Latgolys vītys i cylvāki, latgalīšu volūda jaunuokajūs pietejumūs

Latgolys vītys i cylvāki, latgalīšu volūda jaunuokajūs pietejumūs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ite apsavārti 2018. gods nūgalē ci ituogods suokumā izdūtī pietejumi.

Muzikologa, Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis profesora Jāņa Kudiņa monografeju “Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums” izdevs apguods “Zinātne” ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu. Nazcik godu garumā autors detalizāti pietejs Latvejis i Krīvejis arhivus, apkūpuojs plašu informaceju vysaidūs izzinis olūtūs vairuokuos vaļstīs par itū legendarū muzyki, pianistu i komponistu, Reigys tango karali.

Oskars Stroks (1893–1975) pīdzyma Daugovpilī (tuo laika cariskuos Krīvejis Vitebskys gubernis piļsātā Dinaburgā/Dvinskā) ebreju saimē, pusauga i agrys jauneibys godūs dzeivuoja Sanktpīterburgā, 20. godu symta 20. godu suokuos puorsacēle dzeivuot iz Reigu, kur nūdzeivuoja da sova myuža beigu, paglobuots Jaunajūs ebreju kopūs Šmerlī.

Stroka muzykaluo darbeiba caurvej Latvejis viesturi i kulturu vysūs nūzeimeiguokajūs pagrīzīņa punktūs 20. godu symta garumā. I cariskuos Krīvejis imperejis pādejuos pastuoviešonys desmitgadēs, i Latvejis pyrmuos breivvaļsts uzplaukuma laikā, i padūmu okupacejis laika skorbajā atmosferā. Stroks pasauļa slavi kai komponists dabuoja ar sovom 20. godu symta 30. godūs Reigā ruodeitajom tangodzīsmem, kuru vydā “Malnuos acs” ir da pat myusu dīnu napagaistūšs popularuos retromuzykys hits. Gruomotys laseituojs teik aicynuots īsapazeit ar Reigys tango karaļa Oskara Stroka radūšuos personeibys fenomenu, muzykaluo montuojuma sasauksmi ar vysaidim kulturys sluonim i pretruneigu viesturiskū pīredzi.

Izdevnīcyski nūstruoduotuo bīdreibys “Domas spēks” izdūtuo Agra Dzeņa gruomota “Leimaņi, brīvnieki, brīvzemnieki Igaunijā, Latgalē un Vidzemē 13.–20. gs.” ar nūsaukumā pīmynātajim jiedzīnim pīsoka Latvejā aktualitati vys nazaudejušu temu – personiskuo i eipašuma breiveiba. Paraleli breivūs ļaužu grupu viesturei monografejā skaidruots breiveibys jiedzīņa saturs i juo izmainis laika gaitā. Pietejums puormej tradicionalū prīškstotu par Livonejis sabīdreibu, ka beja viņ bruninīki, zemnīki, goreidznīki i piļsietnīki. Patīseibā Livonejā pastuovēja daudzys storpkuortys i mozuos socialuos grupys, i leimani, kas napiļdeja klaušys, bet jūs vītā moksuoja naudys reņti, beja tikai vīna nu jūs. Pietejuma hronologiskūs ītvorus veidoj vītejuos izceļsmis lēņaveiru rasšonuos laiks i leimaņu veiduotuos kulturvidis pastuoviešona, kas atseviškuos vītuos turpynojās ari myusu dīnuos.

Gruomotys autors, viesturis zynuotņu magistrs Agris Dzenis: “Itei gruomota veiduojusēs kai turpynuojums 2014. godā izdūtajai monografejai “Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā”. Latgolys viesturē leimaņu dzymtys ir pat šudiņ pazeistamys dzymtys, kai Rancāni, Ludbuorži (Rudbuorži), Jūrdži Nautrānu pogostā. Nanūlīdzami jim jau agruokūs laikūs beja vareiba plašuokam redzislūkam, partū ka navajadzēja laiku veļteit klaušom. Tys līcynoj par zynomu tureibys leimini.

Samārā lela socialuo grupa Latgolā ir bruņu bojuori (bojuoru kuortys viersluoņs) – vaļsts dīnesta ļauds. Da 18. g. s. jī piļdeja karadīnesti, bet 18. g. s. mīra laikā palyka par viestuļnešim, izvoduoja vaļdeibys zinis. Bruņu bojuoru grupys teritoriali koncentriejušuos ap Rēzekni i Daugovpili. Pamatā tī beja poļaki, bet olūtūs asmu atrads samārā daudz ari latgalisku uzvuordu.”

Fotografs i kulturys pīminekļu pietnīks Vitolds Mašnovskis radejs enciklopedejis “Muižas Latvijā” vairuoku siejumu izdavumu kai veļtejumu Latvejis vaļsts symtgadei, pyrmais siejums izguoja pošā 2018. gods nūgalē, jis aptver 179 muižys alfabetiskā seceibā nu A da H. Vysupyrma teik dūta muižys atsarasšonys vīta i ekonomiskais raksturuojums, tod eisa eipašnīku viesture, akcentejūt muižys pyrmsuokumus i beigys. Sekoj kungu sātys voi piļs byuvviesture i saimnīcyskuos apbyuvis ansambļa i parka raksturuojums. Itymā siejumā atrūnama informaceja par taidom Latgolys muižom: Adamovys, Arendolis, Bolvu, Bieržgaļa, Eversmuižys (Cybla), Felicianovys, Gaigolovys (Bykovys), Gaļānu, Hoftenbergys (Naujinis pog.).

Februarī tyka prezentāts izdavums “Multilingualism in the Baltic States”, kura redaktori ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) profesore Sanita Lazdiņa i RTA Regionalistikys instituta vadūšais pietnīks Heiko F. Martens. Gruomota dūd puorskotu par volūdu daudzveideibu, sabīdreibys diskursim i mejīdarbeibu storp majoritatis grupom i minoritatem Baltejis vaļstīs. Jamā dūts plašs metožu i pietnīceibys paradigmu kluosts, tūstorp folklingvistikys pīeja, diskursa analize, narativa analize, volūdu kodu mainis izpietis metodis, etnografiskī nūvāruojumi, volūdu apgivis motivaceja, volūdys izgleiteibā, volūdu apgive i cyti pietnīcyskī aspekti. Gruomotys tematiski sagrupātuos nūdaļuos apsavārta regionaluo daudzveideiba i mozuokumtauteibu volūdys (latgalīšu, veru, piļsātu dialekti Leitovā, pūļu volūda Leitovā); krīvu volūda i juos runuotuoju integraceja; kai ari storptautysku volūdu (kai angļu i vuocu volūda) lūma Baltejis sabīdreibā. S. Lazdiņa sarakstejuse atsevišķu nūdaļu par latgalīšu rokstu volūdu “Latgalian in Latvia: Layperson Regards to Status and Processes of Revitalization”.

Īvoda i nūslāguma nūdaļa dūd saleidzynūšu perspektivu, kas raksturoj itūs vaicuojumus Baltejis regionā nūsaceitā viesturis pūsmā, i plašuokys debatis par volūdu i nacionalitatis, etnosa vaicuojumim laikā, kod pasalelynoj i globalizaceja, i etnoregionalisms.