Marta mieneša pādejā dīnā Kaunatā nūtyka Zīmeļlatgolys bārnu i jaunīšu folklorys kūpu sareikuojums „Pulkā eimu, pulkā teku”, šūreiz par temu „Vysi muni gosti beja”.

Jau nu poša reita Kaunatys vydškolys aktu zalā skanēja muzyka, vaļdeja kņada i čalys – folklorys kūpu daleibnīki i cyti interesenti dorbuojās amatnīceibys darbneicuos (apgiva aušonys prasmis, īsapazyna ar kūkapstruodis pamatim, nūsadorbuoja ar floristiku – nu kreppapeira veidoja pavasareigys zīdu kompozicejis, i veice cytys aktivitatis), varēja īsaguoduot dažaidus darynuojumus amatnīku tierdzeņā (pīmāram, pošdarynuotys rūtys lītys, adeitys šaļlis, sātā sītu sīru i cytys lītys), taipoš beja īspieja nūdegustēt latgalīšu tradicionalū iedīni – asuškys, auzu keiseli, murcovku, dzert kļavu sulu.

Dīnys ūtrajā pusē Kaunatys TN nūtyka folklorys kūpu sadoncuošonuos, sadzīduošonuos i muziciešonys pasuokums. Tymā pīsadalēja folklorys kūpys „Liepiņas”, „Driceiši” (Dricāni), „Biteites” (Viļāni), „Mozō Rykova” (Rikava), „Vīteri” (Rēzekne), Ludzys muzykys školys folklorys kūpa i, prūtams, Kaunatys „Rāznaviņa”. Tyka dzīduotys latgalīšu tautys dzīsmis, tuo skaitā nūtyka ari daleibnīku apdzīduošona i apduovynuošona, skanēja daudzi tautys muzykys instrumenti, tyka ļusteigi doncuots i rūtaļūs īts.

Sareikuojums „Pulkā eimu, pulkā teku” ir styurakmiņs folklorys apgiušonai i tradiceju īdzeivynuošonai. Ir svareigi saglobuot i popularizēt latgalīšu kulturai rakstureiguos dzīduošonys, muziciešonys, dzyguošonys, rūtaļūs īšonys i stuosteišonys manieris.