Maņ leidz „Andrejim”, lyudzu

30. novembrī Rēzeknē nūtyka tradicionalais Rēzeknis Augstškolys reikuotais literarais pasuocīņs “Andrejdīnys” – ar dzejis skaitejumim, gruomotu prezentacejom i jaunūs dzejnīku saceņseibu. Intervejis ar pasuocīņa dalinīkim Raibū Suni i Māreiti Krasnobaju var puorskaiteit ITE, nu vaira par tū, kai beja i kai guoja, stuosta Eva Kasparenoka nu Daugpiļs.

Jau treispadsmitū reizi, goda vīnpadsmituo mieneša pādejā dīnā, Rēzeknē nūtyka aizraujūšs i vierteigs pasuokums – Andrejdīnys. Pādejū reizi itymā pasuokumā beju kaidu 6 godu senā paguotnē, niu rodās īspieja otkol pabyut i pabaudēt ituos dīnys muokslu vēļreiz.

Jau īnuokūt pa Kulturys noma mozuos zālis durovom, beju puorsteigta: mani i cytus sagaideja kontroliers ci stjuartis, eisti nasaprotu – vīnkuoršuok, meitinis formystārpūs, kas teišom lyka sasajust tai, it kai esi īkuops kaidā transportā i tāņ nu Tevi vess. I vede ari. Īdeve biletis i aicynuoja ījimt vītys.

Ceļuojums iz Andrejim suocēs. Atraktivais vadeituoju Māreitis i Ilonys stils, pateikamais humors i organizatoris Ilgys Šuplinskys vaicuojumi ni breidi nalyka garlaikuotīs. Nūtyka moza saceņseiba, kurā vareja pīsadaleit sevkurš kluotasūšais – savuokt piec īspiejis vairuok dzejnīku autografu. Nūtyka izlūze… I Rēzeknes Augstškolys 1.kursa filologejis studente Evita Kozule vinnēja Sovvaļnīka disku „Bolts susātivs.” Lobs īsuokums pateikamam vokoram.

Pyrmuo pītura – „Dzejis lasejumi”, uzastuoj jau pazeistami, cīnejami Latgolys dzejnīki. Kotra uzastuošonuos ļaun iz eisu šaļti īsavērt dzejnīkūs, jūs īkšejuos muokslys pasauļūs. Kotrs ir sovaižuoks, kotram dzejūļi cytaižuoki, jūs muoksla līk izskrīt cauri daudzom dvēselis pīturom.

Paļdis Annai Rancānei, Leigai Seikstai, Juoņam Ryučānam, Līvejai Liepdruvietei, Leigai Rundānei, Inesei Atpilei- Juganei, Betijai Bergai. Kotram dzejnīkam RA pasnīdzieja Ilga Šuplinska uzdeve vaicuojumu – Kaids ir jūs meiļuokais transporta leidzeklis i voi ir bejs kaids smīkleigs atgadejums saisteibā ar ceļuošonu voi transportu? Dzejnīki dalejuos sovuos atmiņos i īspaidūs par dažaidim atgadejumim nu jūs dzeivis.

Piec „lelūs” dzejnīku uzastuošonom pīnuoce laiks muzykalai pauzei. Uzastuoja Da Gunchi i Juris Vucāns. Kai nuokušuo tyka aicynuota Egita Terēze Jonāne, kas prezentēja sovu naseņ iznuokušū gruomotu „Tikšanās uz siržu laipas. Trīspuksti.” Prezentaceja beja eisa, bet autoris interpretāceja – patīsa, sirsneiga i juos skaiteitī, kai jei poša soka – trīspuksti na haikys, vīse puordūmys, munupruot – sevkurā nu kluotasūšajim, kas īsadzilinuoja juos skaiteitajā.

Niu pīnuoce kuorta jaunajim dzejnīkim, kuru deļ eisteneibā ari ir īzasuokuse Andrejdīnu tradiceja Rēzeknis Augstškolā. Daļai tei beja debeja, bet daži jau beja uzastuojušīs ar sovys dzejis skaitejumim. Kotram tyka dūtys 3 minutis, varēja skaiteit dzeju i prozu. Kotrs beja sovpateigs, eipašs, motivi i temys atsaškeira. Kai piečuok izaruodeja, tod žurejai (Leigai Seikstai, Juoņam Ryučānam i Karonhisake) beja cīši gryuts izavielēt uzvarātuoju.

Svareiga vysa ituo pasuokuma daļa beja Oskara Orlova jeb Raibuo Suņa gruomotys prezentaceja „Pyrma syltī.” Suokumā autors izstuosteja sovys gruomotys nūsaukuma koncepceju, prezentacejā paruodeja gruomotys vuoku, saturu i puors loppusis, deļtuo, ka iz tū šaļti gruomota dažaidu apstuokļu deļ vēļ nabeja īspīsta. Autors pats naskaiteja sovus dorbus, bet tū darēja juo draugi Arņs Slobožaņins i Jurs Vucāns. Klauseituoji beja īintarasāti, vysi uzmaneigi klausejuos i uztvēre Raibuo Suņa smolkū humoru, smīkli pa laikam puoršalce zalu.

Piec prezentacejis uzastuoja Arņs Slobožaņins i Jurs Vucāns ar dzīsmi, kura pa daļai topuse pyrma nailga breiža. Izaruoda, ka puišim pazuduši vuordi i Juoņs Ryučāns saroksta cytus, bet pīdzīduojums – Ontona Slyšāna raksteits. Dīzgon amizanti, juosoka, bet puiši cīši labi uzastuoj i publika pīprosa turpynuojumu. Vucāns uzsastuoj ar dzīsmu „Opeļs”, pyrmajā breidī škīt – par kū taišni itei dzīsme? Voi tod nav nikuo jauna, kū dzīduot, bet tod es saprūtu, ka pasuokuma tematika vys tik ir transports, ceļš, pītura i dzīsme ir taišni vītā!

Nūslāgumā teik apbolvuots Andrejdīnu uzvarātuojs – jaunuo dzejneica Māreite Krasnobaja. Jei bolvā sajem uoksta filca capuri, kas ir augsti atzeita muokslinīka simbols i aksesuars. Piec oficiāluos pasuokuma dalis organizatori puorsteidza ar syltom vakareņom – gryudeni, kas ir tradicionāls latgalīšu iedīņs, kura pamatsastuovdalis ir mīžu putraimi, buļbi i  škvarkys.

Pasuokums kūpumā beja cīši izadevs, aizraujūšs, interesants, puordūmuots. Varu drūši saceit, ka nuokušgod nūteikti byušu skateituoju rynduos i paaicynuošu leidza ari cytus.

Iz pasuocīni beja, vysu redzeja, dzierdeja i pīraksteja: Eva Kasparenoka, Daugpiļs Universitatis Humanitaros fakultatis 2.kursa studente.

Karteņā: Māreite Krasnobaja, foto M.Justs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

There are no upcoming events.