Novembra svātkim tyvojūtīs. Stuosts par 1985. gods lentu i Cyblys patriotu Valdi Nagli

Novembra svātkim tyvojūtīs. Stuosts par 1985. gods lentu i Cyblys patriotu Valdi Nagli

Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Oktobra beiguos munuos WhatsApp viestīs nu Leidumnīku kūpīnys aktivista Igora Zabilevska īkryta nalels fragments nu kaidys 1985. godā īraksteituos lentys, tuos vuoka biļde i teksts “Novembra svātkim tyvojūtīs”. Tai Igors mani sapazeistynuoja ar Valdi Nagli – Cyblys patriotu, muziki, komponistu i kulturys darbinīku. Jis ir vīns nu bolsu, kas dzierdams tamā lentā. Brauču gostūs da Valda, kab izzynuotu vaira kai par lentu, tai par jū kai personeibu. Sasatykom Cyblys kulturys nomā, vītā, kur pats Valdis ilgus godus dorbuojīs, i kabinetā, kur īraksteita lenta.

Lenta, kas pamudynuoja itam rokstam

Īsuokumā tod par pošu lentu – tys pats Igors Zabilevskis tū pošu lentu nūguoduoja Mārim Keišam iz “Bigmaars Records” īrokstu studeju, kab tū digitalizātu. Māris par sovom sajiutom, īraugūt materialu, stuosta: “Pyrmais, kū es pamaneju, kod maņ īdeve lentu, beja simboli iz vuoceņa. Tī beja uzroksts “Latvija” ar treis zvaigznem nu Breiveibys pīminekļa i golvyskauss kūpā ar “CCCP”, kas simbolizēja tuo laika napatyku pret tūreizejū puorvaļdis īkuortu, kai ari drūši viņ tyka paraguots, ka padūmu režyms sabruks pavysam dreiži. Varēja sajust tū Trešuos atmūdys sajiutu i goru nu tūs zeimiejumu viņ.”

“Lentā īškā beja latvīšu dzīsmis, puorveiduotys latvīšu tautysdzīsmis i dzīsmis ar tekstim, kurūs tyka pīmynātys tuo laika totalitaruos īkuortys figurys. Lenta beja īraksteita tai, kai jū varēja īraksteit tymūs laikūs, tok golvonais beja pīfiksēt tuo laika sajiutys. Bet, lai vystik dabuotu “skaidruoku volūdu” uorā nu lentys, es ituo gods suokuos izsūlē nūpierku lobuoku lentu magnetofonu.”

“Maņ vysod pateik pasaklauseit taišni tuo laika muzykantus – jī ir cīši sirsneigi i ar attīksmi. Pa munam, itys beja vīns nu veidu, kai saglobuot vasalū sapruotu i atguoduot par pīdareibu Latvejai. Partū ar lelu prīcu digitalizacejis procesā nūsaklauseju vysu lentu! Ka kaidam ir nazkas taids aizagivs – tys obligati ir juodigitalizej! Ar leluokū prīcu paleidziešu,” tai Māris Keišs.

Lentā dzīsmis puorsvorā ir īdzīduotys latvīšu literarajā volūdā, tok ir ari puora goboli latgaliski.

Pats Valdis Naglis par lentys raksteišonu i juo muzykalajim pyrmsuokumim stuosta: “1984. godā atguoju nu armejis i Cyblys klubā suoču struoduot par muokslinīcyskū vadeituoju. Nu armejis savežu cīši daudzi patriotiskūs dzīšmu. Vāluok nu dīnasta atguoja ari Juoņs Kononovs. Tai obeji pa druskai deļ seve muzicējem i rakstejom dzīsmis. Agruok jau nabeja taidu īspieju i aparaturu. Kaida jau beja, taida beja. Tymūs godūs jau nabeja tik baileigi raksteit taidu lentu, bet pa KGBešniku (Padūmu Savīneibys Vaļsts drūseibys komitejis – A. A.) kabinetu vairuokys reizis tykom volkuoti. Vāluok sasalasejom taida bliceite i izveiduojom grupu “Rauši”, ar kurim piečuok muzicējem.”

