2 voi 3 lāgim; ka olu gribīs bīzuoku i stypruoku, tod divu reižu, ka pluonuoku – treju reižu. Kod pazlaukti atdzasāti i tim kluot ir dalykts apeiņu nūvuorejums, tod tūs salej vīnā vaļejā traukā, kuramā tys ustobys temperaturā tiks raudzāts.

Ir divu īspieju rauga izvēlē – var nūpierkt specialu ola raugu, bet, ka tys nav pīejams, tod var lītuot arī maizis raugu. Ka var dabuot ola raugu, tod īrosts, ka leidz ar jū byus nūruodeits, cik lelam ola daudzumam tys paradzāts, bet, ka ir tikai maizis raugs, juorauga tū lītuot piec īspiejis mozuok. Prūtams, ols ryugs ilguok, bet taidā veidā byus panuokts, ka olam byus mozuok jiutama rauga garša. Raugu pyrma dalikšonys pazlaukta raudziešonys traukā, izškeidynoj apmāram 1 litrī pyrmuo pazlaukta. Tū dora tiuleņ piec pyrmuo pazlaukta nūtacynuošonys i atdzesiešonys. Šaidi sagataveitu raugu tod dalīk kūpejam pazlauktam raudziešonys traukā.

Olam ryugstūt, tys puorsakluos ar bīzu putu kuortu. Olu var uzskateit par nūryugušu, kod putys ir nūsasādušs i nu ola vaira naīt ūgļskuobuo gāze, kuru cīši labi var just, kod mīsteņš ir pyrmajā ryugšonys pūsmā.  Poša ryugšona var ilgt nu dažom leidz vairuokom dīnom, tuos ilgumu ītekmej rauga daudzums, temperatura ustobā, kurā atsarūn raudzejamais trauks, i, kū vāsuoka tei byus, tū ryugšona byus ilguoka, i ūtraiži – kū syltuokā ustobā atsarass raudzejamais trauks, tū ols nūryugs mudruok, bet, kai jau īprīšk minieju, tod vyslobuok olam atļaut nūsagataveit temperaturā nu 18 leidz 20 grādim piec Celsija.

Kod vacais bruoļs ir nūryudzs, tū salej mucuos i atļaun olam kaidu dīnu pastuovēt, bet tod mucā īber nadaudz cukra ci mada, prūti, iz vīnu spani ols īteicams dalikt 10 leidz 15 g cukra ci mada. Tys juodora, lai buca lobuok atdūtu olu, lai ols nu bucys tacātu ar spīdīni.

Vēļ tik byutu joupīmiņ – kū lobuoks ols, tū vaira putu. Ka piec kausa voi gluozis izdzeršonys iz trauka molom palīk putu zeimiejums, tod zini, ka esi baudejs eistu mīsteņu. Kai soka, ka krūzē iz ola putu var diveju latu monetu izlikt i tei nanūgrymst olā, tod tys ir pats lobuokais ols, kaidu sirds viņ var vielētīs. Prīkā!

Karteņā apeini, jimts nu labsalus.lv
Autors: Ivo Bryuvers

Rokstu var puorskaiteit ari “Tāvu zemis kalenderā 2013. godam”

Komentari slāgti.