Legendaruo Cyblys kulturys noma grupa “Rauši”

Daudzim Valdis nūteikti asociēsīs ari ar dorbuošonūs Cyblys grupā “Rauši”. Jei izaveiduoja 1985. gods majā, sastuovā beja seši muziki: Valdis Naglis, Haralds Sprudzāns, Juoņs Kononovs, Alvis Budrevičs, Ivars Locis i Uldis Adijāns. Muzykanti izpiļdeja kai sovys dzīsmis, tai ari Latvejis i uorzemu popularū muzyku. Grupa uzastuoja kuozuos, ballēs, koncertūs i deju vokorūs vysaiduos vītuos Latgolā. Nu 1985. gods maja da 1992. gods janvara, kū varātu saukt par grupys zīdu laikim, “Rauši” nūspieļuoja 84 kuozys i 205 deju vokorus.

“Ilgi mes atspieļuojom. Vysa tei paaudzei izauguse iz tuos muzykys, kuru spieļuojom. Spieļuojom kai sovys dzīsmis, tai i procentuali dalyktuos tuo laika varys atļautuos dzīsmis. Programuos jau nazkū pīrakstejom, praseja jau ari dzīduot krīvu volūdā, kū mes vysod ignoriejom. Nivīnu dzīsmi krīvyski sovā dzeivē nabejom spieļuojuši. Pa kuozom jau breivuok varēja dzīduot, bet, kai padzīduojom, par pīmāru, “Zilo lakatiņu”, tai otkon tykom KGB redzislūkā. “Krīva laikā” latgaliski publiski naspieļuojom, bet deļ seve i kuozuos gon šū tū padzīduojom,” stuosta Valdis.

Piec 1990. goda “Rauši” vairuokus godus pīsadaleja Latgolys Televizejis muzykys festivalūs, uzastuojūt kūpā ar grupom “Fēnikss”, “Austrumeiropa”, “Osvalds” i cytom. 1992. godā grupa Preiļu rokfestivalā dabuoja 2. vītu, bolvā sajēme televizoru. Vēļ itys gods beja zeimeigs ar tū, ka grupa kaidā Reigys studejā īraksteja treis sovys dzīsmis. 90. godu beiguos grupys kūpeiguo muziciešona palyka rešuoka, tok 2005. godā atsasuoce “Raušu” kasgadejuos sasatikšonys. Muziki turpynuoja sasatikt i spēlēt kūpā atseviškūs pasuokumūs leidz pat 2015. godam.

Dīvs Valdi tur Cyblā

Dzims Ludzā, niu dzeivoj Leidumnīkus, Valdis Naglis ir eistyns Cyblys patriots. Jis ir ari bejušuo Cyblys nūvoda himnys autors. Valdis stuosta, ka koč i deputati asūt bejuši latgalīši, latgaliski himnu naļuovuši īdzīduot. Taišni pyrma 10 godu, 2016. godā, Valdis tyka pīzeits par Cyblys nūvoda goda cylvāku. Tūreiz kaidā intervejā jis saceja, ka, nasaverūt iz vysaidom problemsituacejom, mums ir juoapsazynoj, ka kotram ir Dīva dūta miseja, kas ir juoīvāroj: “Mes redzim, ka problemys ir ar myusu latgalīšu volūdu, ar cylvāku tryukumu, ka eistyn arviņ mozuok palīk laukūs i dzierd latgalīšu volūdu. Es grybātu tū vysmaz podturēt raudzeit [..] miseja ir kaut kur nu augšys. Es dūmoju, ka cylvāks dzeivoj na par veļti, Dīvs jū tur te iz zemis.”

Ari niu, 2026. godā, Valda miseja i dūmys nav mainejušuos. “Kab Latgolā i Latvejis laukūs vyspuor byutu cylvāki, vajadzēja jau agruok dūmuot par kaidu ryupneicu ceļšonu, lai byutu dorbavītys, bet skaidrs, ka čyuli tī Reigā jau nadūmoj par mums. Ari par latgalīšu volūdu nā. Cīmati palīk mozuoki. Myusu kultura ir cālusēs nu lauku, nu tautysdzīšmu, nu tradiceju, nu svātku svieteišonys. Kai laukūs nabyus cylvāku, tai i izgaiss mysu kultura i volūda. Tautys jaucās. Reši kur niu saimē runoj latgaliski. Vacuoki sovā storpā runoj, a ar bārnim nā. Labi, ka koč latvīšu volūdā vēļ runoj. Niu cylvākim saprasšona par pasauli ir pavysam cytaižuoka. Vei, cik pasaulī volūdu pagaist, tei ir globalizacejis problema,” skaita Valdis.

Piec dorba Cyblys klubā kai muokslinīcyskajam vadeituojam, Valdis vairuoku godu garumā devēs pīdzeivuojumūs pa Eiropu. “Kūpā ar draugu Viktoru es daudzi asu dauzejīs pa uorzemem. Nu kaida 1997. gods da 2009. goda pīsapeļnejom kai īlu muzykanti Vuocejā, Nēderlandē, Norvegejā, Zvīdrejā i Dānejā. Spieļuojom vaira pasauļa hitus. Ilgi mes naspieļuojom tī i nabejom, jo beja izteikta skume piec dzimtinis, tys beja tikai izdzeivuošonys vaicuojums, ilguokais iz kaidu pusūtru mienesi nūbraucem. Tūlaik cenuos pi myusu i tī beja cīši lela atškireiba, labi varēja pīsapeļneit,” par agruokim pīdzeivuojumim stuosta Valdis.

“Vuocu volūdu zynuoju, angļu volūdu minimali, bet baile nabeja braukt. Atškireiba storp Latveju i tom vaļstim beja lela. Koč voi cylvākūs. Pi myusu ar sovu brutalismu beja atguojuse krīvu pasaule, a tī cylvāki īt pa īlu i smaida. Beja jau skaidrys, ka mes ar sovom cenom i saprasšonu tiksim nazkod ari da jūs,” tai Valdis.

Valdis sovā dzeivē darejs daudzi i vysur bejuse kluotasūša kai muzyka, tai dzymtuo puse. “Asu struoduojs školā par kimejis i muzykys školuotuoju, struoduoju bārnuduorzā. Kod sasaveiduoja daudzi nūvodi, tod Cyblys nūvodā struoduoju kai skaņuotuojs, maņ beja ari mārgu ansamblis. Vāluok pastruoduoju ari avīzē “Ludzas Zeme”. Tī, kod suocēs Krīvejis pylna mārūga ībrukums Ukrainā, daudzi raksteju par politiku. Daudzi asu spieļuojs ari Cyblys bazneicā. Ari “krīva laikūs” pa klusū spieļuojom bazneicā, ir maņ ari puora kristeiga rakstura dzīsmis saraksteitys.”

Koč i Valdis bejs vairuoku dzīšmu kai muzykys, tai vuordu autors, publiski i digitali dzīsmis eisti nav daīmamys, tuos globojās pi Valda datorā, nu kura jis myusu intervejis laikā šaļtim pa kaidai īslādz. Tai es nu juo dabuoju i platformā YouTube īluodieju dzīsmi “Dīva muot”.

Taipat Cyblys kulturys noma Facebook var atrast i nūsaklauseit dzīsmi “Atbolss”, kurys vuordu i muzykys autors ir Valdis Naglis, tū izpylda Sigita Lavrinoviča, Sintija Jarmoviča i Valdis Naglis. Obejis mārgys nazkod muziciejušys pi Valda ansamblī, kurū jis vadejs 10 godus.

Valdis Latvejai svātkūs vielej: “Grybātūs likt akcentu iz jaunuokū paaudzi, lai dūd nazkū jaunu i lobu Latvejai, bet reizē sagloboj myusu seņču montuojumu.” Agruok kai i kulturys darbinīks Valdis 18. novembri svietejs pa pasuokumim. Niu jau treis godus jis struodoj Vaļsts rūbežsardzē, i itūgod maiņa īkreit svātkūs. “Parosti jau uzkluojam kaidu gaļdeņu. Es jau soku, ka lelus goldus navajag taiseit, maņ tikai svareigi, kab goldā byutu studziņs. Tei ir muna svātku sajiuta, maņ pat ir dzīsme pr studzini,” tai Valdis.


Komentari

Atbiļdēt